Plūdu laikā Jēkabpilī izskaloti ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas, applūdušas ap 400 privātmājas. Avārijas seku likvidācijai pēc plūdiem Jēkabpilī pašvaldība kopumā plāno pieprasīt teju 2,5 miljonus eiro no valsts budžeta. Aizsargdambja atjaunošanai būs nepieciešami 12,5 miljoni eiro.
- Savās mājās Benita Ieleja cer atgriezties nākamgad.
- Ne visi var saņemt kompensācijas.
- Pašvaldība iesniedz pirmo pieprasījumu pēc valsts līdzekļiem.
- Steidzamākais darbs – dambja atjaunošana un stiprināšana.
- Zaudējumi arī lauksaimniekiem.
Savās mājās Benita Ieleja cer atgriezties nākamgad
"Lūk, tā jau izskatās māja, var redzēt, kas te notiek – plaisas stūros un mājas pamatos," Benitas Ielejas māja ir viena no tām, kas janvāra plūdos cieta visvairāk. Tā atrodas Pļaviņu ielā blakus Daugavai. "Istabā metrs divdesmit bija. Protams, arī viss pārējais bija ūdenī – pagrabs un klēts un arī pirts."
13. janvāra vakarā ūdens Benitas mājas pagalmā ieplūda no Pļaviņu ielas sākumposma, kur nav uzbūvēts dambis. Tā laika notikumus atceras saimniece: "Biju no darba atskrējusi. Domājām – jāglābj pagrabs, vēl jau es arī pankūkas cepu un gaidīju, kad arī dēls atbrauks."
Sākumā viņi bija iecerējuši pārvākties uz mājas otro stāvu, taču bažas, ka dambis var sabrukt, tomēr lika īpašumu pamest.
"Sarunājām vienu dzīvokli, mēs aizbraucām jau pusčetros dienā. Es nedomāju, ka būs tik traki, bet mēs jau arī nezinājām, ka pašvaldība aiztaisīja ciet tuneli, kas caurplūdes tunelis citos laikos bijis. Ap kādiem desmitiem vakarā viņi paziņoja, ka ir aiztaisīts tunelis, un mēs bijām tā kā bļodā. Mēs bijām nosprostoti."
Benita Ieleja stāsta par tuneli, kas uzbūvēts Pļaviņu ielā zem Daugavas tilta. Pašvaldība tolaik pieņēma lēmumu ar smilšu maisiem ūdens caurteci pa tuneli nobloķēt, neļaujot tam tālāk plūst pa Pļaviņu ielu otrpus tiltam – uz vecpilsētu.
"Būtībā mēs neko līdzi nepaņēmām. Tādi, kādi bijām, tādi aizbraucām. Domājām – tas uz īsu brīdi, bet piecas ar pusi diennaktis mēs netikām mājās."
Šie bija jau trešie plūdi, ko Benitas Ielejas māja piedzīvojusi. "1981., 1983. gadā bija plūdi. Toreiz bija tā – uzgāja un tūlīt arī nogāja tas ūdens. Tagad ūdens te piecas diennaktis stāvēja," stāsta Benita.
Sarkano ķieģeļu mājai ir jau 122 gadi. "Bet mēs to pamazām visu laiku atjaunojām, arī iekšpusei visai bija sataisīts eiroremonts. Tagad viņa nav apdzīvojama nemaz. Nekādā veidā."
Latvijas Radio kopā ar Benitu dodas apskatīt mājas iekšpusi. Redzētais pārsteidz:
"Strādnieki ir izjaukuši. Smaka ir briesmīga vēl arvien. Te bija viss ar laminātu. Visi stāvbaļķi, sijas, var jau redzēt ķieģeļus. Apmetumi, griesti un grīdas – viss ir izjaukts līdz pat smiltiņām. Protams, paskatieties, arī krāsnis visas bojātas. Podiņu krāsns no šīs puses ir vēl laba, kaut gan, protams, tur ir viss izrauts ar ūdeni, bet lietojama tā vairs nav," izrāda Benita.
Plūdos cieta arī sadzīves tehnika un mēbeles, kas šobrīd visas esot izmestas. Benita Ieleja stāsta, ka māja bijusi apdrošināta, taču visu tās atjaunošanai nepieciešamo summu apdrošināšanas kompensācija nesegs. Piemēram, stāvbaļķu nomaiņu.
"Te ir pamatīgs remonts vajadzīgs. Vismaz uz 50 tūkstošiem, lai varētu visu [sakārtot], vēl plus iedzīve. Kādas šobrīd ir cenas visiem materiāliem – drausmīgi! Vispār mēs esam izputināti," saka Benita.
Jēkabpils novada pašvaldības sniegto atbalstu Benita Ieleja vērtē kā minimālu, ņemot vērā Pļaviņu ielas tuneļa aizsprostošanu: "Ja mēs esam speciāli appludināti, tad mums vajadzēja arī lielāku pabalstu. Mums iedeva 3500 eiro. Kas tas ir? Nekas."
Šobrīd Benita Ieleja kopā ar ģimeni mīt dzīvoklī, un apdrošinātājs daļēji sedz komunālos izdevumus un īres maksu. Pirms remontdarbu sākšanas visu vasaru mājai esot vēl jākalst. Ja darbi veiksies labi, Benita savā mājā atgriezties cer nākamgad.
Ne visi var saņemt kompensācijas
Jēkabpils novada pašvaldībā plūdos cietušajiem iedzīvotājiem ir bijusi iespēja saņemt vairāku veidu atbalstu. Pabalsts plūdos cietušā mājokļa atjaunošanai ir atkarīgs no bojājumu apmēra.
"Ja mājoklis, dzīvojamā māja ir applūdusi līdz pirmā stāva grīdas līmenim un applūdušas ir telpas – pagrabs ar inženierkomunikācijām –, tad tas ir 1500 eiro. Ja ir applūdis pirmais stāvs ne augstāk par metru, tad tas ir 2500 eiro, un ja ir ūdens līmenis bijis augstāk par metru pirmajā stāvā virs grīdas līmeņa, tad 3500 eiro," stāsta Jēkabpils novada Civilās aizsardzības inženieris Tālis Zalve.
Janvāra plūdos Jēkabpils novadā cieta aptuveni 400 mājas, taču ne visiem bija iespēja pretendēt uz mājokļa pabalstu. Saistošie noteikumi paredz vairākus nosacījumus.
"Jābūt ir mājas īpašniekam vai īrniekam ar noslēgtu īres līgumu, kas sniedz šo iesniegumu. Ir jābūt deklarētam cilvēkam šajā adresē, tad mājoklim ir jābūt atjaunojamam, un šim iesniedzējam Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cits dzīvošanai derīgs mājoklis. Un šie te četri punkti ļoti ierobežo cilvēku skaitu. Ja, piemēram, cilvēkam mājoklis ir applūdis, bet viņa ir dzīvoklis vēl kaut kur pilsētā, līdz ar to viņš tiek automātiski izslēgts no pretendentu skaita uz atbalstu," klāstīja Zalve.
Pieteikšanās termiņš uz mājokļa pabalstu ir beidzies. Kopumā pašvaldībā saņemti 156 iesniegumi, no kuriem aptuveni puse jau ir izskatīti. Zalve prognozē, ka kopumā varētu tikt izmaksāti ap 130 tūkstošiem eiro mājokļu atjaunošanas pabalstos.
Šobrīd 16 gadījumos lēmums ir bijis negatīvs, jo neizpildās kāds no pabalsta piešķiršanas nosacījumiem. Maksimālo summu – 3500 eiro – saņēmuši divi cilvēki, un uz to pretendē vēl tikai viena persona.
Zalve gan atzīst, ka smagākajās situācijās piešķirtā pabalsta apmērs nav pietiekams: "Pie mūsdienu celtniecības izmaksām es nezinu, kādu kapitālo remontu var mājā par 3500 veikt, ja tev ir bijis applūdis viss pirmais stāvs. Pašvaldības līdzekļi arī ir ierobežoti. Un ir konkrēta summa budžetā atvēlēta. Viņa tiks sasniegta un pārsniegta, es domāju."
Savukārt Jēkabpils novada pašvaldības Sociālajā dienestā ir iespēja pieteikties krīzes pabalstam, ko līdz aprīļa vidum izmantojuši 118 iedzīvotāji. Šī pabalsta apmērs var būt līdz divām minimālajām mēnešalgām. To var saņemt cilvēki, ja plūdos cietusi, piemēram, sadzīves tehnika, pārtikas produkti, malka vai granulas.
Tāpat plūdu skarto teritoriju īpašniekiem Jēkabpils pašvaldība šogad piemēros nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90% apmērā. Līdz šim saņemti jau vairāk nekā 120 šādi iesniegumi.
Pašvaldība iesniedz pirmo pieprasījumu pēc valsts līdzekļiem
Plūdu laikā Jēkabpilī izskaloti ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas, applūdušas privātmājas, arī aizsargdambis teju neizturēja ūdens spiedienu.
Avārijas seku likvidācijai pēc plūdiem Jēkabpilī pašvaldība kopumā plāno pieprasīt teju 2,5 miljonus eiro no valsts budžeta. Runa nav par aizsargdambja atjaunošanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) jau saņemts pirmais pieprasījums – gandrīz 900 000 eiro apmērā no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
"Mūsu kā ministrijas pienākums ir divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtēt; Jēkabpils gadījumā līdz 2. maijam jāizvērtē visi pašvaldības iesniegtie dokumenti un arī jāpieņem lēmums par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Un tad attiecīgi Ministru kabinetā tiks pieņemts lēmums, uz kā pamata ministrija varēs pašvaldībai piešķirt nepieciešamos finanšu līdzekļus," skaidro VARAM Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītāja Maija Kamoliņa.
Steidzamākais darbs – dambja atjaunošana un stiprināšana
Toreiz janvārī lielākās bažas radīja dambis, kas draudēja sabrukt, un tad pāri Jēkabpilij strauji veltos vairākus metrus augsts ūdens vilnis, stāvot uz aizsargdambja, atceras Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars no Nacionālās apvienības.
"Traģiskajā gadījumā būtu applūdusi faktiski visa vecpilsētā, tā saucamais Celtnieku ielas rajons, Zvanītāju ielas rajons, ledus halle, Jēkabpils slimnīca, tas viss rajons būtu applūdis," saka Stars.
Aizsargdambi Jēkabpilī sāka būvēt pēc 1981. gada lielajiem plūdiem. Un, kaut arī 2011. gadā ir rekonstruēts un labiekārtots, tas tehniski ir aizsargvalnis, nevis aizsargdambis, skaidro Stars.
"Tas ir ticis būvēts no tobrīd brīvi pieejamajiem materiāliem, un pamatā tur ir no dolomīta rūpnīcas izsijas, putekļi, smiltis, melnzeme, ir pat pelni, izdedži. Ir, protams, dolomīta šķembas. Tas pēc tam ir arī pastiprināts, uzbetonēta mala, kas aizsargā pret ūdens pārplūšanu un lediem. Tas fundamentālais, kam toreiz nebija iespējas to darīt, – nav novērsta ūdens caurlaidība. Tas ir pamats, kas tagad ir jāizdara. Un, protams, kritiskajā posmā, kur ir vislielākā straumes, ledus vižņu ietekme, aptuveni divu kilometru garumā, mēs plānojam veikt betonēšanas darbus," saka Stars.
Jēkabpils aizsargdambja pārbūvei būs nepieciešami 12,5 miljoni eiro. Šādu līdzekļu pašvaldībai nav, līdz ar to iesniegts pieprasījums valdībā.
"Līdzekļus plānots piesaistīt Eiropas struktūrfondu programmā "Kohēzijas fonda finansējums plūdu risku novēršanai". Tur gan praktiska nianse ir tāda, ka šo programmu valdība bija paredzējusi uzsākt realizēt nākamajā gadā. Mums savukārt, lai sagatavotos šādiem plūdu riskiem nākamajā janvārī, pamatdarbi jau jāizdara. Par to mēs esam runājuši valdībā, lai atrastu mehānismu, kā mēs šos darbus varētu uzsākt šogad," teic Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos.
Kā norādīja VARAM, šobrīd tiek izstrādāts informatīvais ziņojums, kas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā, lai lemtu par Jēkabpils novada domes pretplūdu pasākumu projekta virzību paātrinātā kārtībā.
Tikmēr Stars uzsver, ka, domājot pa plūdu draudiem ilgtermiņā, lai pasargātu pilsētu no līdzīgas situācijas, būtu jārisina jautājums ar vižņu krāšanos Daugavā.
"Posmā no Prižiem līdz Daugavsalai Jēkabpilī un Sakas salā. Te ir jautājums par Sakas un Daugavas gultnes padziļināšanu, kam, runājot ar speciālistiem, nav daudz atbalstītāju, jo tā ir iejaukšanās dabas teritorijās. Bet tas ir faktors, kāpēc mums tie plūdi veidojas. Piemēram, ja tiktu demontētas krāces, kas arī aizkavē vižņus un veido sablīvējumus, tad šādus plūdus varētu novērst. Diskutēsim, vai šis jautājums ir risināms," norāda Stars.
Turklāt, lai pilnīgi novērstu plūdu draudus Jēkabpilī, esošais aizsargdambis būtu jāpagarina.
Zaudējumi arī lauksaimniekiem
Janvāra plūdi radījuši zaudējumus arī vairākiem lauksaimniekiem, kam pērnā gada rudenī bija iesēti ziemāji – tie gājuši bojā. Kopumā tās ir apmēram 300 hektāru lielas platības. Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora vietnieks Indulis Āboliņš stāsta, ka šiem zemniekiem ir iespēja informēt dienestu, lai nerastos sarežģījumi platību maksājumu saņemšanā vai projektu īstenošanā.
"Ja ir radušās grūtības, jāraksta Lauku atbalsta dienestam, ka ir radusies šāda situācija, un ka viņš, iespējams, kaut kādus nosacījumus nevar izpildīt.
Piemēram, ziemāji gājuši bojā un visu vajag pārsēt ar vasarājiem, un viņš nevarēs izpildīt kaut kādas kultūraugu proporcijas, lai mēs zinātu, ka plūdi radījuši tāda veida traucēkļus, lai varētu izpildīt platību maksājumu saņemšanas nosacījumus vai arī kāda projekta īstenošanas nosacījumus. Lai mēs attiecīgi par šīm platībām varētu samaksāt un nepiemērot sankcijas, ja viens vai otrs nosacījums nav izpildīts," stāsta LAD pārstāvis.
Kamēr Jēkabpils novads atkopjas no plūdu radītajām sekām, pavasaris nesis plūdus arī Augšdaugavas novadā, kur izskaloti ceļi, applūduši vasarnīcu mikrorajoni un arī lauksaimniecības zemes gandrīz trīsreiz lielākās platībās nekā Jēkabpils novadā – vairāk nekā 1000 hektāru. Pilnībā apzināt plūdu radītos zaudējumus varēs tad, kad tie beigsies pavisam. Pašvaldībā jau tiek strādāts pie tā, lai iedzīvotāji varētu iesniegt kompensāciju pieprasījumus.
