Renāte Snipe ir sertificēta bērnu pneimonoloģe, pediatre, bronhoskopiju speciāliste un vairāku zinātnisko publikāciju un pētījumu autore, publicējusi daudzus rakstus par bērnu plaušu slimību atpazīšanu, profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Turklāt par bērnu ārsti viņa nolēmusi kļūt vēl tad, kad pati bija bērns.
"Laikam ar to man dzīvē tas ir bijis salīdzinoši vienkārši. Šobrīd runāju ar bērniem, ar bērnu draugiem, un diezgan maz tā konkrēti zina, ko grib, viņi tā taustās. Bet es kaut kā jā, bērnudārza izlaidumā man jautāja, kas tu būsi, un man bija skaidrs, ka es gribu būt ārsts, un tieši bērnu ārsts. Arī vēlāk studiju laikā man bija viennozīmīgi skaidrs, ka pieaugušo medicīna nav manējā, bet bērnu medicīna tiešām ļoti patīk.
Tādā ziņā ir vienkārši, kad tu no pirmās klases jau zini, kas tev ir jāmācās un uz ko varbūt tik ļoti var neiespringt, jo ārstam to nevajadzēs," stāstīja Snipe.
37 gadu vecumā Renāte Snipe kļuva par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārsti. Tas dakterei bija liels izaicinājums, viņa tika ierauta notikumu un jaunu pienākumu virpulī. Slimnīcas virsārsts ir savienojošais elements starp administrāciju, visām struktūrvienībām un ārstniecību. Viņas pienākums ir izglītot, runāt un informēt, veicināt savstarpēju sapratni un vēlmi līdzdarboties visos attīstības un pārmaiņu procesos.
"Virsārstes amats nāca kā turpinājums ambulatorās daļas vadītājas amatam. Droši vien daļu klīniskā darba nomainīt uz organizatorisku darbu man bija pirmatnēja motivācija – tādēļ, ka es jutu, kā varu izmainīt lietas. Mēs sapratām, ka mēs visi varam dzīvot un strādāt labāk. Cilvēkiem nepatīk pārmaiņas, vismaz lielai daļai, bet man patīk, jo mana pieredze ar pārmaiņām visos manas dzīves izaicinājumos ir ļoti pozitīva.
Jā, vienmēr sākumā ir bijušas bailes, bet tu tās pieņem, izdari, un, atskatoties atpakaļ, saproti, ka visas pārmaiņas bijušas interesantas un ar labu rezultātu. Tādēļ arī cenšos pārējos iedvesmot uz pārmaiņām," stāstīja Snipe.
Līdz ar to, kopš nonākšanas virsārstes amatā, viņa ieviesusi dažādas pārmaiņas – ir palielināta ambulatoro pacientu plūsma slimnīcā, ir izdevies lielu daļu pacientu, kuri iepriekš ilgu laiku ārstējās slimnīcā, izrakstīt ātrāk, sakārtojot procesus un piedāvājot iespēju dažādus pakalpojumus saņemt dienas stacionārā.
"Faktiski šobrīd es domāju, ka mums tie rādītāji tiešām ir ļoti labi un līdzīgi kā citās Eiropas slimnīcās, ka stacionārā atrodas tiešām slimi, ļoti slimi bērni, un viņi tur atrodas tieši tik ilgi, cik vajag, nevis nedēļām kā kādreiz tas bija. Bet visi pārējie iespējami ātri iespējams pat mājas vidē var atveseļoties," norādīja Snipe.
Vienlaikus pastāv arī emocionālais faktors – ir cilvēki, kas vēlas uzturēties slimnīcā pēc iespējas ilgāk, lai it kā justos drošāk. Virsārste uzsvēra, ka patiesībā tas rada tikai lielākus riskus.
"Jāsaprot, ka, jo ilgāk pacients atrodas slimnīcā, jo līdzi nāk vairāk dažādu riski, kaut vai intrahospitālā jeb slimnīcas infekcija. Tādēļ katram pēc iespējas mazāk atrasties slimnīcā, un ir jau konkrēti operāciju veidi, pēc kuriem ir skaidrs, cik dienās, ja nav komplikāciju, pacientu var izrakstīt. Vismaz es domāju, ka mūsu pacientu vecāki galīgi nebēdājas, ka viņus laiž mājās," vērtēja Snipe.
Virsārste norādīja, ka BKUS ir viena no pirmajām slimnīcām valstī, kas ļoti fokusējas tieši uz pacientu orientētu medicīnu. Tas nozīmē, ka
ārstiem lēmumi jāpieņem kopā ar ģimeni un pacientu, ja viņš ir atbilstošā vecumā, un ir ārkārtīgi daudz jākomunicē, jārunā, bet ar to joprojām laika trūkuma un citu iemeslu dēļ neiet tik viegli, kā gribētos.
"Šo pārmaiņu ieviešana mums iet lēnām, un noteikti mēs varētu gribēt, lai tie panākumi mums ir vēl lielāki. ja mēs saprotami, labi komunicējam ar pacientiem un vecākiem, tad izpaliek ļoti daudz pārpratumu un konfliktu. Visas sūdzības iet caur mani kā virsārsti, un faktiski lielākajā daļā tās tiešām ir par komunikāciju, tas nav par to, ka mēs neprotam ārstēt vai mūsu māsiņas neprot aprūpēt. Tiešām, ja ir kādas sūdzības, tās vairāk ir par to, ka, ja būtu labāk aprunājušies, visticamāk šīs sūdzības nebūtu," vērtēja Snipe.
