Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Bērnu tautas deju ansamblim "Dzintariņš" - 70

Pērn bankomātos ieskaitīts 2, 1 miljards eiro

Plāno ciešāk uzraudzīt tos, kas regulāri izņem vai ieliek bankomātos lielas naudas summas

Latvijas iedzīvotāji bankomātos gadā ieskaita aptuveni 2 miljardus eiro. Jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz rūpīgāk analizēt tos, kas mēnesī izņem un ieliek kontā lielas naudas summas. Tas gan ne vienmēr nozīmē negodīgu rīcību, jo skaidru naudu norēķinos izmanto mazā pakalpojumu biznesa veicēji. 

Pagājušajā gadā no bankomātiem skaidrā naudā izņemti 4,6 miljardi eiro, bet bankomātos ielikti 2,1 miljards eiro.

Abos rādītājos līdzīgi skaitļi tam, kādi tie bija 2022. gadā. Kopējā skaidrās naudas aprite bijusi ap astoņiem miljardiem. Uz jautājumu, vai tas Latvijas ekonomikā ir daudz vai maz, atbildes nav, norāda Latvijas Bankā. Šobrīd samērs starp bezskaidras un skaidras naudas maksājumiem veido attiecību 70 pret 30 par labu bezskaidrai naudai.

Sagaidāms, ka, attīstoties tehnoloģijām, šis samērs par labu bezskaidrai naudai varētu pieaugt vēl vairāk, tomēr skaidras naudas maksājumi kā norēķinu veids pavisam zudībā neaizies, norāda centrālā banka.

"Sevišķi ņemot vērā šobrīd ģeopolitiskos apstākļus, neaizmirsīsim, ka skaidrā nauda ir maksāšanas līdzeklis, kas nav atkarīgs ne no elektrības padeves, ne no interneta pieejamības. Tā kā šis ir vēl viens būtisks faktors, kura dēļ mēs kā centrālā banka uzskatām, ka tas ir mūsu pienākums skaidrās naudas lomu saglabāt," stāstīja Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

"Es esmu ieinteresēta, lai pēc iespējas vairāk bezskaidras naudas norēķinu notiktu, jo bezskaidras naudas aprite ir caurskatāma," norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Valdībā pirms nedaudz vairāk kā mēneša pieņemts jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kura viens no virzieniem būs tieši jautājums par skaidro naudu. Piemēram, turpmāk aktīvāk būs jāveic arī analīze par potenciālajiem ēnu ekonomikas dalībniekiem, kas katru mēnesi izņem vai ieliek bankomātos lielākas naudas summas.

"Ja cilvēkam nav nekādu ienākumu un pēkšņi ienāk lielāka naudas summa, tas arī būs iemesls, kāpēc papētīt šo personu dziļāk. Vai, piemēram, uzņēmums – juridiskā persona –, ja tās darbinieki masīvāk izmanto skaidras naudas ne tikai iemaksas, bet arī izmaksas, arī var paskatīties un papētīt," skaidroja Bogdanova.

Par šādu papildu kontroli, tomēr vienlaikus pret ierobežojumiem skaidrai naudai, ir komercbanku asociācija.

Es domāju, ka labāk ir virzīties pa dabisko ceļu. Tehnoloģijas dara savu. Tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas, arvien vienkāršākas, un mēs arvien vairāk to izmantojam," vērtēja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Kā papildu metodes, ar kurām ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā paredzēts mazināt skaidras naudas apriti, noteikts arī tas, ka turpmāk primāri algas būtu jāmaksā bezskaidrā naudā, kā arī lielākiem uzņēmumiem obligāti tirdzniecības vietās jānodrošina karšu terminālis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti