Rēzeknē laukumā pie pieminekļa "Vienoti Latvijai" notiek būvdarbi, kas ir vieni no apjomīgākajiem darbiem kopš brīža, kad pilsētas simbols 1992. gadā, tā autora tēlnieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona un Induļa Folkmaņa atjaunots, atgriezās savā vietā Rēzeknes pilsētas centrā.
Autora ziņas
Latgales vēstniecība "Gors" ir vērusi savas durvis, piedāvājot kino un koncertu programmu ierobežotam apmeklētāju skaitam. Šobrīd sajūtas, gaidot skatītājus, kā pirms septiņiem gadiem, kad tika atklāta pirmā reģionālā koncertzāle Latvijā, saka Latgales vēstniecības "Gors" mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine.
Joprojām cilvēki nav apzinīgi, un daļa neuztver nopietni to, ka sabiedriskajā transportā ir jāizmanto mutes un deguna aizsegs. Vērtējot situāciju Daugavpils un Rēzeknes pilsētas vietējā transportā, vairāk pārkāpumu ir konstatēts Rēzeknē. Daugavpils satiksmes autobusos un tramvajos ir konduktori, kas seko, lai tiktu ievērotas drošības prasības.
Ik gadu teju katra pilsēta un arī novadi vasarā svin savus svētkus, piedāvājot daudzveidīgu kultūras pasākumu un aktivitāšu programmu. Šogad plānoto svētku programmu nākas mainīt, un Daugavpils un Rēzekne lielos pasākumus pārceļ uz nākamo gadu. Tas nozīmē arī mazāk tēriņu no pilsētu budžeta svētkiem.
Daugavpils teātris saviem skatītājiem 22. maijā piedāvā pirmizrādi režisora Oļega Šapošņikova iestudētajai izrādei “Bez lieciniekiem”. Tās pirmizrāde bija paredzēta 19. aprīlī. Izrādes forma un radošās komandas gatavība ļāva to tagad rādīt skatītājiem, saka izrādes režisors un teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs.
Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras” pavasara balsojums turpinās līdz 22. maija pusnaktij. Kategorijā “Pārsteigums” starp izvirzītajiem pretendentiem ir latgaliešu reperes Ūgas debijas albums “LG ir HH”.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studenti varēs dzīvot modernā dienesta viesnīcā, kas atrodas blakus akadēmijas ēkai. Par trim miljoniem eiro ir pārbūvēta trīsstāvu ēka, kas savulaik celta dienesta viesnīcas vajadzībām, tomēr tā bija savu laiku nokalpojusi un neatbilda mūsdienu prasībām. Šobrīd gan jaunā ēka vēl nav nodota ekspluatācijā, tomēr akadēmijas administrācija cer ka jaunā dienesta viesnīca varētu radīt labākus apstākļus un ieinteresētību ārzemju studentu acīs.
Latgales kultūras programmā šogad atbalstīti 68 projekti par kopējo summu vairāk nekā 153 000 eiro. Konkurss tiek realizēts jau vairākus gadus ar Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts kultūrkapitāla fonda un "Latvijas Valsts mežu" finansiālu atbalstu, lai saglabātu Latgales kultūrvides daudzveidību, stiprinātu un attīstītu latgaliešu valodu un identitāti.
Rēzeknes pilsēta ieguvusi jaunu zīmola stratēģiju, vizuālo identitāti un logotipu. Lielākajai daļai iedzīvotāju jaunās pārmaiņas nešķiet veiksmīgas. Pašvaldība un vizuālās identitātes veidotāji par to īpaši nesatraucas, atzīstot, ka lielākoties cilvēkiem arī citās pilsētās radītais vizuālais jauninājums sākumā rada pretestību.
Valsts vides dienests (VVD), turpinot uzsākto gaisa monitoringa projektu Rēzeknē, Rūpnīcas ielā 11, uz Rēzeknes 5. vidusskolas ēkas uzstādījis putekļu monitoringa staciju. Tā veic nepārtrauktus mērījumus par cilvēka veselībai kaitīgo putekļu sīko daļiņu (PM10 un PM2,5) koncentrāciju gaisā, norāda VVD.
29. aprīļa vakarā Latgales vēstniecība "Gors" tiešraidē no Lielās zāles aicina uz klavesīnistes Ievas Salietes un dzejnieces Annas Rancānes koncertprogrammu "Pieskarties", kas tapusi īpaši šim gadījumam – tiešraides koncertam no Rēzeknes. "Tas ir tas, uz ko mēs šobrīd aicinām – pieskarties nepieskaroties. Jo laikā, kad aizliegts pieskarties paša sejai, var teikt – ir pat bail pieskarties pašam sev, mūzikas un dzejas pieskāriens būs tas, kā mēs pieskarsimies gan jums, gan sev," stāsta Saliete.
Lidija un Andrejs Zaičenko no Daugavpils ir uzsākuši izgatavot neparastus kaķu spilvenus, kas ir apsildāmi un spēj guļvietai nodrošināt kaķiem tik tīkamo siltumu. Kaķu spilveni ar zīmola nosaukumu “CatNap” tiek ražoti no silto vējjaku auduma atgriezumiem. Šobrīd kaķu apsildāmo spilvenu ražošana ir Lidijas un Andreja hobijs, kurš tiek pamazām attīstīts.
Biedrība “Centrs Marta” ir vienīgā organizācija Latvijā, kas aizstāv sieviešu tiesības, sniedzot atbalstu sievietēm, kas cietušas no vardarbības un cilvēktirdzniecības. Līdz šim tas darbojās Rīgā un Liepājā, taču, sākot ar aprīļa sākumu, izveidota filiāle arī Rēzeknē. Rēzeknes filiāles vadītāja Ligija Purinaša intervijā Latvijas Radio atklāja filiāles ieceres un skaidroja filiāles nepieciešamības aktualitāti Latgales reģionā.
Rēzeknē notiek koku vērtēšana, kopumā plānots novērtēt 1000 kokus dažādos pilsētas rajonos, īpašu uzmanību pievēršot kokiem gar centrālajām ielām. Eksperti pēc vērtēšanas pašvaldībai sniegs rekomendācijas, kā kokus turpmāk veiksmīgi apsaimniekot, norādot, kuri koki ir bīstami un kurus nepieciešams nozāģēt.
Šogad svētki tiks svinēti citādāk nekā ierasts, bez lieliem svētku pasākumiem un pulcēšanās, tomēr tas nemazina svētku prieku, uzsver Līvānu folkloras kopas „Ceiruleits” vadītāja Anna Kārkle. Arī viņai šogad svētki nebūs kā katru gadu, bet gan divatā ar vīru - bez bērniem un mazbērniem, ar saviem tuvajiem sazināsies ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.
Brīvprātīgo kustība „Paliec mājās!” palīdz vīrusa riska grupas iedzīvotājiem un tiem, kuri atrodas karantīnā – piegādājot pārtiku vai, piemēram, izvedot pastaigā četrkājainos draugus. Latvijā kopumā palīdzēt cilvēkiem pieteikušies 340 brīvprātīgie. Nedēļas laikā brīvprātīgo skaits palielinājies par simtu. Brīvprātīgie darbojas arī Latgalē.
Koronavīrusa izraisītā Covid-19 epidēmija ir atstājusi negatīvu ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem arī Latgalē. Ir gan samazinājies, gan ir pilnība pārtraukts tiešais kontakts ar klientiem, tāpat arī mainās pircēju pieprasījums. Latgalē mazie uzņēmumi mēģina pielāgoties apstākļiem un meklē risinājumus, kā pārdot savu produkciju.
Latvijā ik gadu, iestājoties siltākam laikam, uzdarbojas pērnās zāles dedzinātāji. Par kūlas dedzināšanu draud sods no 280 līdz 700 eiro, taču vainīgos ir grūti pieķert un noskaidrot. Tādēļ tas cilvēkus īpaši neattur no dedzināšanas. Arī šogad ugunsdzēsējiem situācija nemainīga – ik dienu vairāki izsaukumi. Latvijā dzēsti jau vairāk nekā 560 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 171 – Latgalē.
Lai Latvijas dievnamiem būtu iespēja iegūt finansiālu atbalstu dažādiem remontdarbiem un rekonstrukcijai, novēršot objektu apdraudējumu, šogad tiek turpināta Sakrālā mantojuma programma. Tā pirmo reizi tika īstenota 2018. gadā, kad dievnamiem piešķīra 1 miljonu eiro, savukārt 2019. gadā bija pauze, jo finansējums netika saņemts. Taču šogad programma turpinās, naudu piešķirot 23 objektiem.
Lai gan pasažieru plūsma uz Latvijas ārējās robežas ir slēgta, kravu plūsma turpinās, un Silenes muitas kontroles punktā apliecina, ka kravu plūsmai ir vērojams pat pieaugums. Paaugstinātos riska apstākļos muitas darbinieki turpina veikt savus pienākumus un uz robežas nepārtraukti konstatē mēģinājumus ievest Latvijā kontrabandas preces.
Līdz 14. aprīlim valstī pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs. Gatavojoties attālinātam mācību procesam, izglītības iestādes turpina apzināt skolēnus, kuriem mājās nav datoru un interneta pieslēguma. Latvijas Radio pētīja skolu gatavību nodrošināt mācības attālināti Latgalē.