Galdnieks Balvu pusē ar ģimeni saimnieko pašu izlolotā koka suvenīru bodē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Cēsinieki Kārlis un Inga Brūveri uz Kārļa vectēva māju Lazdukalna pagastā Balvu novadā pārcēlās dzīvot pirms 10 gadiem. Kārlis ir galdnieks, un, lai arī attāluma no Rīgas dēļ nācies samazināt klientu loku, tomēr, arī strādājot savā kokapstrādes uzņēmumā Rugājos, nopelnīt iztikai varot. Kopš Lieldienām turpat galdniecības ēkā viņi ir atvēruši arī savu kokdarbu veikaliņu, kurā var iegādāties Kārļa darinātas praktiskas lietas un suvenīrus. Arī putnu būrīti, kas izskatās kā fotoradars ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Galdnieks Balvu pusē ar ģimeni saimnieko pašu izlolotā koka suvenīru bodē
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Tagad esam vietējie"

Rugāji ir ciems Balvu novadā, kuru šķērso tranzīta ceļš ar dzīvu satiksmi. Ciema centrā šī ceļa malā atrodas Kārļa Brūvera galdniecības darbnīca. "Padomju laikos te bija pasts. Mēs viņu pirms cik gadiem nopirkām? Pieci, četri gadi," stāstīja galdnieks Kārlis, norādot, ka iepriekš te esot bijušas vairākas mazas telpas. "Mēs ar sievu ņēmām ar veseriem izdauzījām visas sienas un uztaisījām divas lielas telpas. Tagad iekārtojām galdniecību. Tā nopietni, varētu teikt, pusotru gadu tikai strādāju šajā darbnīcā. Šeit ir lielie logi, tā gaisma nāk iekšā, te tik forši strādāt ir."

Kārļa un Ingas Brūveru ģimenē aug divas meitas – Žanete un Henriete. Pirms 10 gadiem viņi no Cēsu novada pārvācās uz Kārļa vectēva mājām, kas atrodas piecus kilometrus no Rugāju ciema Lazdukalna pagastā. Kārlis sacīja: "Bija tā vēlme dzīvot laukos, pēc iespējas dziļākos laukos. Es te jūtos kā mājās šajā pagastā, ciematā.

Savukārt Kārļa sieva Inga Brūvere norādīja: "Tagad mēs esam vietējie. Agrāk es te baidījos. Domāju, vīrs mani ieveda mežā dzīvot! Bet tagad man ļoti patīk, es esmu priecīga, [par vietu], kur mēs dzīvojam. Ir skola, cilvēki jauki. Arī meitām ļoti patīk lauki. Man mazā vienmēr saka: "Cik labi, ka mēs dzīvojam laukos!""

Kārlis ir galdnieks, kas specializējies kāpņu izgatavošanā: "15 gadus ražoju kāpnes. Tagad mazāk. Latgalē dzīvot var, bet, ja grib nopelnīt naudu, jārēķinās, ka ekonomiskais centrs ir Rīga. Visi klienti man bija saistīti ar Rīgu. Braukāšana sanāk baigā. Parasti pat divreiz nedēļā bija jābrauc uz Rīgu."

Laiks, kas jāpavada ceļā, licis Kārlim meklēt citus peļņas veidus, nonākot pie mazāka izmēra koka izstrādājumu ražošanas.

"Es agrāk pēc tāda standarta domāju – ražoju trepes, ja paliek 50 centimetru dēlis, no tā nesanāk ne pakāpiens, ne reliņš. Es viņu agrāk metu krāsnī iekšā, kurināju darbnīcu. Bet palika žēl, jo materiāls paliek aizvien dārgāks. Labs osis maksā 700 eiro kubā. Tad domājām, ka no tā dēlīša var uztaisīt divus gaļas dēlīšus un pārdot. Es agrāk taisīju četras kāpnes mēnesī, bet tagad četras varbūt gadā taisu. Labāk tagad esmu gatavs taisīt te, vietējā tirgū. Kaut kādus sīkumus, mazas mēbelītes," viņš norādīja.

Rugājos atver veikaliņu

Pavisam nesen dzima ideja atvērt arī koka izstrādājumu bodīti. Veikaliņš ierīkots turpat Rugājos, lietderīgi izmantojot galdniecības telpu uzreiz pie ieejas. Inga Brūvere norādīja: "Mums apgādībā ir tāda forša tantiņa, viņai īstenībā bija tā ideja: "Tu taču, Kārli, te vari uztaisīt foršu veikaliņu maziņu." Un tad mēs domājām – kāpēc ne."

Savukārt Kālis atminējās un izrādīja sevis radīto: "Sākām mēs ar gaļas dēlīšiem, bet tos kaut kā nepērk šobrīd. Un tad mums visādi citi produkti radās. Šie, teiksim, ģeometriskie svečturi – tie no koka klucīšiem izgatavoti. Ir paplātes. Tas ir tā kā parketa veidā likti dēlīši – sarkankoks un osis. Man bija palikušas oša līstiņas – ļoti daudz. Žēl bija mest ārā. Tad radās doma par pāvu. No masīvkoka izfrēzēju pāva ķermeni, tās līstiņas aplipinājām. Šeit bērniem domāts – tas ir ezītis. Te adatu vietā zīmuļus var ielikt. Un šeit ābolā iestrādāts ir [zīmuļu] asināmais."

Pāvs.
Pāvs.

Idejas par jauniem suvenīriem no koka Kārlim un Ingai Brūveriem rodas, no rīta dzerot kafiju. "Es uzzīmēju, man sieva pārbauda, vai tas, kas uzzīmēts, izskatās daudzmaz normāli, vai nevajag kaut ko pielabot, un tad realizējam," stāstīja Kārlis.

Koka izstrādājumu veikaliņš Rugājos atvērts kopš Lieldienām. "Sākumā jau, protams, visiem interesēja – ienāk, paskatās. Tagad ir pieklusis drusciņ, bet mēs jau vairāk caur sociālajiem tīkliem gribam pārdot tās preces. Vasarā tūristi arī noteikti iegriezīsies," prātoja Inga. "Šis skaitās tranzīta ceļš Rēzekne–Balvi. Vasarā te brauc regulāri cauri tie kemperīši," piebilda Kārlis.

Veikaliņā var iegādāties arī viņu vecākās meitas 14 gadus vecās Henrietes izgatavotās rotas un gleznas: "Es to iesāku darīt tad, kad man vienu dienu nebija, uz kā uzgleznot. Atradu tādu koka dēlīti un izdomāju uz tā pamēģināt uzgleznot. Tas ir dabīgs materiāls, arī koka tekstūra cauri tai krāsai iznāk, man patīk, kā tas izskatās," viņa sacīja.

Veikala stendā izvietotas arī dažādas rotas: "Rokassprādzes, kas ir tikušas pērļotas tādās lentiņās, un kaklarotas. Tad vēl piekariņi ar atsevišķiem, individuāliem zīmējumiem. Tās rokassprādzes – tās platās, kas tika pērļotas, tās es skolā iemācījos, bet pārējo pašmācībā," sacīja meitene.

Viltīgais putnu būrītis

Galdnieks Kārlis pastāstīja par vēl vienu savu realizēto ideju – no mitrumizturīga finiera izgatavotu putnu būrīti: "Jūs varbūt ievērojāt, cik te ātri brauc garām tās smagās mašīnas. Un tur skola ir. Mēs lūdzām "Latvijas Valsts ceļiem", lai uzliek te radaru, bet viņi, protams, atteica. Tad mēs lūdzām, lai uzliek gulošo policistu. To viņi arī atteica, jo šis skaitās tranzīta ceļš. Tad mums bija tāda ideja, es varu parādīt. Mēs uztaisījām tādus putnu būrīšus, kas ir tā kā radars. Bet lai mums nepārmestu, ka mēs maldinām cilvēkus, viņš ir uztaisīts kā putnu būrītis. Es viņu uzliku pirmajā dienā, un bija vienkārši fantastiski redzēt, cik mierīgi visas mašīnas sāk braukt cauri. Smagās mašīnas īpaši." Šādu putnu būrīti var arī iegādāties. Izglītības iestādēm Kārlis sola piešķirt atlaidi.

Uz lielu peļņu no veikaliņa produkcijas pārdošanas viņi gan necerot.

Kārlis Brūvers sacīja: "Man galvenais ir, lai es varu pabarot savu ģimeni, lai es varu samaksāt visus rēķinus. Man vairāk neko nevajag. Tādā ziņā mēs esam slikti uzņēmēji, jo nauda mūs neinteresē īpaši. Man interesē harmonija, man interesē radoši strādāt, attiecības savstarpējās – tas man svarīgi ir. Un tas mums te viss ir."

Ar laiku produktu klāsts Kārļa un Ingas Brūveru kokdarbu veikaliņā Rugājos vēl tikšot papildināts. Šobrīd saimniekam gan atkal esot jāķeras klāt lielajiem pasūtījumiem – jātaisa kāpnes un virtuves iekārta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti