Pušas Romas katoļu baznīca, kas atrodas Rēzeknes novadā, ieguvusi līdzekļus no Sakrālā mantojuma programmas. Koka baznīcai piešķirti 6 tūkstoši eiro logu restaurācijai. Logu sliktais stāvoklis ir acīmredzams.
"Reāli, kad ziemā puteņo, tad baznīcā tiek sniegs, un no ārpuses visas apdares līstītes jau pašas krīt vaļā. Un logi ir tas pamats, tas vājais punkts visai guļbūvei, no kura viss sāk pūt; ja tas nebūs sataisīts, guļbūve sāks pūt," norāda Valdis Zujs, kurš dievnamā atbild par saimnieciskajiem darbiem.
To, cik daudz izdosies restaurēt logus par piešķirtajiem līdzekļiem, pagaidām nevar zināt.
Kad logi tiks ņemti ārā, būs redzama situācija arī zem logiem, un tad varēs precīzi pateikt, cik daudz meistaram būs darba.
Pagaidām spriež, ka par 6 tūkstošiem varētu restaurēt aptuveni 70% logu. Ir skaidrs, ka arī turpmāk būs jāmeklē finansējums, jo darbu dievnamā vēl daudz.
"Logi jāturpina, jo visus logus viennozīmīgi neizdosies par šo summu salabot, tad ir fasāde jāmaina, jo visi dēļi arī ir uzburbuši, tad ir zvanu tornis jāsakārto, tas šķiebās, un kā pēdējais ir žogs," darbus uzskaita Valdis Zujs.
Savukārt 20 tūkstoši eiro piešķirti Rēzeknes novada Sarkaņu katoļu baznīcai, lai restaurētu blakus dievnamam esošo mūra zvanu torni. Draudzei pavisam nesen izdevās atjaunot dievnama iekšējo interjeru, tagad par iegūtajiem līdzekļiem tiks uzsākti nākamie darbi, kas nevar vairs ilgi gaidīt.
"Sarkaņu baznīcas zvanu torņa nojumes tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies jau no 2017. gada rudens, no vasaras lietavām, arī aukstā ziema ar noturīgo salu ietekmēja tālāku bojāšanos, un tagad zvanu tornis ir neapmierinošā stāvoklī," apstiprina Sarkaņu baznīcas draudzes pārstāve Veronika Rancāne.
Kopumā Latvijā Sakrālā mantojuma programmā šogad līdzekļi piešķirti 23 objektiem par kopējo summu 500 tūkstoši eiro.
Taču pieteikumu skaits un vajadzību bija krietni vien vairāk.
"2020. gada programmai tika iesniegti 108 pieteikumi par kopējo pieprasīto finansējumu četri ar pusi miljoni, pieejamais finansējums bija tikai pusmiljons. Salīdzinot ar pirmo gadu 2018. gadā, kad šī programma tika īstenota, tad tika iesniegti 51 pieteikums, - praktiski divas reizes pieteikumu skaits lielāks, bet uz pusi mazāks pieejamais finansējums," stāsta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Attīstības daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite.
Šogad salīdzinājumā ar 2018. gadu aktivizējās vecticībnieku draudzes, iesniedzot arī savus pieteikumus. Kā uzsver Rupenheite, vērtējot pieteikumus, līdzekļi tika piešķirti tā, lai ieguldījums būtu pēc iespējas plašākā mērogā.
"Izvērtēšanā bija ļoti rūpīgi jāskata katrs pieteikums. Saskaņā ar nolikumu pieteikumus vērtēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti. Arī konfesijas iesniedza pieteikumus savā prioritārajā secībā, jau pasakot, kas viņiem ir prioritārie atbalstāmie projekti, to mēs ņēmām vērā, tomēr mūsu pārvaldes labākie eksperti vērtēja pilnīgi visus pieteikumus, balstoties uz noteiktiem kritērijiem, kas ir formulēti Sakrālā mantojuma finansēšanas likumā. Primāri tiek vērtēta objekta kultūrvēsturiskā nozīme un tehniskais stāvoklis, apdraudējums, kāds ir no bojājumiem šajā objektā," saka Rupenheite.
2020. gada programmā līdzekļi lielākoties piešķirti, lai dievnamos novērstu avārijas stāvokli, sakārtojot jumtu konstrukcijas un restaurējot logus, tiks saglabātas arī sakrālas vērtības, restaurējot ikonas, kanceles un vitrāžas. Finansējums ir piešķirts arī restaurācijas projektu izstrādei, lai nākamajā posmā dievnamos varētu veikt jau atjaunošanu.
