Valsts robežsardzē skaidroja, ka katru gadījumu vērtē individuāli. Parasti atpakaļ uzreiz nesūta tos cilvēkus ar veselības problēmām, kas nevar pārvietoties, piemēram, tādus, kas guvuši apsaldējumus.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu ārkārtējā situācija Daugavpilī, Ludzas un Krāslavas novados ir noteikta līdz 10. maijam.
Migrantu plūsmai ir tendence palielināties, tāpēc, visticamāk, ārkārtējā situācija tiks pagarināta.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks Vadims Grickovs Latvijas Radio pastāstīja, ka "hibrīduzbrukums joprojām turpinās, Baltkrievijas puse turpina šo lietu virzīt tālāk, tā plūsma nerimst".
"Ja mēs runājam par janvāri, tad bija apturēti 326, februārī – 397, martā ir palielinājums – jau 559 un pa pusaprīli ir 298, gandrīz 300 [nelegāli robežas šķērsotāji]. Laikam tas būs jau vairāk nekā martā. Tendence palielinās, jā. Ziemas mēnešos tie bija pārsvarā vīrieši no 20 līdz 30 gadiem. Pašlaik ir vērojama tendence, ka jau iet ģimenes ar bērniem – no Afganistānaa, Irākaa, Irānaa, Sīrijaa," stāstīja Grickovs.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus saistībā ar nelegālo migrāciju un Baltkrievijas varas režīma īstenotajiem hibrīduzbrukumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, vairākkārt pagarināta ārkārtējā situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā. Tagad ārkārtējā situācija ir spēkā līdz 10. maijam.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Sākotnēji bija paredzēts, ka žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim. Taču purvos atlikta Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga būvniecība, būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā.
