Jānis Tereško

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

17.12.22

Nevis 570% pieaugums, bet nulle – «Sadales tīkla» šefs sola pārskatīt tarifu projektu

Nosakot elektroenerģijas sadales tarifus, jābūt ļoti uzmanīgiem – no vienas puses, nedrīkst noplicināt sistēmas operatorus, bet, no otras, – piemērojot pārāk lielu tarifu fiksētajai daļai, var tikt zaudēta interese ražot atjaunīgo elektroenerģiju, diskusijā "Kas notiek ar elektrības pārvades un sadales tarifu celšanas projektiem?" sacīja AS "Virši-A" biznesa attīstības vadītājs, asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Jānis Bethers. Savukārt AS "Sadales tīkls" izpilddirektors Sandis Jansons gan sola, ka tarifu projekts, kurā elektrības ražotājiem ir paredzēts 570% pieaugums, tiks pārskatīts.

17. decembris, 2022, 12:00

08.12.22

Veci «dzelži» un nokļūšana pie speciālistiem Rīgā – problēmas, kas jārisina deklarācijā solītajai veselības digitalizācijai

Valdības deklarācijas projektā pausta apņemšanās ieviest mūsdienīgu digitālās veselības sistēmu, kura apvienotu visas veselības nozares informācijas sistēmas un kurā būtu iekļauti visi pacienta veselības dati, tādējādi nodrošinot datu bezmaksas pieejamību un apmaiņu starp iestādēm. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča diskusijā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka šāda digitalizācija patiešām būtu ļoti noderīga, jo atbrīvotu cilvēkus no liekas braukāšanas, savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Ieva Znotiņa uzsvēra, ka praksē problēmas bieži vien rada ne tik daudz tehnoloģiju trūkums, cik piemērotu datoru neesamība, un veidojas apburtais loks – gan nepietiekami tehniskie resursi, gan arī funkcionējošas sistēmas trūkums.

8. decembris, 2022, 21:15

08.12.22

«Trīs kļūdas» – par spīti Sindejevas asarām «Doždj» galvenais redaktors Dzjadko atlaisto Korosteļevu atpakaļ neņems

Televīzijas kanāla "TV Rain" galvenais redaktors Tihjons Dzjadko vairs nedēvē par pārteikšanos sava nu jau bijušā darbinieka Alekseja Korosteļeva izteikumus par "mūsu armijas apgādi un ērtībām frontē" un lēmumu par viņa atlaišanu negrasās mainīt, lai gan Korosteļevu publiski aizstāvējusi "TV Rain" ģenerāldirektore un patiesā labuma guvēja Nataļja Sindejeva. Pēc Dzjadko teiktā, liktenīgajā raidījumā Aleksejs Korosteļevs tiešajā ēterā trīskārt kļūdījies, toskait – izkropļojot telekanāla septembrī izveidotā e-pasta ideju. Dzjadko diskusijā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka viņam nav skaidrs, kas darbinieku pamudināja šādi rīkoties un runāt.

8. decembris, 2022, 11:20

05.12.22

«Kā Kolumbijā» un «mērķi, nevis preambula» – problēmas, kas risināmas valdības deklarācijā

Valdības deklarācijā pagaidām vēl nav detalizētu norāžu, kā padarīt efektīvāku korupcijas apkarošanu, taču šajā jomā būtu svarīgi izmantot datos balstītus pētījumus un pieņemt lēmumus, kas īstermiņā varbūt nedos politiķiem lielus plus punktus, kā arī izmantot tos cilvēkresursus, kuri mums jau ir pieejami, taču netiek pienācīgi izmantoti, to diskusijā "Kas notiek Latvijā? Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" atzina Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers, kā arī NVO pārstāve Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Elīna Pinto.

5. decembris, 2022, 20:00

04.12.22

Pārdalīt starp nozarēm, audzēt ekonomiku un ieguldīt cilvēkos, nevis būvēs – kur ņemt līdzekļus izglītībai un zinātnei

Lai palielinātu finansējumu zinātnei un skolotāju algām, valstij vajag vairāk naudas un rodas jautājums – kur to ņemt? Vai nu jāpalielina izglītībai atvēlētie līdzekļi, kas šā gada budžetā veido 7,3%, un šādā gadījumā tie jāmeklē uz citu nozaru rēķina, vai arī jāveic pārdale, mēģinot tos ietaupīt nozares iekšienē. Uz jautājumu, kur rast līdzekļus valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanai, "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša minēja vairākus virzienus, kuros tie jāmeklē, bet Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un Nacionālās apvienības pārstāvis Rūdolfs Kalvāns sliecās domāt, ka tie drīzāk būs jārod, pārdalot resursus starp nozarēm.

4. decembris, 2022, 10:30

03.12.22

Sapņi deklarācijā, «saproti – tā nebūs» un Čakšas cerība uz finanšu ministru – par un pret valdības plānu izglītībā

Kaut arī valdības deklarācijas projektā ir iekļauti ambiciozi mērķi attiecībā uz izglītību un zinātni, līdzšinējā pieredze neļauj būt pilnībā pārliecinātiem, ka tie nebūs tikai nerealizējami sapņi, diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?" vērtēja bijusī izglītības ministre, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Turpretim "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša bija optimistiski noskaņota, jo šādu pārliecību viņā radot "iespējamais jaunais finanšu ministrs".

3. decembris, 2022, 13:20

17.11.22

Levits: vajag vēl četrus – demogrāfijas, digitalizācijas, augstākās izglītības un informatīvās telpas – ministrus

Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka Latvijā ir vairākas jomas, kas nav nosegtas ar politiski atbildīgām amatpersonām, un viņš redz vismaz četras šādas sfēras, kurās līdzās ministram vajadzētu būt vēl vienai politiskai figūrai, kas var koordinēt attiecīgo jomu arī pārnozaru griezumā. Diskusijā "Kas notiek Latvijā?" prezidents minēja, ka īpaši ministri būtu nepieciešami digitalizācijas, demogrāfijas, zinātnes un augstākās izglītības, kā arī informatīvās telpas jomās.

17. novembris, 2022, 12:38

15.11.22

«Ministru biedra» iedēstīšana un «politiķu pārošanās» – kā partijas un prezidents darina jauno koalīciju

Valsts prezidenta Egila Levita piedāvātās ministra biedra institūcijas izveide, kas šķiet tīkama "Apvienotajam sarakstam", var radīt apjukumu ierēdņos, it īpaši, ja ministrs un viņa biedrs pārstāv dažādas partijas, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" sacīja zvērināts advokāts, konstitucionālo un valsts tiesību lietpratējs Edgars Pastars. "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāts Māris Kučinskis otrdien LTV "Rīta panorāmā" sacīja, ka pirms koalīcijas izveidošanas AS grib redzēt nākamā gada valsts budžeta projektu ar lielāku detalizāciju. Viņaprāt, sarunas noritētu raitāk, ja prezidents būtu oficiāli nominējis jaunās valdības vadītāju.

15. novembris, 2022, 13:23

08.11.22

Netipiski aktīvs, jūnijs nāk, simpātijas pret Kariņu – kādi ir Levita motīvi valdības tapšanā?

Valsts prezidents Egils Levits pēc 14. Saeimas vēlēšanām ir demonstrējis sev neraksturīgu aktivitāti – uzrunā parlamentā mudinājis jaunos deputātus izlēmīgi rīkoties, lai pārvarētu Latvijas atpalicību, bet valdības veidošanas procesā īstenojis agrāk neierastu praksi, vispirms pieprasot valdības deklarāciju un tikai pēc tam solot nosaukt premjera kandidātu. Pirmdien rīkotajā diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": kas notiek koalīcijā - vērtē politologi un žurnālisti" izskanēja atšķirīgas versijas un vērtējumi par prezidenta rīcības motīviem.

8. novembris, 2022, 11:27

03.11.22

Kariņa vājā vadība vai Lembergs ASV sankcijās: 14. Saeimas lielāko frakciju vadītāju strīds par valsts atpalicības cēloņiem

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot 14. Saeimu tās pirmajā sēdē, mudināja parlamentāriešus pievērsties reformām, lai pārvarētu Latvijas atpalicību un "ilgstošo atpakaļslīdēšanu, kas sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos". Pēc viņa teiktā, "Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai". Vērtējot prezidenta runu, vēl tikai topošās valdošās koalīcijas pārstāvji daļēji piekrita "Kas notiek Latvijā?" diskusijas vadītāja Jāņa Dombura secinājumam, ka tagad nāksies reformēt "pašu sastrādāto", savukārt Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) pauda neizpratni par to, kādēļ jaunās valdības veidošanu, visticamāk, atkal uzticēs Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vientotība"(JV)), kurš, viņaprāt, neveiksmīgi vedis valsti cauri Covid-19 krīzei.

3. novembris, 2022, 16:00

27.10.22

Politiķiem algu celšana vispirms, citiem septiņi gadi «ieviešanai» – vai 13.Saeimas grozījumi atlīdzības likumā nebija brāķis?

Līdzšinējās pozīcijas pārstāvji – Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") nenoliedz Saeimai veltīto Valsts kontroles (VK) kritiku par ilgstošu nespēju sakārtot valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības sistēmu, taču apgalvo – pakāpeniski septiņu gadu laikā sistēma tiks reformēta. Turpretim Valērijs Agešins ("Saskaņa") diskusijā "Kas notiek Latvijā?" pieļāva iespēju, ka rosinās iesaldēt algu palielinājumu valsts augstākajām amatpersonām, kam atalgojums būtiski pieaugs jau nākamgad.

27. oktobris, 2022, 17:50

20.10.22

Mums palīdzēs, ja pretī būs apmācīti cilvēki – Garisons un Vērdiņš pamato Valsts aizsardzības dienesta jēgu

Latvijai jāveido Valsts aizsardzības dienests (VAD), lai aizpildītu robus līdz galam nenokomplektētajās armijas vienībās un padarītu tās gatavas ātri reaģēt. To trešdien, 19. oktobrī, diskutējot par VAD likuma tālāko likteni, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra amatpersonas un militāro jautājumu lietpratēji. Tas, vai VAD īstenošanas rezultātā izdosies izveidot aptuveni 50 tūkstošu militārpersonu lielas armijas rezerves, lielā mērā būs atkarīgs no finansējuma, kam dienesta ieviešanas gadījumā vajadzētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

20. oktobris, 2022, 16:00

16.10.22

«Mikroskopiskas lietas», popkultūra, Putina propaganda – NA un «Progresīvie» skaidrojas, kā un vai Jānim kļūt par Janu

14. Saeimā ievēlētās "Progresīvo" pārstāves Janas Simanovskas LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" paustais par pusaudžu dzimumidentitāti un dzimuma maiņas regulējumu izraisījis asu Nacionālās apvienības (NA) politiķu reakciju. NA Saeimas frakcijas deputāts 13. Saeimā Jānis Iesalnieks sociālajā tīklā Twitter sižetā dzirdēto minējis kā argumentu, kādēļ "Progresīvos" nedrīkst laist pat valdībai tuvumā, bet viņa partijas biedrs, NA Rīgas nodaļas vadītājs Ģirts Lapiņš apgalvojis, ka Simanovska vēlas mainīt bērniem dzimumus, kas ir "ārpus veselā saprāta", un ir atbilde visiem, kuri vēlas "Progresīvu" valdību. Diskusijā "Kas notiek Latvijā?" Jāņa Iesalnieka izteikto argumentāciju Jana Simanovska salīdzināja ar Putina propagandu, bet viņas partijas biedrs Mārtiņš Kossovičs pauda, ka apzināti tiekot meklētas pseidoideoloģiskas atšķirības, lai neveidotu plašāku koalīciju.

16. oktobris, 2022, 16:23

13.10.22

Nenormāls gads, «Euribor» likmes augšā, igauņu ilgtermiņa plāni, – kā un kad inflāciju atgriezt saprāta robežās?

Latvijai jādomā, kā nākamgad izvairīties no recesijas, bet valsts izdevumu pieaugums mūsu gadījumā nav galvenais faktors, kas ietekmē inflāciju, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns. Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") turpretim uzsvēra, ka akcents jāliek uz energoefektivitāti un nokāpšanu no gāzes adatas, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aicināja domāt ne vien par energoresursiem, bet arī par darbaspēka nodokļiem, jo noturība krīzēs ir ļoti atkarīga no tā, cik muskuļoti ir mūsu uzņēmumi, kas no Igaunijas un Lietuvas šajā jomā redzami atpaliek.

13. oktobris, 2022, 18:25

12.10.22

500 eiro – ņirgāšanās, eko shēmas un Kariņa veto: vai zemkopības ministra politika bijusi pareiza?

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā lauksaimniecības nozare Latvijā ir pamatīgi attīstījusies, jo neto ienākums uz vienu strādājošo 2018. gadā bija 5700 eiro gadā, bet pērn – vairāk nekā 10 000 eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 80%. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja arī jauno sistēmu, kad platībmaksājumu saņemšanai nepietiks vien ar zāles nopļaušanu. Turpretim "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons tam nepiekrīt un ministra nopelnus lauksaimnieku turības pieaugumā nesaskata.

12. oktobris, 2022, 12:12

08.10.22

«Mīcīšanās turpināsies, un tur neko novērst nevar» – Zanders raitu jaunās valdības veidošanu neprognozē

Jaunās koalīcijas un tai sekojošās valdības veidošanā svarīgi būs vienoties ne tikai par galvenajiem uzdevumiem, bet arī par cilvēkiem, kuri ieņems vadošos amatus, – pēc kādiem kritērijiem viņus izvēlēsies un vai ministriju pārdale partiju starpā nekļūs par ierasto tirgošanos. Politikas zinātnes doktors Jānis Ikstens raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda šaubas, vai jaunās valdības tapšana principiāli atšķirsies no tā, kas Latvijas politikā bija redzama jau iepriekš. Arī publicists Māris Zanders bija skeptisks par jaunas politiskās kultūras aizsākšanu Latvijā un prognozēja, ka agrākās tradīcijas turpināsies.

8. oktobris, 2022, 10:00

07.10.22

Topošās koalīcijas partneri strīdas par «varas vertikāli» – Ašeradenam «pirmā dzirdēšana» par Smiltēna idejām

Partiju sarunās par nākamās valdības izveidi pagaidām ir iezīmētas tikai galvenās prioritātes, bet konkrētu priekšlikumu par reformām nav, ir tikai galvenās tēzes: izmaiņas enerģētikas politikā, klimata jautājumi, iekšējā un ārējā valsts drošība, ekonomikas izaugsme un izglītība, izriet no partiju pārstāvju paustā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Politologs Jānis Ikstens atzīmēja, ka partijām ir 4000 zīmju programmas, dažām arī kaut kas izvērstāks, taču normāli būtu, ja tās ietu uz vēlēšanām ar detalizētu sarakstu, kas patiešām dod pamatu diskusijām par reformu plusiem un mīnusiem.

7. oktobris, 2022, 11:10

03.10.22

«Kara istaba» un zoodārzs: Rinkēviča, Smiltēna, Dzintara un Ņenaševas «par» un «pret» 3 vai 4 spēku koalīciju

No 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem izriet, ka nākamo valdību varētu veidot trīs vai četri politiskie spēki. "Jaunā Vienotība", kas ir vēlēšanu uzvarētājs ar pārliecinošu balsu pārsvaru, koalīcijā vēlētos redzēt arī partiju "Progresīvie", jo šādā gadījumā Saeimā tai būtu 64 balsis, pretstatā 54, ja to veidotu tikai trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. Pretējās domās ir Nacionālā apvienība, kuras pārstāvis Raivis Dzintars piesauca salīdzinājumu ar pingvīniem un leduslāčiem, kuru ceļi nekrustojas. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs cikla "Izvēlies nākotni" diskusijā par 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem nenoliedza, ka domstarpības pastāv, taču tikai divpusējās sarunās varēs noskaidrot, cik lielas un nepārvaramas tās ir.

3. oktobris, 2022, 17:00

29.09.22

«Nebalsotājs ir miris karavīrs» un «jārisina, nevis vienkārši jāaizšpaktelē» – Matīsa un Ikstens par vēlētājiem un politiķiem

Lai mudinātu cilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās, ļoti svarīgi ir apzināties ģeopolitiskos riskus, kas šogad ir lielāki nekā jebkad agrāk, taču sauklis "Krievi nāk!" ir deldēts katrās vēlēšanās un īsti vairs nestrādā. Turklāt bailes kā vienīgā motivācija nav tā labākā alternatīva, jo tās neļauj ķerties pie jautājumiem, kas mums patiešām ir svarīgi, un prasīt no politiķiem atbildību, trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām atzina diskusijas "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki. Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, politikas zinātņu doktore Vita Matīsa sacīja, ka "šoreiz mēs esam fundamentāli savādākā situācijā", bet politikas zinātņu doktors, profesors Jānis Ikstens norādīja, ka jebkuras problēmas pārvēršana par drošības jautājumu viņam nav pieņemama.

29. septembris, 2022, 15:40

22.09.22

«Kaķa prasmes» un zaļknābji – Latvijas politikai raksturīgākie trūkumi

Politiskās partijas ir jāvērtē nevis pēc viņu reklāmas kampaņām, bet gan vadoties no vērtībām un satura, kas atrodams to programmās, taču nereti to izdarīt ir grūti, diskusiju raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds. Turpretim uzņēmējs, Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš norādīja, ka Igaunijā un Ziemeļvalstīs mainās politiķi, taču nemainīgas paliek atslēgas prioritātes, kamēr pie mums, pēc raidījuma vadītāja Jāņa Dombura teiktā, ir tieši otrādi – prioritātes katru reizi tiek piemeklētas pēc vajadzības, bet pie varas esošie nemainās.

22. septembris, 2022, 17:30

17.09.22

Domburs intervē «Jaunās Vienotības» līderi Ašeradenu: par mūsdienīgu latviskumu un produktivitātes ciklu

Latvija pašlaik atrodas uz ļoti plāna ledus – ekonomika attīstās lēni, produktivitāte ir zema un Rīgu gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskās izaugsmes ziņā ir sākusi apsteigt Viļņa, taču nevar teikt, ka situācijas uzlabošanas jomā nekas nav darīts. Divas lietas, kas vēl jādara, ir izglītības sistēmas sakārtošana, lai pārrautu zemās produktivitātes ciklu, kā arī galvaspilsētas attīstība, kas ir milzīgs, taču līdz šim novārtā atstāts potenciāls, intervijā Jānim Domburam ciklā "Izvēlies nākotni" uzsvēra "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens. Viņš arī centās attaisnot sava partijas biedra Krišjāņa Kariņa vairīšanos no dalības publiskās diskusijās, vienlaikus uzsverot, ka respektē valdības vadītāja izvēli.

17. septembris, 2022, 17:24

15.09.22

Domburs intervē Nacionālās apvienības līderus Dzintaru un Mitrevicu: par viedo imigrāciju un saukli «Latvieti, nepadodies!»

Nacionālā apvienība (NA) nākamajā Saeimā vislabāk varētu sadarboties ar pašreizējiem koalīcijas partneriem, taču intervijā ar Jāni Domburu priekšvēlēšanu ciklā "Izvēlies nākotni" tā atklāj arī savas bažas gan par atsevišķu politisko spēku "nacionālās drošības riskiem", gan arī attiecībā uz grūti pārvaramām ideoloģiskām atšķirībām. Nekonkrētību vēlēšanu programmā Raivis Dzintars un Uģis Mitrevics pamato ar sarežģītību, kādā būs jāpieņem izšķiroši lēmumi un kurā ir grūti prognozēt precīzi izmērāmus rezultātus. Priekšvēlēšanu saukļi neesot vis vienkārša vārdu spēle – to jēgu var skaidrot plaši un daudzveidīgi.

15. septembris, 2022, 17:00

09.09.22

«Nenāk ne sitams», «tas nav pareizi» –profesors, politiķu «cepinātājs» un publicists par politiķiem un diskusijām

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš jau ilgāku laiku atsakās ierasties uz debatēm un šādu taktiku piekopj arī attiecībā uz nozīmīgākajām priekšvēlēšanu diskusijām. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apšaubīja, vai tas atbilst demokrātijas praksei, publicists Māris Zanders norādīja, ka ASV prezidents Džo Baidens tā nedarītu, bet advokāts Artūrs Caics lēsa, ka "Jaunā Vienotība", acīmredzot, ir izvērtējusi situāciju un šādu taktiku vērtē kā mazāko risku. Arī finanšu ministru Jāni Reiru dažkārt ir grūti pierunāt ierasties uz diskusijām, piemēram, par ēnu ekonomiku.

9. septembris, 2022, 15:05

04.09.22

Domburs intervē «Progresīvo» līderus: Briškens un Ņenaševa par vidusmēra ģimeņu lobiju un nokaltušiem kokiem

Partija "Progresīvie" nākamajā Saeimā labprātāk sadarbotos ar tiem, ar kuriem jau ir strādājusi kopā. Ideoloģijas jomā partija sevi raksturo kā vidusmēra ģimeņu lobētājus, kuri līdz šim vēl nekad neesot bijuši pārstāvēti nevienā no Latvijas valdībām. Pie tehnoloģijām, kurās mūsu valstij vajadzētu specializēties, lai attīstītu sevi ekonomiski, "Progresīvie" intervijā Jānim Domburam min saules enerģijas izmantošanu, viedo mobilitāti, dziļāku koksnes izmantošanu būvniecībā un virtuālo realitāti.

4. septembris, 2022, 15:33

01.09.22

No Krievijas vai no «pagājušās vasaras» – Kalvītis un Indriksone par gāzes rezervēšanu 300 tūkstošiem mājsaimniecību

Kaut arī "Latvijas gāze" (LG) joprojām uzstāj, ka tās rīcībā nav pietiekama gāzes apjoma, arī no 1. septembra tā turpinās apgādāt Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar gāzi, taču darīt to nāksies kombinētā veidā – gan no Inčukalna krātuves, gan arī pa tiešo no cauruļvadiem. Tā kā gāzes cenas kopš vasaras sākuma ir krietni pieaugušas, jau drīzumā uzņēmums vērsīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar jaunu tarifu plānu, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apstiprināja tā vadītājs Aigars Kalvītis. Neoficiāli minēts, ka, salīdzinot ar vēl nesen 1. jūlijā apstiprinātajiem tarifiem, jaunie varētu būt divas reizes lielāki.

1. septembris, 2022, 16:00

27.08.22

Kāpēc konfiscēt, nav Ziemeļkoreja, baltkrievi nobijušies - kā mainīt TUA un vīzu politiku Latvijā un Eiropā?

Stingrie ierobežojumi attiecībā uz vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem jau drīzumā varētu tik mīkstināti, atjaunojot humānu apsvērumu dēļ izsniedzamas vīzas, taču attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) pozīcijai jābūt stingrākai – drošības situācija ir mainījusies un TUA, kas izsniegtas par nekustamā īpašuma iegādi, nav jāpagarina, “Kas notiek Latvijā” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Tikmēr militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš brīdināja, ka tiklīdz Krievijā sāktos vismaz ierobežota mobilizācija, Baltijas valstis būtu vienas no pirmajām, kas izjustu zināmu migrācijas spiedienu.

27. augusts, 2022, 10:00

03.08.22

Pabriks: «Rezervei būtu jābūt lielākai». Rezervju mācību dalībnieku skaits Baltijā – no dažiem desmitiem līdz tūkstošiem

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iniciatīvu par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidi, kas šovasar izraisījusi plašu rezonansi, pamatoja ar to, ka esošais brīvprātīgo potenciāls dalībai Zemessardzē vai profesionālajā dienestā ir tuvu maksimumam, bet krīzei militāra uzbrukuma gadījumā sagatavoti mazāk nekā 2% Latvijas iedzīvotāju. "Varu atzīt to, ka mūsu rezervei būtu jābūt lielākai," ministrs teica šā gada maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad iniciatīva par VAD vēl nebija darba kārtībā – tā bija atbilde uz jautājumu par Latvijas armijas rezervju daudzkārtēju atpalicību no Baltijas kaimiņvalstīm, uz ko iepriekš tika norādīts militārā bloga "varabungas" analīzē. Tomēr tūdaļ pat ministrs apšaubīja, vai Lietuvas statistika nav "uzpūsta", tajā iekļaujot arī tos, kuri "nav izgājuši cauri jebkādai apmācībai".

3. augusts, 2022, 15:25

20.06.22

Satversmes tiesa kā vienīgie sociāldemokrāti – deputāti par nabadzības ierobežošanu

Līdz ar enerģētisko krīzi 13. Saeima aktīvāk ķērusies arī pie sociālo jautājumu risināšanas, taču iepriekš tas tika darīts, tikai reaģējot uz ārēju spiedienu - Satversmes tiesas spriedumiem un tiesībsarga vēstulēm. Pašu politiķu griba šajā jomā izpaudusies vāji. "Kas notiek Latvijā?" diskusijā "Kas noticis un kam jānotiek 13. Saeimā līdz vēlēšanām un pilnvaru termiņa beigām?" politiķi atskatījās uz savu solījumu pildīšanu un iezīmēja tuvākās nākotnes ieceres.

20. jūnijs, 2022, 16:45

19.06.22

«Fiskālā disciplīna kā svētais Grāls» – deputāti skaidro ekonomiskās atpalicības iemeslus

Vērtējot Baltijas valstu ekonomisko sniegumu ilgākā laika posmā, būtu redzams, ka atšķirības starp Latviju un Igauniju ir konstantas, bet lielākais jautājums, kuru atrisināt nav izdevies pašreizējai Saeimai, ir tas, ka mums ir izveidojusies atšķirība arī ar Lietuvu, kas primāri ir tieši eksportā, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Saeimas deputāts Juris Pūce ("Attīstībai"/Par!). Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar atbalsta instrumentu trūkumu Latvijas labākajiem eksportētājiem un tā ir viena no nopietnākajām problēmām.

19. jūnijs, 2022, 15:00

09.06.22

Līdz 100 tūkstošiem un sociālo dienestu pārslodze – cik un kā atbalstīt inflācijas skartos

Iepriekšējā inflācijas vilnī tiesības uz pabalstiem bija 10% līdz 15% pašvaldību iedzīvotāju, bet pēc pašreizējiem aprēķiniem jau katrs ceturtais iedzīvotājs vai 25% vērsīsies sociālajā dienestā, kas nozīmē, ka šo dienestu slodze dubultosies, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa"). Pēc viņa teiktā, algas šajos dienestos strādājošajiem ir ļoti mazas un papildu darbiniekus būs grūti piesaistīt.“Ja visiem būs jāstāv rindā, mēs jau ap novembri nespēsim viņus apkalpot”.

9. jūnijs, 2022, 17:30

04.06.22

«16 pašvaldībām reforma ar mīnusa zīmi» un «zvērīgs darbs par €1700» – skolu realitāte

Lai gan Izglītības ministrija uzskata, ka nauda pedagogu algām Latvijā ir atvēlēta pietiekamā apmērā, turīgo un lielo reģionu skolu pedagogi ir pārstrādājušies, bet mazās pašvaldības nesaskata iespējas vēl vairāk samazināt skolu tīklu, diskusiju raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents (LIVA) Rūdolfs Kalvāns un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

4. jūnijs, 2022, 17:00

02.06.22

«Neviens negrib būt sliktais»? LPS, LIVA un LIZDA pret izglītības ministri par skolotāju algām un skolu tīklu

Izglītības ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") norāda, ka pēdējo 10 vai 11 gadu laikā skolu tīkls Latvijā lielā mērā arī saistībā ar demogrāfisko situāciju tiek sakārtots vidēji par 2% gadā. Pedagogu algu palielināšanā valsts pēdējā laikā mērķtiecīgi ik gadu ieguldījusi vidēji ap 40 miljoniem eiro, bet pašlaik esam situācijā, kad viena skolēna izglītošanas izmaksas ir ievērojami lielākas nekā, piemēram, Igaunijā. Pašvaldībām, pēc ministres domām, trūcis apņēmības sakārtot skolu tīklu un būt atbildīgām par to, lai viņu skolotāji saņemtu labu atalgojumu.

2. jūnijs, 2022, 19:00