ĪSUMĀ:
- Daugavpilī vakances sludina jau gadiem, bet darbiniekus nerod.
- Arī Rēzeknē Sociālais dienests darbiniekus meklē ar vairākiem piegājieniem.
- Sociālo dienestu novērojumi liecina, ka bieži vien jau mācību laikā cilvēki domā, ka profesijā nestrādās.
- Latgalē aktualizējas jautājums par sociālā darba profesijas prestiža celšanu.
- Labklājības ministrija: sociālā darba jomā strādājošo speciālistu trūkums ir visā valstī.
- Ministrija plāno piedāvāt mehānismu, kā mazināt darbinieku slodzi, taču tas nemazinās darbinieku trūkumu.
Daugavpilī vakances sludina, bet darbiniekus nerod
"Šobrīd mums ir pieejamas vakances vairākos sektoros un nodaļās, piemēram, palīdzības nodaļā mums ir trīs sociālo darbinieku aktuālās vakances, ģimenes ar bērniem sektorā ir viena vakance – sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem, attiecīgi arī viena sociālā mentora vakance sektorā personām ar invaliditāti un veciem ļaudīm, un sociālajā mājā mums ir nepieciešamas divas aprūpētājas," stāstīja Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja vietniece Rimma Vavilova.
Daugavpils Sociālajā dienestā meklē vairāk nekā desmit darbiniekus. "Un vairākas vakances mēs izsludinām jau vairākas reizes pēc kārtas, un pretendentu nav. Es strādāju sociālajā dienestā septiņus gadus, un arī laikam visus tos septiņus gadus tā situācija bija apmēram viena un tāda pati ar tām brīvajām vakancēm un darbinieku trūkumu," stāstīja Vavilova.
Arī Rēzeknē Sociālais dienests darbiniekus meklē ar vairākiem piegājieniem
Sociālo darbinieku trūkumu izjūt arī citās Latgales pašvaldībās. Piemēram, Rēzeknes novada pašvaldības Sociālajā dienestā pašlaik ir divas vakances.
"Tās ir vakances, kuras jau tiek sludinātas atkārtoti. Diemžēl darbinieku nav. Dienestā ir diezgan darbinieku, kas tuvojas pensionēšanās vecumam, un līdz ar to būs vēl vakances, un, kā tās aizpildīt, arī ir ļoti problemātiski," pauda Rēzeknes Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.
Bieži vien jau izglītības laikā izvēlas profesijā nestrādāt
Izglītību sociālā darba jomā Rēzeknē šobrīd var iegūt divās mācību iestādēs – Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
Savukārt Daugavpilī vienīgā mācību iestāde, kas gatavo sociālos darbiniekus, ir Baltijas Starptautiskā akadēmija.
"Mēnesi atpakaļ viņiem bija programmas akreditācija, un diemžēl viņi to akreditāciju neizgāja," akreditācijas process pašlaik turpinās, un Vavilova no Daugavpils cer, ka programma līdz jaunajam mācību gadam tomēr tiks akreditēta.
Savukārt Strankale no Rēzeknes ir novērojusi, ka jaunieši sociālā darba smagumu apzinās jau mācību prakses laikā un nereti izglītību tāpēc neturpina: "Strādāt ar cilvēkiem – tas vispār nav viegls darbs, un strādāt sociālo darbu, kad tev ir jāstrādā ar tik plašu mērķauditoriju, dažādām cilvēku grupām, sākot ar bērniem, jauniešiem, ģimenēm ar bērniem un senioriem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar dažādām atkarībām, un vēl te varētu turpināt to uzskaitījumu."
Tāpat daudzi darbu sociālajā jomā pamet drīz vien pēc profesijas ieguves.
Daugavpils Sociālā dienesta vadītāja vietniece Vavilova norādīja: "Viņi vai nu neiziet trīs mēnešu pārbaudes periodu un aiziet, vai nu attiecīgi arī jauniešiem ir ļoti svarīgs atalgojums, un, tā kā mēs nevaram, piemēram, nodrošināt tādu atalgojuma apmēru, ko viņi vēlas, viņi bieži aizbrauc uz ārzemēm."
Latgalē aktualizējas jautājums par profesijas prestiža celšanu
Kā iemeslu darbinieku trūkumam Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Strankale minēja arī zemo profesijas prestižu: "Mēs ilgu laiku esam runājuši par to, ka jāceļ pedagogu profesijas prestižs, bet sociālajam darbam arī ir tas pats. Jo arī šiem cilvēkiem ir jābūt novērtētiem, viņiem jāsajūt gandarījums par darbu, ko viņš dara, nevis tas, ka pie visām pasaules nelaimēm ir vainīgs tikai un vienīgi sociālais darbinieks."
Strankale atklāja, – lai aizpildītu tukšās vakances, speciālisti bieži vien tiekot meklēti kaimiņu novados: "Kurš ar kuru padalās, pārvilina ar kaut kādiem labākiem apstākļiem. Viens no tiem faktoriem ir gan darba apstākļi – tas ir atalgojums, vēl kaut kādi bonusi, veselības apdrošināšanas polises."
Daugavpils pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja vietniece Vavilova stāstīja, ka viņi esot griezušies pie pašvaldības vadības ar vairākiem priekšlikumiem problēmas risināšanai. Viens no tiem esot atvērto durvju dienas, ieinteresējot vidusskolēnus apgūt šo profesiju. Tāpat Daugavpils pašvaldība ir piekritusi nodrošināt sociālā darba speciālistus ar dzīvojamo telpu.
Vavilova stāstīja: "Piemēram, ja speciālisti grib no citas pašvaldības vai no kādas tālāk apdzīvotas vietas pretendēt uz sociālā darbinieka vakanci un strādāt mūsu pašvaldībā, pašvaldība var piedāvāt izīrēt dzīvokli šim speciālistam."
Vēl viens priekšlikums esot bijis mācību maksas segšana sociālā darba studentiem, taču pagaidām līdzekļu trūkuma dēļ tas neesot guvis atbalstu.
Labklājības ministrija: Sociālā darba jomā strādājošo speciālistu trūkums ir visā valstī
Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska stāstīja, ka sociālā darba jomā strādājošo speciālistu trūkums ir vērojams visā Latvijā.
Uz šī gada 1. februāri sociālajos dienestos kopumā ir 1608 sociālā darba speciālisti, savukārt esošo vakanču skaits ir 148.
"Ja ir attālāks sociālais dienests, nav tik tuvu centram, tad, protams, darbinieku piesaistīšana ir daudz grūtāka," sacīja Skrodele-Dubrovska.
Ministrijas pārstāve norādīja, ka visos reģionos sociālā darba speciālistu atalgojums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir kāpis, taču viszemākais tas joprojām ir Latgalē.
Pašlaik daudzos novados atalgojums nesasniedz pat mēnešalgu grupas minimumu. Pēc jaunā atlīdzības regulējuma tas jāsasniedz līdz 2027. gadam. Ministrija 2018. un 2022. gadā nodrošināja piemaksu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem mērķdotācijas veidā.
Ministrijas pārstāve sacīja: "Ik pa laikam mēs piemaksājam amatalgai visiem sociālajiem darbiniekiem sociālajos dienestos, kam ir atbilstoša izglītība, pieredze. Apmēram 100 eiro uz rokas bija tā piemaksa. Diemžēl šogad no politikas prioritātēm tas netika atbalstīts sakarā ar finanšu trūkumu."
Skrodele-Dubrovska gan uzsvēra – ministrijas kompetencē ir sociālās politikas īstenošana, normatīvo aktu sakārtošana, metodiskie norādījumi un atbalsts darbinieku profesionālajai pilnveidei, savukārt atalgojums lielā mērā atkarīgs no pašvaldības: "Sociālie dienesti ir pašvaldību institūcijas, un mēs varam tikai ar pašvaldībām sadarboties saistībā ar šo atalgojumu, vērst uzmanību. To mēs diezgan krasi redzam – uz pašvaldībām, kur tiek paaugstināts atalgojums, no blakus pašvaldībām sociālie darbinieki pāriet uz to sociālo dienestu strādāt. Un tajos, kur ir šis nosacīti adekvātais atalgojums, darbinieku maiņa nav."
Drīzumā Labklājības ministrija plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai, nosakot sociālo darbinieku skaitu, tiktu ņemts vērā ne tikai iedzīvotāju skaits pašvaldībā, bet arī reālais sociālo problēmu apjoms. Tas ļaus samazināt darbinieku slodzi, taču darbinieku trūkuma problēmu nerisinās.
