Skolas šobrīd apzina situāciju, to, cik daudziem skolēniem mājās ir datori un interneta pieslēgums. Labi, ka priekšā ir brīvdienu nedēļa, kas ļaus skolotājiem strādāt pie darba materiāliem un gatavoties mācībām attālināti, uzsver izglītības pārstāvji. Par interneta pieeju uztraucas Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne. Jo arī piektdien videokonferencei, kurā izglītības un zinātnes ministre ar skolu un pašvaldību pārstāvjiem runāja par divu nedēļu attālināto mācību procesu pēc skolēnu brīvlaika un kuru bija paredzēts vērot tiešsaistē, daļa nemaz nevarēja pieslēgties.
“Tā kā pieslēdzās visa Latvija, tehnisku iemeslu dēļ mēs to tiešraidi neredzam, pēc tam skatīsimies jau video arhīvā, es domāju, tāpat būs arī ar mūsu tehniku, kad visi uzreiz kaut ko sāks apgūt tālmācībā,” pārdomās dalās Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne.
Un šis fakts veiksmīgam mācību procesam attālināti, izmantojot internetu, dara piesardzīgus.
“Paredz, protams, Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais variants, ka varēs arī saņemt mācību materiālus, kuri būs kopēti, ka tos saņem vecāki no izglītības iestādēm, mēģināsim strādāt un darīt. Mūsu skolām ir e-klase, ir uzdevumi lv., ko pašvaldība apmaksā, ir vatsapi, bet, kur nav interneta pieslēguma, skolas domā par to, kā būs ar tiem skolēniem," pauda Gutāne.
Šobrīd notiek apzināšanas process. “Tiksim galā, izmisuma nav, varbūt ir neskaidrības, ir cita pieeja, jo ir ārkārtas situācija, meklējam situācijas risinājumus," tā Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva.
“Ir brīvdienu nedēļa, mēs precizēsim par katru skolu, kā ir iespējams, lai mēs varētu aizsniegt šīs interneta vietnes, domāsim, kā darīt un kā to darbu sakārtot, jo tāds ir pirmo reizi, jauns izaicinājums, bet mums nav lielu bažu, ka mēs kaut ko nedarītu; saprotam, ka ir ārkārtas situācija, ka tik tiešām ir jāmaina pieeja. Mēs esam gatavi apzināt visas lietas. Ir darba process,” uzsver Kaļva.
Balvos vecākiem vairāk jautājumi ir par pirmskolas izglītības iestāžu bērniem, tāpat neskaidri jautājumi ir pedagogiem. “Jautājumi ir par paša procesa organizēšanu, ir darbiniekiem jautājumi, kā mēs darām, vai mēs varam [strādāt] attālināti, ir jautājumi, piemēram, par to, ka tētis ir tālbraucējs, viņš vakar atbrauca no Vācijas, šī 14 dienu karantīna. Tas viss ir process, kas nav bijis ikdienas jautājums. Mēs mēģinām visu sakārtot," saka Kaļva.
Risinājumu situācijai, skolēniem nodrošinot mācības attālināti, domā arī Rēzeknes novadā, lai arī šeit ir lauku teritorija, Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra norāda, ka
tas būs izaicinājums, tomēr tas ir izdarāms.
“Attālināti - tas nozīmē, ka darbs var notikt caur dažādām platformām, kas ir izglītības platformas, ko piedāvā dažādas organizācijas, kā e-klase, uzdevumi lv., soma lv. Un, ja nav pieejams internets, lai varētu piekļūt mācību uzdevumiem, var piezvanīt vecākiem vai nosūtīt īsziņu, vai pašiem audzēkņiem. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un ņemot vērā tehnoloģisko izaugsmi, katram skolēnam ir viedtelefons, un viņš var piekļūt, taču, ja nav mājas internets vai nav mobilie dati pieslēgti caur operatoru, tad varbūt ir wi-fi,” stāsta Skudra.
Arī pirmsskolas izglītības iestādēs piektdien bija krietni mazāk apmeklētas, vecāki iespēju robežās savus bērnus atstāja mājās.
