Sadaļas Sadaļas

Šovs vai sirds dziesma? Samanta Tīna meklē Eirovīzijas uzvaras formulu

Samantas Tīnas gatavošanās Eirovīzijai norit pilnā sparā, un, cenšoties noskaidrot, kāda ir Eirovīzijas uzvaras formula un vai tāda maz pastāv, LTV iztaujāja Eirovīzijas fanu kluba dalībniekus, mūzikas producentus un “Supernovas” konkursa veidotājus. Viedokļi par veiksmes atslēgu ir dažādi – izpildījums, oriģinalitāte, patiesīgums, mūsdienīga pop dziesma. Savukārt pati Samanta Tīna uzsver: “Savā Eirovīzijas dziesmā iestājos par to, ka mēs, visas sievietes, esam vienlīdzīgas, lai vai kādas mēs būtu.”

Šķetinot to, kā iespējams uzvarēt Eirovīzijā, Eirovīzijas fanu kluba biedri – Miroslavs Kodis (“Eurovision Club OGAE Latvia” prezidents) un Aija Medinika (“Eurovision Club OGAE Latvia” viceprezidente) –, analizējot Portugāles uzvaru 2017. gadā, secina, ka dziesmas valodai nav nozīmes, galvenais ir izpildījums un mūzika, kā arī skatuves stāja un spēja izpildīt dziesmu emocionāli, tāpēc iespējams būtu arī ļaut izskanēt kādreiz dziesmai latviešu valodā.

Mūzikas producents Rūdolfs Budze, kas arī bijis ilggadējs “Supernovas” žūrijas dalībnieks un bijis nacionālajā Eirovīzijas žūrijā, kas vērtē visas Eirovīzijas dziesmas, atklāj, ka galvenais kritērijs viņam ir dziesma. Iespaidu atstājušas mūsdienīgas pop dziesmas, jo pārspīlētie šovi ne vienmēr ir uzrunājuši. Budze arī uzskata, ka Latvijas mūziķi starptautiskajā arēnā ir jārāda profesionāli, nevis līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem ar priekšnesumu to darīja “Pirates of the Sea”.

“Es negribētu Latviju prezentēt ar balagānu.

Varbūt tas ir pārāk tieši, bet, piemēram, zviedri tā nedara – viņi raksta šīs perfektās pop dziesmas, arī Latvijā vajadzētu attīstīt šo pop dziesmu rakstīšanas tradīciju kā tādu,” bilst Budze.

Komiķis Edgars Bāliņš, kurš ir ilggadējs Eirovīzijas fans un pārzinātājs, kā arī vadījis alternatīvos Eirovīzijas skatīšanās raidījumus, uzskata, veiksmes formulā 80% jābūt oriģinalitātei un kaut kam negaidītam, bet 20%, viņaprāt, ir jābūt visam precīzi noproducētam.

“Daudzi dara kaut kā nepareizi – cenšas uztaisīt kaut kādu pareizāku dziesmu priekš Eirovīzijas un tad viņu iesūtīt.

Patiesībā vajadzētu vienkārši uzrakstīt ļoti foršu dziesmu un tad saprast, ka tā der Eirovīzijai, ka tas ir kaut kas Eirovīzijā neredzēts. Tā ir tā īstā formula!” saka Bāliņš.

Grupas “Prāta vētra” dalībnieks Kaspars Roga dalās savos novērojumos:

“Vienmēr pirmajās vietās, lai vai cik tur kāds nebūtu pāva spalvās, tomēr ir tā sirds dziesma, kaut kas, kas ir patiess un īsts, uzvar un aizķer arī skatītājus.

Un es domāju, kamēr mākslinieks ir godīgs pats pret sevi, viņam nevajadzētu būt problēmām arī tur. Ja viņš sāk darīt to, kas viņš patiesībā nav – gan muzikāli, gan arī kostīmos, tad arī visiem ir smaids, to skatoties, un viņš iebrauc auzās. Tāpēc tas konkurss ir tik mīļš tautā, jo mēs redzam kokteili ar visu kaut ko, bet starp to ir jāprot atrast šis graudiņš.” “Prāta vētras” dalībnieki atceras, kā paši 2001. gadā piedalījušies Eirovīzijā un bijuši pārsteigti par ārkārtīgi lielo skatuvi, sākotnēji nav arī apjautuši, ko īsti nozīmē Eirovīzija, jo domājuši, ka tas ir līdzīgi festivālam zaļā pļavā. Eirovīzija pēcāk arī būtiski ietekmēja “Prāta vētras” iespējas spēlēt ārpus Latvijas – pēc Eirovīzijas bijuši izpārdoti koncerti Eiropā, bieži braukuši uz Beļģiju, atvēries arī Krievijas tirgus.

Kamēr vēl gaidām Samantas Tīnas Eirovīzijas dziesmas pirmizrādi 12. martā, viņa atklāj: “Savā Eirovīzijas dziesmā iestājos par to, ka mēs, visas sievietes, esam vienlīdzīgas, lai vai kādas mēs būtu. Mēs esam nevis sievietes, bet “The Woman”, katra esam karaliene, un katrai ir savs kronis. Tur ir arī teksts, ka netīras spēles nav mana lieta, es varu iet ar atvērtu sirdi. Mana loma arī būs tāda. Kā ir – pateikt, un tā būs.

Es gribu, lai man arī priekšnesumā ir kronis. Tikai pats cilvēks var sev uzlikt kroni, jo, ja kāds cilvēks tev uzliek kroni, tas nav tas – tu vēl neesi izaudzis.”

Ilggadējs Slovēnijas Eirovīzijas delegācijas vadītājs Aleksanders Radičs atklāj, ka vēl joprojām atceras Marijas Naumovas uzvaru, īpaši atmiņā palikusi arī Aminatas uzstāšanās 2015. gadā, kad fināls bija Vīnē. Viņš stāsta: “Lieliska dziesma, lielisks izpildītājs, viens no tā vakara labākajiem priekšnesumiem, un viņai arī labi veicās – viņa bija top 5. Vēl atmiņā palikusi arī Latvijas pirmā piedalīšanās Eirovīzijā 2000. gadā – “My Star”.”

Savukārt Aminata stāsta, ka vispār nebija plānojusi piedalīties Eirovīzijā, tolaik bijusi dziesmu rakstīšanas procesā – rakstījusi savu pirmo albumu un strādājusi vēl pie vairākām dziesmām. Viņa stāsta: “Uzrakstīju “Love Injected”, rakstīju vēl vienu dziesmu, kas arī ir albumā, un tad uzzināju, ka notiek Eirovīzijas atlase – konkurss “Supernova” – un pieteicos pēdējā brīdī. Domāju, vai to vajag vai nevajag, bet izlēmu, ka pieteikšos un tad jau izdomāšu. Tā sanāca, ka aizgāju uz atlasi, vinnēju un aizbraucu uz Vīni.” Aminata ir apmierināta ar iegūto vietu, jo priekšnesumā nav bijis nekā ārkārtēja – bija dziesma, gaismas un viņa, un ar to pietika, lai dabūtu 6. vietu.

Kārlis Būmeisters, atminoties dalību Eirovīzijā 2005. gadā, kur piedalījās kopā ar Valteru Frīdenbergu, min, ka nostrādājis tas, ka bijusi forša dziesma un bijuši divi jauni puiši, bet neuzskata, ka tajā vakarā dziedājuši visskaistāk.

“Vienīgais, kas ir jāpatur prātā – uztvert Eirovīziju nevis kā mērķi, bet gan kā instrumentu, lai panāktu kaut ko vairāk.

Eirovīzija var būt, bet tā tevi nedefinēs kā mūziķi vai kā mākslinieku, jo tev vēl ir gana daudz taku, ko iet. Vārds “Eirovīzija” nav tas, kas definē “ABBA”, Selīnu Dionu vai “Prāta vētru”,” uzsver Būmeisters.

KONTEKSTS:

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada Eirovīzijas konkurss tika atcelts. Bija plānots, ka tas notiks Roterdamā, jo 2019. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Nīderlandes pārstāvis Dunkans Lorenss ar balādi "Arcade", izcīnot Nīderlandei tiesības rīkot nākamo konkursu. Nīderlande šīs tiesības realizēs 2021. gadā.

Paredzēts, ka 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 22. maijā, bet pusfināli – 18. maijā un 20. maijā. Konkursa organizatori izstrādājuši vairākus scenārijus, lai nodrošinātu konkursa norisi dažādos epidemioloģiskajos apstākļos.

Eirovīzijas noteikumi nosaka, ka 2021. gada gada konkursā var piedalīties 2020. gadā izvirzītie valstu pārstāvji, taču ne ar pērn uzvarējušo dziesmu. Uz Roterdamu dosies arī Latvijas nacionālā atlases konkursa “Supernova” 2020. gada uzvarētāja Samanta Tīna.

Raidījumu cikls “Kā uzvarēt Eirovīzijā? Samantas Tīnas ceļš uz Roterdamu” no 12. februāra skatāms piektdienu vakaros pulksten 21.00 LTV1 un REPLAY.lv. Pirmās divas raidījuma “Kā uzvarēt Eirovīzijā: Samantas Tīnas ceļš uz Roterdamu” sērijas sekoja līdzi Samantas Tīnas dziesmas un tērpa tapšanas procesa aizkulisēm. Uzklausīts arī Marijas Naumovas uzvaras stāsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt