Lieldienu tradīcijas var kopt arī šaurā lokā. Intervija ar folkloristi Annu Kārkli

Šogad svētki tiks svinēti citādāk nekā ierasts, bez lieliem svētku pasākumiem un pulcēšanās, tomēr tas nemazina svētku prieku, uzsver Līvānu folkloras kopas „Ceiruleits” vadītāja Anna Kārkle. Arī viņai šogad svētki nebūs kā katru gadu, bet gan divatā ar vīru - bez bērniem un mazbērniem, ar saviem tuvajiem sazināsies ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību.

Intervija ar folkloristi Annu KārkliLāsma Zute

Tuvojas Lieldienas. Kā jūs teiktu, kāda ir šo gadskārtu svētku nozīme latviskajā dzīvesziņā?

Es domāju, ka liela nozīme. Tie ir tādi kā atdzimšanas svētki. Pavasaris jau ienesis mūsu dzīvē pārmaiņas - plaukst, zaļo, un arī mums enerģija piepildās.

Kādas ir Lieldienu tradīcijas folklorā? Kas Lieldienās ir jādara, kā jāgatavojas svētkiem, kā jāsvin?

Es domāju, tās tradīcijas katrā novadā ir ļoti atšķirīgas. Vieni svin Lielo dienu, bet, par cik mēs dzīvojam Latgalē, tad varētu teikt, ka Latgalē tās vairāk balstās uz baznīcas tradīcijām. Šogad diemžēl tas ir liegts, kad visi Lieldienu rītā steidzas uz baznīcu un vēlas nosvētīt ēdienu, ko parasti Lieldienu rītā ēd. Svēta parasti olas, gaļu, sāli, sviestu un maizi. Un mūsu ģimenē bija ierasts, ka mani vecāki sadalīja olu tik daļās, cik cilvēku Lieldienās piedalās. Mēs šogad ar vīru būsim divatā palikuši, tātad mums olu nāksies pārdalīt uz pusēm. Vismaz mūsmājās ir teikts, ja to sadala tik daļās, cik cilvēku, tad būs saticība, miers un savstarpējā sapratne, mīlestība saimē.

Kā jums šķiet, mūsdienās, cik daudz, svinot Lieldienas, mēs paturam no folkloras tradīcijām un cik daudz ir jaunas tradīcijas ienākušas?

Es domāju, ka pamatu pamatā jau mēs cenšamies turēties pie vecajām tradīcijām. Tā pati olu krāsošana, tradicionāli jau galvenais krāsošanas elements ir šīs sīpolu mizas, tas no laika gala. Reti kurš, vismaz manā paziņu lokā, izmanto ķīmiskās krāsvielas, kuras pārdodas veikalā, jo cenšamies visi dabiskajās krāsvielas gan bērzu slotu novārījumos, gan alkšņu pumpurus un kumelītes izmantojam. Un es atceros, ka mana mamma, kad sīpolu mizās nokrāsoja olas, to ūdeni saglabāja un pēc tam krāsoja dziju. Tik skaisti, silti toņi sanāk! Protams, ienāk arī varbūt kādreiz ne tik populāras vielas, es zinu, ka dzeltenās krāsas olas ļoti skaistas var iegūt, kad safrānu pievieno klāt, spinātos zaļas oliņas krāso. Visas spēles, es domāju, tiek saglabātas arī no agrākiem laikiem.

Kādreiz atceros, ka bijām mazas meitenes, spēlējam Rutku raušanu, Sietiņos iešanu, Vanags un vistas. Un visas šīs spēles ir dzīvas. Arī tagad spēlē mani skolas bērni.

Protams, šūpošanās, tā nekur neizzudīs, tā joprojām dzīva. Varbūt agrāk nebija Lieldienu zaķa. Tagad sāk parādīties arī Lieldienu zaķis mūsu tradīcijās. Mājās, kur ir bērni, tur nu noteikti to piekopj, jo man arī ir pieci mazbērni. Un viņiem ir tik liels prieks, ka viņi Lieldienās, tādu mēs savā veidā, varētu teikt, atrakciju esam ieviesuši - pa Lieldienu zaķa pēdām, kur viņiem ir uzdevumi, kuri ir saistīti diezgan daudz ar tradīciju, bet nu, lai viņiem šķistu interesantāk, meklē zaķa atstātās ligzdiņas.

Lieldienu galvenais simbols ir ola, tās tiek krāsotas, rīkotas olu kaujas, olas viens otram dāvina. Mūsdienās ar to saistās Lieldienas, bet kāda ir šo darbību simboliskā nozīme?

No laika gala ir teikts, ka pavasara saulgriežu simbols ir ola, apzīmējot saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību, un tāpēc jau ir neatņemama šo svētku tradīcija, tā olu krāsošana. Senlatviešu jau arī ticēja, ka šis olu krāsošanas process veicina labu satikšanu ģimenē. Ļoti svarīgas bija olu kaujas. Un mēs cenšamies to ievērot, ka pirmajās Lieldienās drīkstēja tikai ar tievajiem galiņiem kaulēties, otrajā ar resnajiem un trešajās ar sāniem, kuri vēl dzīvi ir palikuši. Tas tā interesanti!

Mana vectēva māsa prata ļoti labi noteikt, kuras ir visstiprākās olas, viņa kaut kā pieklaudzināja pie zobiem un pēc skaņas varēja noteikt, kuras ir stiprākas.

Un olām jau bija arī liela nozīme pie šūpošanās. Agrāk teicējas ir stāstījušas, ka vienu olu parasti apraka zemē zem šūpolēm. Droši vien simboliska nozīme ir bijusi.

Jāteic, šogad daudzi nevarēs svinēt svētkus, kā ierasti. Jūs arī teicāt, ka būsiet divatā ar vīru, jo jāievēro šie drošības nosacījumi, nevar doties ciemos, nevar uzņemt ciemiņus, nevar pulcēties. Kā jūs raugāties uz šo situāciju?

Es domāju, ka mums situācija ir jāuztver ļoti nopietni, un tāpēc es ikvienu, tuvojoties Lieldienām, noteikti gribu aicināt, ka ievērosim to, ko mūsu valsts vara ir noteikusi, un ievērosim visas rekomendācijas. Turēsimies tajā divu metru attālumā no cilvēkiem un nepulcēsimies ārpus mājām. Un es domāju, ka ļoti skaistas Lieldienas var nosvinēt arī savā ģimenē. Un, ja mēs visu to ievērosim, tad noteikti ātrāk atgriezīsimies pie tā mūsu ierastā dzīvesveida, tāpēc labāk ir palikt mājās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti