Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +6 °C, Z/ZA vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Jānis Tereško

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
14. Saeimu gaidot – Nacionālā apvienība par saliedētību un ēšanu no Krievijas rokas
14. Saeimu gaidot – Nacionālā apvienība par saliedētību un ēšanu no Krievijas rokas
Problēmas ar Latvijas sabiedrības saliedētību uz kopīgām valstiskām vērtībām pastāv un [integrācijas] rezultāti ir slikti, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, norādot, ka tā viņš ir uzskatījis arī pirms četriem gadiem. Uz jautājumu, vai tā nav tieši Nacionālās apvienības atbildība, kultūras ministrs Nauris Puntulis atbildēja, ka nevar tam piekrist. Integrācija ar katru gadu nedaudz uzlabojas, taču par strauju progresu mēs nevarēsim runāt, kamēr nebūsim sakārtojuši pamatlietas – izglītību valsts valodā un vienotas informatīvās telpas izveidi.
14. Saeimu gaidot – partija «Stabilitātei!» par ledus halli Rēzeknē un sankcijām pret Krieviju
14. Saeimu gaidot – partija «Stabilitātei!» par ledus halli Rēzeknē un sankcijām pret Krieviju
Partija “Stabilitātei!” neatbalsta sankciju ieviešanu pret Krieviju, Ukrainas karā tā nenostājas nevienā no pusēm un nelieto vārdu agresors, jo slikti rīkojas abi konflikta dalībnieki, turpretim pašu partijas dibinātāju – “Saskaņas” konsultantu  Valērija Petrova un Jefimija Klementjeva agrākajās darbībās neko nosodāmu tā nesaskata, jo tiesas lēmumu nav un šajās lietās ir saskatāms konkurentu pirksts, diskusijā “Kas notiek Latvijā?” atzina “Stabilitātei!” valdes loceklis Aleksejs Rosļikovs.
«Ieraudzīt ziloni istabā» un «lai viņi šeit paliek» – politiķi un pašvaldības vadītājs par bēgļu krī...
«Ieraudzīt ziloni istabā» un «lai viņi šeit paliek» – politiķi un pašvaldības vadītājs par bēgļu krīzi
Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas kontekstā svarīgi būtu domāt ilgtermiņa kategorijās un līdzekļus ieguldīt, piemēram, pastāvīgas infrastruktūras izveidē, nevis viesnīcas rēķinu apmaksāšanai. Lai arī cik liela pirmajā mirklī šķistu šim nolūkam atvēlētā nauda – pašreiz vairāk nekā 100 miljoni eiro –, ar laiku un pat diezgan ātri tā atgriezīsies atpakaļ ekonomikā. Virzīties uz priekšu mums neļauj saprātīgas politikas trūkums, izliekoties, ka bēgļu nav un arī nebūs, tā vietā, lai racionāli risinātu problēmu, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina visi diskusijas dalībnieki, izņemot Nacionālās apvienības pārstāvi Jāni Eglīti.
14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» par premjeru - vizionāru un taisnīgākiem nodokļiem
14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» par premjeru - vizionāru un taisnīgākiem nodokļiem
Vairāki 24. maijā nosauktie partijas “Progresīvie” potenciālie ministri un pat premjera kandidāts Kaspars Briškens formāli nepārstāv partiju, bet gan neatkarīgos ekspertus, kas “Progresīvo” mājaslapā iekļauti sadaļā “Pro Platforma”. Partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa raidījumā “Kas notiek Latvijā?” skaidroja, ka šī platforma apvieno ekspertus, kas nāk ar risinājumiem, taču lielākā daļa, ja ne pat pilnīgi visi, ministru posteņiem izvirzītie būs pārstāvēti partijas “Progresīvie” vēlēšanu sarakstā.
14.Saeimu gaidot – Latvijas Krievu savienība par 9.maiju un kara izbeigšanu, nedodot ukraiņiem ieroč...
14.Saeimu gaidot – Latvijas Krievu savienība par 9.maiju un kara izbeigšanu, nedodot ukraiņiem ieročus
Latvijas Krievu savienība (LKS) iestājas pret sankciju noteikšanu Krievijai un pret Ukrainas apbruņošanu, jo nevienu konfliktu un karu šādā veidā vēl nav izdevies izbeigt, savukārt 9. maijā tā saskata tikai uzvaru pār fašismu, neiedziļinoties Latvijas vēstures kontekstā un paužot neizpratni par mēģinājumiem uz šo datumu raudzīties citādi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 24.februārī, to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda LKS pārstāvji – Rīgas domniece Inna Djeri un partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
14. Saeimu gaidot – ZZS par Lemberga ēnu un jauno partneru meklējumiem
14. Saeimu gaidot – ZZS par Lemberga ēnu un jauno partneru meklējumiem
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atzīst savas kļūdas, kas tikušas pieļautas iepriekšējās Māra Kučinska (Liepājas partija) valdības laikā, taču daļēji tajās esot vainojama tā brīža situācija un pakļaušanās politisko partneru spiedienam. Savukārt runājot par nākotni, ZZS neredz lielas problēmas sadarbībā ar Aivaru Lembergu (''Latvijai un Ventspilij'' (LuV)), jo katram partnerim savienībā esot atšķirīgs politiskais svars, bet kņada, kas sacelta ap Lemberga izteikumiem par Zelenski un karu Ukrainā, balstās intervijas atstāstījumā, kurā nekas pagalam aplams nebija pateikts. 
14. Saeimu gaidot – «Katram un katrai» par populismu un šķeldas eksporta aizliegumu
14. Saeimu gaidot – «Katram un katrai» par populismu un šķeldas eksporta aizliegumu
Aldis Gobzems, kurš pašreizējā Saeimā iekļuva kopā ar Artusa Kaimiņa partiju “KPV LV”, tagad ir izveidojis partiju “Katram un katrai”, taču rodas jautājums, vai to nepiemeklēs tās priekšgājējas liktenis un kādēļ gan uzskatīt, ka šī partija būs labāka un nedos pamatu to dēvēt par populistisku? Uz šo jautājumu ciklā “Kādai jābūt 14. Saeimai?” atbildēt bija lūgti Alda Gobzema domu biedri, kas piedalījās raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.
Grupas lēmums, sarkanā zvaigzne un provokācija – politiķi un vēsturnieks par traktoru un ziediem Uzv...
Grupas lēmums, sarkanā zvaigzne un provokācija – politiķi un vēsturnieks par traktoru un ziediem Uzvaras parkā
Lēmumu par ziedu novākšanu 10. maija rītā no pieminekļa pakājes Uzvaras parkā ir pieņēmusi tāda pati personu grupa, kas to dara katru gadu, un šajā grupā ietilpst pilsētas izpilddirekors un viņa birojs, kā arī pārstāvji no juridiskās pārvaldes, pašvaldības policijas un teritorijas apsaimniekotāji. ''Pēc Valsts policijas plāna viņi spriež, kas šajās dienās notiks,'' to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apliecināja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis ("Par/Progresīvie").
«Trīs dažādi kodi» un «izdeguši sociālie darbinieki» - pašvaldību realitāte bēgļu atbalstā
«Trīs dažādi kodi» un «izdeguši sociālie darbinieki» - pašvaldību realitāte bēgļu atbalstā
Ukrainas civiliedzīvotāju uzskaite Latvijā līdz šim ir diezgan haotiska, kas apgrūtina patvēruma meklētāju iekārtošanos darbā, bet finansiālo slogu un spiedienu uz cilvēkresursiem arvien skaudrāk izjūt pašvaldības. Turpretim politiķi nespēj ātri vienoties par bēgļu atbalsta plānu un ļoti negribīgi piešķir viņu atbalstam nepieciešamo naudu, to diskusijā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie").
Paldisku gāzes terminālis: par kādu cenu un ar kādām garantijām kopā ar Igauniju un Somiju aizstāt «...
Paldisku gāzes terminālis: par kādu cenu un ar kādām garantijām kopā ar Igauniju un Somiju aizstāt «Gazprom»
Sašķidrinātās gāzes terminālis Paldiskos, visticamāk, tiks veidots kā privātu uzņēmēju komerciāls projekts, bet pirmos divus gadus to, visdrīzāk, finansiāli atbalstīs arī Somija, lai gan lēmums par valstu iesaisti vēl nav pieņemts. “Latvenergo” to pašlaik uzskata par vienīgo projektu, kas reāli ļautu piekļūt papildus LNG gāzes jaudām jau šogad, taču “Conexus Baltic Grid” šajā projektā vēl nav iesaistījies, jo tas ir atkarīgs no Latvijas valdības lēmuma, kura vēl nav, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss un “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Pie Skultes «5,2 kilometrus jūrā» vai vienā no lielajām ostām? Par un pret jaunu LNG termināli Latvi...
Pie Skultes «5,2 kilometrus jūrā» vai vienā no lielajām ostām? Par un pret jaunu LNG termināli Latvijā
Terminālu Skultē ir iespējams uzbūvēt ļoti īsā laikā, jo tehniskie nosacījumi tam ir, turklāt iedzīvotāju bažas var kliedēt, izvēloties tam citu vietu krietni tālāk no krasta, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pavēstīja “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš aicināja uzņemties iniciatīvu un norādīja, ka Skultes terminālis izmaksātu ievērojami lētāk nekā līdzīga projekta realizācija Paldiskos.
Vai iespējama saliedēta sabiedrība? «Nerunā par šiem krievu cilvēkiem», Z burts profilā un «viņi ir...
Vai iespējama saliedēta sabiedrība? «Nerunā par šiem krievu cilvēkiem», Z burts profilā un «viņi ir beigti»
9.maijs, kā arī attieksme pret Uzvaras pieminekli šķeļ Latvijas sabiedrību, tomēr maz ticams, ka tā nojaukšana vai pat atstāšana esošajā vietā ar citu nosaukumu šo problēmu atrisinās. Tieši informatīvā telpa ir viens no atslēgvārdiem, kas ļautu ar laiku situāciju vērst uz labu un izārstēt “informatīvajā karā smagi cietušos”, ko daļa sabiedrības dēvē par nozombētajiem, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina filozofs Igors Gubenko.
Feldmans un Kalvītis par atteikšanos no Krievijas gāzes: «Kremļa bizness» vai «radāt enerģētisko krī...
Feldmans un Kalvītis par atteikšanos no Krievijas gāzes: «Kremļa bizness» vai «radāt enerģētisko krīzi»
Asa vārdu apmaiņa Krievijas dabasgāzes aizstāšanas problemātikai veltītajā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijā trešdien, 6. aprīlī, izvērsās starp Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Krišjāni Feldmanu un “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti. Feldmans viņam pārmeta Kremļa biznesa interešu īstenošanu, tikmēr  Kalvītis aicināja Saeimas deputātu nemētāties ar politiskiem lozungiem un paskatīties pašam uz sevi.
«Kazahstānas kravas» un «vilcieni uz Eiropas sliedēm» – uzņēmēji un Linkaits prognozē pārmaiņas tran...
«Kazahstānas kravas» un «vilcieni uz Eiropas sliedēm» – uzņēmēji un Linkaits prognozē pārmaiņas tranzītā kara ietekmē
Latvija ir veiksmīgi ievadījusi sarunas ar Kazahstānu par tās tranzītu caur mūsu ostām, kas lielā mērā varētu kompensēt kravu plūsmu kritumu no Krievijas un Baltkrievijas, taču problēma ir faktā, ka dzelzceļa pārvadājumi no Kazahstānas šķērsotu Krieviju, kas ir neprognozējama. Šajā situācijā ļoti svarīgi ir integrēt Baltijas dzelzceļa sistēmu kopīgajā Eiropas tīklā, “uzliekot mūsu vilcienus uz Eiropas platuma sliedēm”, to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina uzņēmēji un satiksmes ministrs.  
«Divreiz dārgāka pārtika» vai «trāpa katram» – uzņēmēji un politiķi par izdzīvošanu kara apstākļos
«Divreiz dārgāka pārtika» vai «trāpa katram» – uzņēmēji un politiķi par izdzīvošanu kara apstākļos
Kaut arī pārtikas cenu kāpums veikalos Latvijā jau ir jūtams, drīzumā tas kļūs vēl straujāks, jo Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis izejvielu piegādes ķēdes un ražotāji faktiski strādā ar zaudējumiem. Savukārt valstij būs jādomā ne tikai par to, kā atbalstīt uzņēmējus, bet arī kā nodrošināt cilvēkus ar pašu nepieciešamāko – apkuri, elektrību un pārtiku. Viens no risinājumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana, taču pašreizējā koalīcija uzskata, ka ierobežotas rocības apstākļos atbalstam jābūt mērķētākam un tas nav jāsniedz visiem pēc kārtas, to raidījumā “Kas notiek Latvijā” atzina “Attīstībai”/”Par!” Saeimas deputāts Juris Pūce.
«Kas notiek Latvijā?» aptaujas: Pusmēneša laikā Ukrainas un Krievijas atbalsta apjoms Latvijā nemain...
«Kas notiek Latvijā?» aptaujas: Pusmēneša laikā Ukrainas un Krievijas atbalsta apjoms Latvijā nemainās
Salīdzinot marta sākumā un šā paša mēneša otrajā pusē veiktu aptauju rezultātus par Latvijas iedzīvotāju atbalstu kādai no Ukrainā karojošajām pusēm, var secināt, ka attieksme pret šo karu, ko Putina propaganda dēvē par “militāru operāciju”, tikpat kā nav mainījusies. Rēķinot visas atbildes kopumā, Ukrainu atbalsta 65,2% respondentu. Krieviski runājošajā vidē šis atbalsts ir raksturīgs tikai 25% aptaujāto, bet ģimenēs ar latviešu sarunvalodu – 87%.
Rotācija un amerikāņi pastāvīgi, varēja vai gribējās vairāk? Politologs un politiķi par NATO plāniem...
Rotācija un amerikāņi pastāvīgi, varēja vai gribējās vairāk? Politologs un politiķi par NATO plāniem Latvijai
Briselē rīkotajā NATO samitā lēmumi par Baltijas valstu aizsardzību varēja būt skaidrāki un konkrētāki – vairāk karavīru un tālās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, raidījuma “Kas notiek Latvijā?” piektdienas vakara speciālizlaidumā sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Pēc viņa teiktā, Polijā un tuvāk Ukrainai par šādām sistēmām ir dzirdēts, bet tuvāk Baltijai to nav. Māris Andžāns bija gaidījis, ka šajā jomā būs lielāki pastiprinājumi.
«Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par atbalstu Ukrainai
«Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par atbalstu Ukrainai
Lielākā daļa jeb 43,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas, Ziemeļamerikas un citu valstu sniegtais atbalsts Ukrainai ir nepietiekams. Par to liecina SKDS no 17. līdz 22. martam veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Kā pietiekamu šo atbalstu vērtē tikai 20,3%, par pārāk lielu to uzskata 15,2%, bet salīdzinoši lielai daļai – 21,3% nav skaidras pozīcijas šajā jautājumā.
Vairāk darīt, mazāk runāt. Politiķi un sabiedriskie aktīvisti par militāro atbalstu Ukrainai
Vairāk darīt, mazāk runāt. Politiķi un sabiedriskie aktīvisti par militāro atbalstu Ukrainai
Kaut arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nenogurstoši aicina sabiedrotos sniegt vēl lielāku militāro atbalstu Ukrainai, nevar apgalvot, ka nekas šajā jomā nenotiek – gluži pretēji, piegādes kļūst arvien apjomīgākas, taču tas nenozīmē, ka tās nevarētu būt vēl lielākas, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apliecināja  Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis un premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kā arī aktīvists Reinis Pozņaks pauda viedokli, ka karu Ukrainā var izbeigt vienīgi ar militāriem līdzekļiem, turklāt gadījumā, ja agresors paliks nesodīts, jauns karš Eiropā ir tikai laika jautājums.
Trauksmes sajūta vai atkarība no Krievijas energoresrusiem – kas gūs pārsvaru?
Trauksmes sajūta vai atkarība no Krievijas energoresrusiem – kas gūs pārsvaru?
Līdzšinējās sankcijas pret Krieviju jau ir devušas zināmu efektu, un ilgtermiņā tas būs vēl lielāks, taču apturēt Kremļa agresiju Ukrainā joprojām nav izdevies. Gan Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, gan arī ekonomists Jānis Hermanis pieļauj iespēju, ka stingrāka Eiropas Savienības nostāja vēl sekos, taču vienošanās par to joprojām nav panākta, pat neraugoties uz lielajiem cilvēku upuriem un humāno katastrofu, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
«Pirmā mirkļa haoss» un «labāk ziedot naudu» - Biķis, Vaivare un politiķi par humāno palīdzību Ukrai...
«Pirmā mirkļa haoss» un «labāk ziedot naudu» - Biķis, Vaivare un politiķi par humāno palīdzību Ukrainai
Humānās palīdzības sniegšanā Ukrainai Latvija ir pārvarējusi pirmos haosa mirkļus, tomēr ir svarīgi šo palīdzību sniegt koordinēti – kopā ar citām valstīm un organizācijām, veidojot skaidri funkcionējošas loģistikas ķēdes. Nevienam tikai pašam uz savu galvu nevajadzētu braukt uz Poliju, bet gan sazināties ar nevalstiskajām organizācijām vai ziedot naudu, kas Ukrainai būs vēl ilgstoši vajadzīga, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība) Rihards Kols, a/s “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un brīvprātīgo kustības “Viegli palīdzēt!” pārstāve Inese Vaivare.
Vai Krieviju izslēgt no ANO vai Drošības padomes? Vēstnieks, tiesnese un deputāts par sekām karam Uk...
Vai Krieviju izslēgt no ANO vai Drošības padomes? Vēstnieks, tiesnese un deputāts par sekām karam Ukrainā
Aizstāvoties no Krievijas agresijas, Ukraina cīnās par to pasaules kārtību, ko Rietumu sabiedrība izveidoja pēc Otrā pasaules kara. Atbalsts šajā cīņā no Rietumu puses ir novēlots, taču tagad jādara viss, lai ne tikai ekonomiskā veidā izolētu Krieviju, bet arī sniegtu tās rīcībai nepārprotamu tiesisku un juridisku vērtējumu, to raidījuma “Kas notiek Latvijā?” svētdienas speciālizlaidumā apliecināja gan politiķi, gan arī Latvijas vēstnieks ANO un Eiropas Savienības Tiesas tiesnese. Runa varētu būt par Krievijas izslēgšanu no vairākām starptautiskajām organizācijām. 
Vērtības un reālpolitika – cik liela ir Rietumu gatavība aizstāvēt principus?
Vērtības un reālpolitika – cik liela ir Rietumu gatavība aizstāvēt principus?
Sankcijas pret Krieviju darbojas, taču krīze ap Ukrainu nav pārvarēta, bet Rietumiem vēl jāizšķiras, kam viņi dod priekšroku – vērtībām vai reālpolitikai. Būtu labi, ja šī reālpolitika nebalstītos dažu uzņēmēju piekoptā principā – štrunts ar Ukrainu, patirgosimies ar Krieviju!  Tā diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Ukrainas Atbalsta biedrības aktīviste Jana Streļeca.
Varai jānokāpj no stikla kalna; tas nekad nenotiks – juristi vērtē aptauju par Satversmes mūsdienīgu...
Varai jānokāpj no stikla kalna; tas nekad nenotiks – juristi vērtē aptauju par Satversmes mūsdienīgumu
Sabiedriskās domas aptaujas atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji neidentificē sevi ar valsti un jūtas no tās atsvešināti, jo netic, ka spēj tajā kaut ko mainīt, bet tālāk šī attieksme atspoguļojas, arī vērtējot Satversmi, kurā mūsdienīgumu un spēju nodrošināt demokrātiju saskata tikai nepilna trešdaļa aptaujāto.  Gan konstitucionālo tiesību eksperts Ringolds Balodis, gan arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzskata, ka šāds sabiedrības noskaņojums ir ļoti satraucošs un politiķiem jādomā, kā lietas mainīt. Par viņu spējām to paveikt ir atšķirīgi viedokļi.
«1.aprīlis ir kaut kāds kosmoss», «varam zaudēt profesionāļus» – uzņēmēji par valdības gausumu ierob...
«1.aprīlis ir kaut kāds kosmoss», «varam zaudēt profesionāļus» – uzņēmēji par valdības gausumu ierobežojumu pārskatīšanā
Latvijai jāmācās no Lietuvas un Igaunijas, kā pašreizējos apstākļos organizēt uzņēmējdarbību, bet kavēšanās ar koronavīrusa ierobežojumu atcelšanu var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā, tā, vērtējot valdības darbu, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone un koncertaģentūras "L Tips Agency" vadītājs Gints Putniņš. "Ir lietas, ko var izdarīt šodien un rīt, nav jāgaida ne 1. marts, ne, pasarg(i) Dievs, 1. aprīlis, kas “šķiet jau kaut kāds kosmoss”, sacīja Menģelsone.    
Biedēšana, nesamērība, totalitārisms - opozicionāre, žurnāliste un advokāts par nepatieso ziņu pantu...
Biedēšana, nesamērība, totalitārisms - opozicionāre, žurnāliste un advokāts par nepatieso ziņu pantu Krimināllikumā
Saeimas opozīcijas pārstāve Ļubova Švecova un kādreizējais Nika Endziņa aizstāvis Jānis Mucenieks uzskata, ka sabiedrībai bīstamas informācijas ierobežošanai pietiek ar pašreizējo kārtību, kas to definē kā huligānismu. Vēl kategoriskāku un skaidrāku šī nozieguma izcelšanu sabiedrība var uztvert kā spiediena izpausmi. Valstij no savas puses vajadzētu vairāk paļauties uz cilvēkiem un tā vietā, lai draudētu ar represijām, skaidrot savus lēmumus.
Kilbloka: Covid-19 «zaļais» režīms veikalos kā ļaunākais murgs
Kilbloka: Covid-19 «zaļais» režīms veikalos kā ļaunākais murgs
Epidemioloģiskā situācija Latvijā mainās līdz ar Covid-19 omikrona paveida izplatību, taču valdība nav bijusi pietiekami elastīga, lai savlaicīgi plānotu izmaiņas nākotnei, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina gan veselības, gan uzņēmējdarbības jomas pārstāvji. Izdevniecības “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka neslēpa sašutumu par ilgstošo dzīvi “zaļajā” režīmā, bet Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edmunds Valantis kā piemēru minēja kaimiņvalstis, kas līdzīgā situācijā tomēr neierobežo uzņēmējus.
Naglis par Covid-19 ierobežojumiem: Mēs investējam «airBaltic», bet pasažierus atdodam Lietuvai
Naglis par Covid-19 ierobežojumiem: Mēs investējam «airBaltic», bet pasažierus atdodam Lietuvai
Latvijas viesmīlības un tūrisma nozare Covid-19 ierobežojumu dēļ nav spējīga konkurēt ar Lietuvu un Igauniju, kur attiecīgā politika ir izsvērtāka un saprātīgāka. Turklāt neraugoties uz to, ka Latvija aktīvi iegulda līdzekļus "airBaltic", kamiņvalsts Lietuvas lidostu kopējais apkalpoto pasažieru skaits ir lielāks nekā Rīgas lidostā, kā pēdējos 30 gados vēl nekad nav bijis, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Latvijas Viesnīcu un tūrisma asociācijas vadītājs Jānis Naglis.
Latvijas Bankas prezidents par atbalstu energocenu krīzē: Ja kāds slīkst, viņš ir jāglābj
Latvijas Bankas prezidents par atbalstu energocenu krīzē: Ja kāds slīkst, viņš ir jāglābj
Ja salīdzina elektrības cenu Latvijā 2019. gadā ar attiecīgajām cenām, kādas tās bija pagājušā gada beigās, tad uzņēmumiem un mājsaimniecībām šī starpība veido apmēram 100 miljonus eiro mēnesī, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī aicināja atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem cenu krīzes pārvarēšanā sniegt samērīgā veidā, jo jāsaglabā stimuls arvien vairāk tiekties uz energoefektīvu resursu patēriņu.
Finansējums trešajam darbiniekam ģimenes ārstu praksēs – Veselības un Finanšu ministriju «futbols»
Finansējums trešajam darbiniekam ģimenes ārstu praksēs – Veselības un Finanšu ministriju «futbols»
Iespējams, jau nākamnedēļ jautājumi par trešā darbinieka apmaksu un Covid-19 piemaksu varētu tikt virzīti izskatīšanai valdībā. Veselības ministrija ir izstrādājusi dažādus priekšlikumus ģimenes ārstu darba atvieglošanai, un kopumā pagājušajā gadā viņiem papildus piešķirti 73,3 miljoni eiro, tomēr ne visas iniciatīvas valdībā atbalstītas, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja veselības ministra Daniela Pavļuta biroja vadītāja Vladislava Šķēle. Tikmēr Finanšu ministra padomniece Karīna Ploka aicināja nodalīt divas lietas – ilgtermiņa pasākumus veselības aprūpes uzlabošanai un atbalstu ar Covid-19 saistīto problēmu risināšanā, kas nepārtraukti tiekot sniegts.
«Ļoti nopietni brīdinājumi» vai «letālo ieroču piegādes» – kā NATO deeskalēt situāciju Ukrainas pie...
«Ļoti nopietni brīdinājumi» vai «letālo ieroču piegādes» – kā NATO deeskalēt situāciju Ukrainas pierobežā
Ženēvā un Briselē šonedēļ norisinājās ASV diplomātu un NATO sarunas ar Krieviju, kurās rietumvalstis iesaistījās, reaģējot uz Krievijas paustajām bažām par “savu drošību” un vienlaikus tās draudiem Ukrainai kā Rietumu sabiedrotajam. Raidījuma “Kas notiek Latvijā?” dalībnieki, analizējot sarunu norisi, pauda dažādus apsvērumus, to skaitā secināja, ka NATO ir nodemonstrējusi labu iekšējo saliedētību un gudru spēju tieši nepieņemt Krievijas uzspiesto darba kārtību. Ir izskanējusi gatavība turpināt dialogu, taču vienlaikus nav pausti nepārprotami signāli par tiešu militāru atbalstu Ukrainai, ja Krievija vēlreiz nolemtu tai uzbrukt.
Uzņēmējs Birznieks apšauba augstu mirstību no Covid-19: Kur ir dati?
Uzņēmējs Birznieks apšauba augstu mirstību no Covid-19: Kur ir dati?
Uzņēmējs un “Zoomcharts” stratēģijas vadītājs Juris Birznieks apšauba Covid-19 bīstamību, salīdzinot to ar gripu, bet mirstības pieaugumu pagājušajā gadā skaidro ar to, ka 75 gadu slieksni sasniegusi skaitliski kuplā pēckara paaudze, kas tagad pamazām aiziet mūžībā un no tā arī veidojas mirstības kāpums par 17%. Lai gan Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis viņam oponēja, uzņēmējs savas domas nemainīja un pauda šaubas par Covid-19 kā galveno iemeslu daudziem pērn notikušajiem nāves gadījumiem.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti