“Drosme, drosme ir mūsu degviela!” podkāsta izskaņā skaļi saka aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, bet saruna ir teju par visu pēc kārtas, gan par sevis apzināšanos kā brendu “Rēzija Kalniņa”, par spēju būt dažādai – gan vadīt un veidot mūzikas un drāmas telpu “Oratorio”, gan būt režisorei, par to, ko viņai nozīmē sadarbība kā aktrisei ar režisoru Viesturu Kairišu Dailes teātrī, par to, ko vēlētos mainīt Mārupē kā pašvaldības deputāte, par to cik svarīgi ir sabiedrību saliedēt lūgšanā, nevis šķelt ar sertifikātu (Covid-19 sertifikāti — aut.) pieprasījumu un par to, kas gaidāms nākotnē un pie kā Rēzija strādā šobrīd, klausieties jaunākajā raidierakstā!
Autora ziņas
Jūnija pirmajā Kultūrdevas raidierakstā Kristīne Komarovska sarunājas ar kontemplācijas skolotāju, integrālās izglītības institūta direktoru un vairāku dažādās valodās izdotu grāmatu autoru Juri Rubeni, kurš nesen klajā laidis savu jaunāko grāmatu “Starp divām bezgalībām” un pats to raksturo kā, iespējams, savu personiskāko grāmatu, kas tapusi ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā. Saruna par kultūras un mākslas lomu cilvēka dzīvē un pieredzi, ko tā sniedz cilvēkam un viņa dvēselei, kā arī par to, kā būt atvērtam un ļauties pārmaiņām savā garīgajā izaugsmē, piekopjot prakses, kas veicina cilvēka izaugsmi.
Jāņa Šipkēvica projekts “Nepāriet” 31. maijā izdevis oriģinālmūzikas plati “Lūk”. Albuma dziesmas sacerējuši astoņi projekta mūziķi. Viesojoties LTV raidījumā "Kultūrdeva", "Nepāriet" dalībnieki Evija Vēbere un Miķelis Putniņš atzina, ka viņi ar misticismu nenodarbojas, bet maģiska ir pati mūzika un ikviens no grupas dalībniekiem to uzskata par neticamu parādību.
Rakstniece un kinorežisore Kristīne Želve ir pārliecināta, ka grāmata piedzimst tikai tad, kad satiek lasītāju, savukārt vairāku grāmatu autors Rihards Bargais LTV raidījumā "Kultūrdeva" atzīstas – viņam mēdz šķist, ka ir izdarījis noziegumu, uzrakstot grāmatu. Viņš nupat izdevis romānu “Nemodernās Slampes meitenes”, bet Kristīne Želve, turpinot pētīt Latvijas kultūrā nozīmīgo dzimtu, sarakstījusi grāmatu “Grosvaldi”.
Eirovīzija, homofobija un būšana par mācītāju ir šī, devītā, Kultūrdevas podkāsta trīsvienība. Vai mākslinieka būtība ir spoguļot sabiedrību vai tās daļu, vai jābūt par skaidras nostājas paudēju? Un ko darīt, kad tevi nesaprot un mēģina nokost no visām malām? Ralfs Eilands dalās savos stāstos.
Astotais "Kultūrdevas" podkāsts jeb raidieraksts ir kā telefonsaruna, kurā iespējams ieklausīties Unas Rozenbaumas domu lidojumā par to, cik viegli vai grūti ir radīt saturu jauniešiem, pieskaramies arī LTV seriālam “Paliec negatīvs”. Aprunājam to, kas viņu aizvedis līdz Londonas Dizaina biennālei, kur viņa kopā ar Reini un Kristu Dzudzilo šogad (jau jūnijā) pārstāvēs Latviju, kā top viņas pilnmetrāžas filmas “Komunalka” scenārijs, kuru plānots rakstīt periodos, kad jābūt pašizolācijā, un kāpēc viņa vēlas būt par tiltu starp latviešu un krievu auditorijām. Par Dizaina gada balvas nominācijām, Latvijas Radioteātri un “Prāta vētru”. Daudz tematu, viena saruna, jo kultūra notiek un sarunas par notikumiem tajā arī dziedē.
"Viss, kas bija pirms diviem gadiem, ir vakardiena. Vienīgā lieta pasaulē, kas nemainās, ir tas, ka viss mainās," sacīja “Skudras Metropole” vadītāja, pasākumu producente Gundega Skudriņa, viesojoties LTV raidījumā “Kultūrdeva”. Arī kādreizējā nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja, ilggadēja “Staro Rīga” kuratore Diāna Čivle ir pārliecināta, ka pēc pandēmijas mēs neatgriezīsimies tajā pašā vietā, kurā apstājāmies.
Mode nav tikai par drēbēm, tā var runāt par svarīgām tēmām, pārliecināta ir modes dizainere Laima Jurča, kura LTV raidījumā “Kultūrdeva” atzina, ka, viņasprāt, "ilgtspējība ir tajā, ka mode ir tāda, kura ilgstoši var būt modē". Viņa ar savām kolekcijām guvusi panākumus starptautiskos konkursos. Jau pieredzējusī modes māksliniece Natālija Jansone ir pārliecināta, ka šādas atzinības var pavērt durvis plašākai publikai.
Septītā "Kultūrdevas" podkāsta galvenās tēmas ir iespējas jaunajai paaudzei izpausties, koncertu digitalizācija jeb koncertzāle kā televīzija un konkurēšana pasaules mērogā, idejas par to, kādam jābūt Liepājas piedāvājumam konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kā arī pandēmijas dzīves rāmā ritējuma būtiskākie secinājumi.
Sestajā ''Kultūrdevas'' raidierakstā, kas veltīts vizuālajai mākslai un tās telpai, kā arī rakstītam vārdam, viesos grāmatžurnāla "Benji Knewman" izdevēja, redaktore, "Zuzeum" mākslas telpas direktore un konceptu dizainere Agnese Kleina.
Dīdžejs un ilggadējs Eirovīzijas komentētājs Toms Grēviņš Eirovīzijai seko jau kopš 1998. gada. Viņš atceras, ka, skatoties savu pirmo Eirovīziju, bijis pārsteigts par to, cik tā ir interesanta – visa punktu došanas sistēma, arī tas, ka toreiz vēl katra valsts dziedājusi savā valodā. Eirovīzija ir transformējusies un mainījusies cauri gadiem, bet Grēviņš ir skeptisks, vai Eirovīzija spēs ātri adaptēties tagadējam laikam, jo pagājušajā gadā dziesmu konkurss nenotika.
Pirmatskaņojumu LTV raidījumā “Kā uzvarēt Eirovīzijā. Samantas Tīnas ceļš uz Roterdamu” piedzīvojusi Samantas Tīnas Eirovīzijas dziesma “The Moon is Rising”, ar kuru viņa kāps uz skatuves Roterdamā jau maijā. Dziesma ir aicinājums katrai sievietei pašai sev uzlikt karalienes kroni. Tai tapis arī videoklips, kurā piedalās 20 dejotājas un īpašie viesi.
Podkāsta jeb raidieraksta "Kultūrdeva" viešņa martā ir režisore Alise Zariņa, kura lielākajai sabiedrības daļai palikusi atmiņā ar filmu “Blakus” un neseno dokumentālo filmu “Divas strīpiņas”. Šoreiz sarunas aktuālais jautājums – vai politkorektuma diskusija kultūrā ir pārspīlēta gluži kā bēgļu krīze Latvijā?
Samanta Tīna, gatavojot savu priekšnesumu šī gada Eirovīzijas konkursam Roterdamā, nevēlas uz skatuves kāpt ar “kārtējo popa priekšnesumu”, bet gan ar dziesmu, kurai ir dziļš vēstījums. Gaismas, video projekcijas, horeogrāfija – visi šie elementi ir vienlīdz svarīgi dziesmas vēstījuma instrumenti un var būt izšķiroši, lai uzvarētu Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Samantas Tīnas gatavošanās Eirovīzijai norit pilnā sparā, un, cenšoties noskaidrot, kāda ir Eirovīzijas uzvaras formula un vai tāda maz pastāv, LTV iztaujāja Eirovīzijas fanu kluba dalībniekus, mūzikas producentus un “Supernovas” konkursa veidotājus. Viedokļi par veiksmes atslēgu ir dažādi – izpildījums, oriģinalitāte, patiesīgums, mūsdienīga pop dziesma. Savukārt pati Samanta Tīna uzsver: “Savā Eirovīzijas dziesmā iestājos par to, ka mēs, visas sievietes, esam vienlīdzīgas, lai vai kādas mēs būtu.”
Kamēr visi nepacietībā berzējam rokas un gaidām Samantas Tīnas Eirovīzijas dziesmu, varam sekot līdzi visam gatavošanās procesam. Eirovīzija jau sen vairs nav tikai stāsts par dziesmu, ļoti svarīgs ir arī vizuālais tēls. Samanta Tīna skatuves tērpa darināšanu uzticējusi savam draugam Kašeram.
Kultūrdevas trešajā podkāstā viesojas mūziķe Linda Leen, kura nesen izdevusi jaunu un spēcīgu singlu “Blue Monday”, kas plaši izskanējis mediju vidē un saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju un novērtējumu. Podkāstā stāsts par dziesmas “Blue Monday” tapšanu un sajūtām, kas to pavada. Saruna par laiku, dzīves laikā gūtajām mācībām un atziņu par to, ka satikšanās un būšana kopā ir liela vērtība.
Eirovīzijas dziesmu konkurss pērn pandēmijas dēļ nenotika, bet Samantai Tīnai, kura ar dziesmu “Still Breathing” uzvarēja konkursā “Supernova 2020”, šogad ir iespēja startēt uz lielās Eirovīzijas skatuves. Ņemot vērā Eirovīzijas noteikumus, šī gada konkursā viņa nevarēs piedalīties ar dziesmu “Still Breathing”, tāpēc top jauna dziesma, jauns tērps, jauns skatuves priekšnesums un top pilnīgi cits dalības koncepts, kas jāizveido trīs dažādiem norises scenārijiem; kurš no tiem izrādīsies īstais, zināsim tikai tuvojoties pašam konkursam maijā.
2002. gada 25. maija vēlā vakarā Tallinā izskanēja Eirovīzijas dziesmu konkurss, kur sīvā konkurencē ar 176 punktiem par labāko tika atzīta Marijas Naumovas izpildītā dziesma “I Wanna”. Pēc gada Eirovīzija pirmo un pagaidām vienīgo reizi notika Latvijā. Tiekamies ar Mariju Naumovu gandrīz divas desmitgades vēlāk, lai vēlreiz pakavētos atmiņās par to, kā tas bija, kā tapa viņas Eirovīzijas dziesma, kā viņa atceras konkursa norisi, kādas ķibeles viņu tolaik piemeklēja, un cenšamies noskaidrot, vai pastāv Eirovīzijas uzvaras formula.
18. maijā Roterdamā ar pirmo pusfinālu tiek plānots starts 65. Eirovīzijas dziesmu konkursam, bet divas dienas vēlāk Latviju tajā pārstāvēs dziedātāja Samanta Tīna. Kamēr fani un dalībnieki dzīvo konkursa gaidās, aicinām ikvienu konkursa entuziastu pārbaudīt savas zināšanas par Eirovīziju, tās dalībniekiem, Latvijas nacionālo atlasi, rīkotājpilsētām un citiem ar lielo dziesmu olimpiādi saistītiem faktiem. Vai spēsi atbildēt pareizi uz šiem 20 jautājumiem?
Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija piedāvā raidījuma “Kultūrdeva” podkāstu jeb raidierakstu. To vada “Kultūrdevas” kultūras randiņu vadītāja un raidījuma producente Kristīne Komarovska. Podkāsts iznāks divreiz mēnesī un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne sarunāsies par aktuālajiem kultūras tematiem. Būs iespējams ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.