Rēzeknes novads teritoriāli ir viens no lielākajiem Latvijā. Pagājušajā gadā tas bija arī viens no tiem Latgales novadiem, kur uzņēma visvairāk Ukrainas kara bēgļu.
"Tas bija ārkārtas apstākļos, jo tur tā plūsma bija mērāma simtos. Maksimālais skaitlis, ko mēs pašvaldībā izmitinājām, bija 550 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Bet no 2022. gada novembra šis skaitlis samazinājās. Un šai tendencei ir vērojama lejupslīde,
jo tomēr šī plūsma samazinās," pastāstīja Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors un koordinators ukraiņu izmitināšanas jautājumos Andris Stafeckis.
Daļa no novadā uzņemtajiem ukraiņiem jau ir atgriezušies savā dzimtenē, daļa pārcēlusies uz dzīvi citviet Latvijā. Pašlaik Rēzeknes novadā dzīvo 134 ukraiņi.
"Protams, lielākā daļa dodas tālāk kaut kur uz Eiropu – Vāciju, Poliju, jo tur viņiem piedāvā varbūt labākus apstākļus un lielāku sociālo atbalstu. Bet tie ir tikai pieņēmumi pēc viņu stāstiem," sacīja Stafeckis.
Līdz ar bēgļu skaita samazināšanos sarucis arī nepieciešamā finansējuma apjoms. Pērn Rēzeknes novada pašvaldība vidēji mēnesī Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam tērēja 210 000 eiro, bet šī gada sākumā summa mēnesim bija gandrīz par 87% mazāka – nepilni 28 000 eiro.
Aizvien liela daļa no izdevumiem ir ēdināšana un izmitināšana: "No pašvaldības puses par ēdināšanu un izmitināšanu 2022. gadā mēs esam izlietojuši gandrīz 1,6 miljonus eiro. Ja mēs skatāmies uz 2023. gada pirmajiem diviem mēnešiem, tad tie ir nepilni 15 000 eiro. Šie skaitļi ir atkarīgi no faktiski esošo ukraiņu skaita novadā," sacīja Stafeckis.
Bēgļiem pēc ierašanās apmaksāta maltīte ir pirmās 30 dienas, savukārt bezmaksas uzturēšanos saskaņā ar noteikumiem pašvaldība nodrošina trīs mēnešus. Pēc tam par dzīvesvietu neesot jāmaksā tikai skolēniem, pensionāriem un invalīdiem.
"Ja mēs skatāmies pagājušo gadu – kad bija tas pats pīķis, 500+ [cilvēku], mums bija sadarbība ar 18 dažādiem uzņēmējiem, kas izmitina. Tagad ir trīs izmitinātāji, pie kuriem 130 [cilvēki] dzīvo. Ja nu gadījumā ukraiņu pieplūdums būs vērojams, tad arī daļa no iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri bija 2022. gadā, būtu gatavi atsākt sadarbību arī tagad," pastāstīja Stafeckis.
Valsts sedz izdevumus pašvaldībām arī par uzlabojumiem pašvaldību ēkās, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu.
"Mēs esam pielāgojuši telpas ārkārtas gadījumam Audriņu pagastā bijušajā Audriņu pamatskolā. Tur ir iegādāts aprīkojums, ir veikti nepieciešamie uzlabojumi sanitārajos mezglos, un pēc būtības tā ir pamata vajadzību nodrošināšana," pastāstīja Stafeckis, piebilstot, ka pagaidām šīs telpas vēl nav bijis nepieciešams izmantot.
Rēzeknes novada pašvaldībā samazinājies arī nepieciešamais finansējums sociālajiem pabalstiem. "2022. gadā Rēzeknes novada pašvaldība ir izmantojusi gandrīz 500 000 eiro, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmaksājot visāda veida pabalstus. Tas ir gan pabalsts krīzes situācijā, gan ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšana, gan pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmenim, un, protams, arī asistenta pakalpojums, arī ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojums," pastāstīja Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.
Vislielākā summa – vairāk nekā 106 000 eiro – bija izmaksāti pagājušā gada maijā. "Ja mēs runājam par šo gadu, tad šajā gadā tie ir vairāk nekā 37 000 eiro divos mēnešos. Līdz gada beigām arī Ukrainas civiliedzīvotāju skaits samazinājās, un arī attiecīgi ikmēneša izmaksātā summa ir arī mazinājusies. Ja mēs salīdzinām šos divus izejas datus – pagājušā gada maijs un šī gada marts –, tad pagājušajā gada maijā tie bija 696 cilvēki, kam tika sniegta materiālā palīdzība, šogad februārī tie ir 204 cilvēki. Vairāk nekā trīs reizes mazāks šis cilvēku skaits," pastāstīja Strankale.
Šobrīd samazinājies arī ukraiņu skolēnu skaits, kas mācās Rēzeknes novada izglītības iestādēs. Lielākais skaits pagājušajā gadā bija aptuveni 40 bērni, bet tagad tie ir tikai 28. Līdz ar to sarūk arī nepieciešamais finansējums palīdzībai izglītības jomā:
"Skolēnu skaits ļoti dinamiski mainās. Vienu mēnesi ir pa diviem vai trīs bērniem vairāk un citu mēnesi ir jau mazāk. Šobrīd kopumā var redzēt to, ka samazinās," pastāstīja Izglītības un sporta pārvaldes ekonomiste Gunita Veismane.
Visus nepieciešamos līdzekļus pašvaldības sākumā sedz no saviem līdzekļiem, un katru mēnesi, iesniedzot atskaites, ministrijas iztērēto naudu pašvaldībām atmaksā. Ņemot vērā bēgļu skaita samazināšanos, Rēzeknes novada pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta nodrošināšanai šogad budžetā ir paredzējusi par 1,89 miljoniem eiro mazāku summu.
