"Jā, tiešām no šī gada esam palielinājuši uzņemšanas vecumu. Iepriekš tas ir bijis līdz 30 gadiem, bet Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās dienesta gaitas likums paredz, ka var iestāties personas līdz 40 gadiem dienestā," apliecināja Valsts robežsardzes koledžas direktors, pulkvedis Mariks Petrušins.
Un, ņemot vērā, vairākus iemeslus, pieņemts lēmums, ka uzņemšanas vecumu ir jāmaina, uzsvēra Petrušins.
Pirmkārt, kopumā valstī samazinās jauniešu skaits, kas līdz šim bija koledžas mērķauditorija, tāpat daudzi, kuri piesakās mācībām, neatbilst kritērijiem, un šādu gadījumu skaits kļūst arvien lielāks.
"Statistika rāda, ka 50 un pat vairāk procentu no reflektantiem, kuri vēlās iestāties robežsardzes koledžā un turpmāk dienēt robežsardzē, neiztur kādu no šiem pārbaudījumiem, kaut kur 20-25 procenti atbirst tieši fiziskajā sagatavošanā un veselībā," klāstīja Petrušins.
Jau vairākus gadus koledža neizpilda Iekšlietu ministrijas plānu jauno robežsargu uzņemšanā, papildināja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla pārvaldes vadītāja, pulkvežleitnante Solvita Tocs-Macāne.
"Mums ir noteikti plānošanas periodi. Un mēs plānojam uzņemamo skaitu perspektīvā uz priekšu, vienīgais, ka mēs šo plānu nespējam izpildīt dēļ tā, ka arī pašu reflektantu skaits nav pietiekams, lai mēs nodrošinātu savu vakanču aizpildīšanu, faktiski mums būtu jāuzņem vairāk nekā plānā ir paredzēts. Plānā šobrīd ir 120 reflektanti uz tālākizglītības programmu, tad šobrīd mēs saprotam, ka vismaz 150 vajadzētu uzņemt, ja mums būtu iespēja to darīt, ja būtu reflektantu skaits," uzsvēra Tocs-Macāne.
Tāpat arī tie, kuri ir pabeiguši mācības un uzsākuši dienestu, to pēc zināma laika atstāj, kad ir beidzies obligātais dienesta līgums un par tā pārtraukšanu nav jāatmaksā valsts ieguldītie līdzekļi par mācībām.
"Arī to mēs esam novērojuši, ka cilvēki nodien līgumā noteikto termiņu, un, tikko šis termiņš ir beidzies, pamet dienestu, neskatoties uz to, ka faktiski dienesta vieta ir nodrošināta, izglītība ir iegūta, un ir visas iespējas turpināt karjeru gan šeit iestādē uz vietas, gan, ņemot vērā to, ka ir grozījumi Eiropas Padomes regulā un paveras daudz plašākas iespējas strādāt ārpus Latvijas, Eiropas Savienības mērogā robežsardzes ietvaros. Neskatoties uz to, jaunieši izvēlas vieglāku ceļu, varbūt risinot kaut kādas tā mirkļa grūtības ar nepietiekamiem ienākumiem, un atstāj dienestu, sakot, ka šī te atlīdzība, ko piedāvā iestāde, ir neliela salīdzinājumā ar to, ko viņš var iegūt strādājot citā Eiropas Savienības valstī, pavisam citas sfēras darbu," stāstīja Tocs-Macāne.
Taču ir arī gluži pretēji piemēri, atzina Valsts robežsardzes koledžas direktors Petrušins. Pēdējos gados pie viņiem koledžā interesi par mācībām ir izrādījuši arī tie, kuri līdz šim uzņemšanas noteikumiem vecumā ziņā vairs nav atbilduši, taču vēlējās kļūt par robežsargiem.
"Iepriekšējais darbs nav devis gandarījumu vai bizness nebija veiksmīgs, īpaši pierobežā, un ir vēlme gūt kādu stabilu, regulāri atalgotu darbu, patriotisku darbu, valsts darbu, ar labām karjeras izaugsmes iespējām,
ar nodrošinātu stabilu pensiju, ar iespējām perspektīvā braukt misijās. Un šādi cilvēki arvien biežāk sāka pieteikties apmācībām koledžā," atzina Petrušins.
Dokumentu iesniegšana Valsts robežsardzes koledžā sāksies no 1. jūnija līdz 24.jūlijam. Maijā bija paredzētas koledžā Atvērtās durvju dienas. Šogad ir plānots, ka tās notiks virtuāli, izveidojot telpu apskates video.
