ĪSUMĀ:
- Ministri tikās ar visu pašvaldību pārstāvjiem, lai izprastu problēmas.
- Iesaistītās puses vienisprātis – reformas prasa investīcijas.
- Infrastruktūras un pārvadājumu jautājumi satrauc lielāko daļu pašvaldību.
- Sarunās par pārmaiņām jaušama arvien pozitīvāka gaisotne.
- Izglītības un zinātnes ministre uzsver – būtiski arī pašvaldībām runāt ar iedzīvotājiem.
- Nākamnedēļ vērtēs, vai reformu vispirms īstenot tikai tai gatavajās vietvarās.
- Premjere: Būtu objektīvi, ja citām pašvaldībām būtu vairāk laika.
- Koalīcijas partija ZZS neatklāj, vai pēc tikšanās ar pašvaldībām atbalsta reformu.
Pagājušajā nedēļā tikšanās ar Vidzemes un Pierīgas reģiona pašvaldībām, trešdien – Latgales, bet ceturtdien pēdējās divas ar Kurzemes un Zemgales pašvaldību pārstāvjiem. Daļa no viņiem reformu atbalsta, citi skatās pesimistiskāk.
Iesaistītās puses vienisprātis – reformas prasa investīcijas
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") ceturtdien atzina, ka reģionu starpā šie aktuālie jautājumi ir līdzīgi. Taču katrai vietvarai esot sava specifika. Kopumā diskusijas notika par un ap izglītības pieejamību, infrastruktūru, transporta iespējām gan novada robežās, gan starp pašvaldībām.
Vienprātība ir tajā, ka reformas īstenošana prasa investīcijas.
Piemēram, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam") norādīja: "Neskatoties uz to, ka, protams, katrā pašvaldībā izskata detalizētāk savas problēmas, bet tāds vienojošs noteikti ir ceļi, kas, manuprāt, izskanēja visiem, – ja runājam tieši par novadu, mazāk par valstspilsētām."
Infrastruktūra un pārvadājumi satrauc lielāko daļu pašvaldību
Būtisks ir arī infrastruktūras un pārvadājumu jautājums. Ar ko transportēt, cik tālu, kā – tas viss daudzviet ir vēl nezināms.
Piemēram, Dienvidkurzemes novadā kopumā šīs pārmaiņas atbalsta. Taču novadā ir zems iedzīvotāju blīvums, turklāt netālu ir Liepāja un daudzi vecāki izvēlas bērnus skolot tur. Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) pauda: "Ja tā ir, ka mums, apvienojot astoņus novadus ar to pagātnes mantojumu, kur katrs kā gādīgs saimnieks ir sacēlis visas tās ēkas, kas ir nepieciešamas atsevišķa novada dzīvei, tad tas apgrūtinājums ir mantojums un pašiem jātiek skaidrībā, kur mēs ko varam atļauties."
Jēkabpils novads ir gatavs veikt izmaiņas, apliecināja pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija). Viņš sacīja: "Visi saprot, ka tīkls ir jāsakārto vismaz desmit gadiem uz priekšu. Mums ir problēma, ja ir jāpērk autobusi, bet Eiropas Komisija nosaka, lai vismaz 50% no autobusiem līdz 2030. gadam būtu bezizmešu. Un tā ir problēma, jo šie autobusi maksā vismaz trīs reizes dārgāk nekā parastie autobusi."
Sarunās par pārmaiņām arvien pozitīvāka gaisotne
Jāatzīst, ka sarunās par šīm pārmaiņām šķietami parādās pozitīvāka gaisotne, nekā tas bija pašā sākumā, kad Izglītības un zinātnes ministrija publiskoja savu ieceri.
Pašvaldībās atzina, ka šis sarunu cikls devis sajūtu, ka valdība ieklausās un iedziļinās. Sarunās piedalījās ne tikai izglītības ministre, bet arī citi – satiksmes, pašvaldību un ekonomikas ministri. No otras puses, ministriem ir vairāk informācijas par situācijām pašvaldībās un risināmajām problēmām.
Arvien biežāk dzirdams, ka pašvaldības ir gatavas skolu tīklu sakārtot. Jaušama arī lielāka izpratne par to, ka jaunais algu modelis vēl ir tapšanas procesā un daudz kas vēl ir runājams.
Ministre Čakša sacīja: "Tas, kas mani dažreiz uztrauc, ka pašvaldība saka – tas notiks dabiski, kāpēc jūs gribat kaut kur iejaukties? Tā ir liela nestabilitāte vecākiem, vai tā skola būs nākamgad, vai būs pēc diviem gadiem. Vadīts process ir, ka jūs skaidri varat parādīt – te būs skola, tā būs ilgtspējīga skola, tur būs laba kvalitāte, nokļūt uz skolu varēs tādā laikā, mēs nodrošināsim autobusu, būvēsim jaunu skolu, ja vajadzēs, būs, kur palikt, būs interešu izglītība. Un, to visu izstāstot, vecāks, kam rūp sava bērna izglītība, būs pavisam citā attieksmē."
Ministre uzsvēra, ka būtiski arī pašvaldībām runāt ar saviem iedzīvotājiem.
Vērtēs, vai reformu dalīt
Sarunas ceturtdien noslēdzās, tālāk darbs ir valdībai, lai izstrādātu normatīvo regulējumu. Nākamnedēļ tiks arī vērtēts, vai reformu turpināt pilnā apmērā visās Latvijas pašvaldībās, vai izvērtēt, kuras būtu gatavi pārmaiņas veikt jau tagad un kurām vēl nepieciešams sagatavošanās laiks.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Tām pašvaldībām, kurām tiešām objektīvi ir vairāk jautājumu – gan saistībā ar ceļu sakārtošanu, autobusu iepirkšanu vai vienkārši ir nepieciešamība kādu piebūvi uzbūvēt, vai dienesta viesnīcas nostiprināt, tas būtu tīri objektīvi, ka būtu nepieciešams vairāk laika, lai tādā dabīgākā veidā, saprātīgākā varētu arī šīs skolu izmaiņas notikt."
Konkrētu atbildi par to, vai reformu pēc tikšanās ar pašvaldībām atbalsta ZZS, nesniedza viens no tās līderiem, ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš vien minēja, cik svarīgas ir šādas sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem, kas būtu jāīsteno arī citos jautājumos, kas skar tieši novadus.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.
