Dižkoka atpazīstamības zīme
Pie dižkokiem to atpazīstamībai Dabas aizsardzības pārvalde izvieto informatīvo zīmi ar ozollapu, taču arī, ja šī zīme nav pievienota, koks ir uzskatāms par aizsargājamu, ja sasniedzis noteiktu apkārtmēru vai augstumu. Dižkokam ir aizsargājama koka statuss neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav uzstādīta plāksnīte ar ozollapas attēlu.
DAP uzsvēra, ka dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām, tāpēc to aizsardzību un apsaimniekošanu regulē vai konkrētās aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Par koku sakopšanu ir atbildīgs īpašnieks, uz kura zemes atrodas attiecīgais dižkoks.
Zemes īpašnieka pienākumos ir nodrošināt arī aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot par esošajām vai iespējamām izmaiņām – koka zaru nolūšanu utml.
DAP norādīja, ka aizsargājamā koka nociršana pieļaujama vien tad, ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst šo bīstamību, piemēram, apzāģējot zarus vai izveidojot atbalstus, vai koka augtspēja ir pilnībā zudusi. Lai veiktu koka aizvākšanu vai nociršanu, aizvien jāsaņem DAP rakstiska atļauja. Iesniegumu formu pieejama Pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā "Atļaujas un saskaņojumi".
Rīcība, novēršot vētras radītās sekas, ir atkarīga no postījumu ietekmes uz koku.
Piemēram, ja ir nolūzis viens vai vairāki lieli koka zari, vai arī daļa no stumbra, ieteicams DAP nosūtīt informāciju un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem, lai DAP dabas datu sistēmā "Ozols" varētu atjaunot informāciju par dižkoka stāvokli.
Gadījumā, ja koks ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts un pilnībā zaudējis augtspēju, bet nerada bīstamību, zemes īpašniekam jāiesniedz DAP iesniegumu rakstiskas atļaujas saņemšanai dižkoka nociršanai (novākšanai). To izdarīt varēs vien pēc atļaujas saņemšanas, kurā var tik ietverti specifiski norādījumi. Dažos gadījumos dižkoku stumbru aizvākšana nav pieļaujama, ja tas ir mājvieta kādai īpaši aizsargājamai sugai, uzsvēra DAP.
Ja koks rada bīstamības situāciju un ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts, zaudējis augtspēju un koka nociršana ir nepieciešama avārijas seku novēršanai, zemes īpašniekam jānofotografē dižkoks ar radītajiem postījumiem un telefoniski jāinformē par turpmāko rīcību DAP, lai iespējami ātri novērstu avārijas situāciju. Pēc vētras seku novēršanas nepieciešams iesūtīt iesniegumu un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem rakstiskas atļaujas saņemšanai.
Tāpat nepieciešams rīkoties situācijās, ja koks rada paaugstinātu bīstamību, proti, pastāv risks, ka koka stumbrs var nolūzt vai izgāzties, koka stumbrs ir sašķēlies, sasvēries, sakņu sistēma ir daļēji izcelta no augsnes, aizlūzis zars, tādējādi pastāvot iespējai apdraudēt cilvēku dzīvību, infrastruktūru, kustamo vai nekustamo īpašumu.
Rīcību katrā situācijā nosaka arī koka atrašanās vieta.
Proti, ja dižkoks atrodas meža zemēs, tad nolūzušais vai nozāģētais koks, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, ir jāsaglabā koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē, kur tas turpinās kalpot kā dzīvotne daudzām kukaiņu un dzīvnieku sugām.
Savukārt, ja dižkoks atrodas blīvi apdzīvotā teritorijā, nozāģētā (nolūzušā) koka stumbra un zaru, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, novākšanā jāievēro DAP atļaujas nosacījumi, jo koks var būt dzīvotne kādai īpaši aizsargājamai sugai. Iespējams, ka šādā gadījumā koka stumbrs ar resnajiem zariem būs jāsaglabā koka augšanas vietā.
Informācija par izmaiņām, fotoattēli un ar elektronisko parakstu parakstīti iesniegumi jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. DAP skaidroja, ka šos iesniegumus izskatīs prioritārā kārtā. Savukārt, lai informētu par steidzamiem risku novēršanas darbiem, DAP aicināja zvanīt pa tālruni 67509545 vai uz attiecīgā reģiona atbildīgo struktūrvienību.
Ja vajag pārliecināties, vai kokam ir aizsardzības statuss, DAP aicināja izmantot dabas datu sistēmu "Ozols", kurā reģistrēti līdz šim pieteiktie Latvijas dižkoki.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērkona negaisa dēļ saņēma aptuveni 300–330 izsaukumu. Tiek ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
