Jānis Tereško

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Nord DDB Riga» direktors Rubīns: Reklāma dod impulsu, bet izšķirošā loma vakcinācijā pret «Covid-19...
«Nord DDB Riga» direktors Rubīns: Reklāma dod impulsu, bet izšķirošā loma vakcinācijā pret «Covid-19» ir ģimenes ārstam
Cik veiksmīgas bija kampaņas, aicinot cilvēkus vakcinēties, un kam tad īsti un ar kādiem līdzekļiem ir jāiznes vakcinācijas galvenais slogs, to šā gada pirmajā “Kas notiek Latvijā?” raidījumā mēģināja noskaidrot gan reklāmisti, gan arī mediķi un citi procesa virzītāji. “Nord DDB Riga” direktors Andris Rubīns nepiekrita infektologa Uga Dumpja skepsei par reklāmas klipu iedarbību un spēju sasniegt senioru auditoriju, savukārt ģimenes ārsts Ainis Dzalbs pauda neizpratni par to, kādēļ gan tieši no ģimenes ārstiem tagad prasa izcilus rezultātus riska grupu vakcinēšanā, ja realitāte ir tāda, ka līdz pagājušā gada 1. oktobrim viņi šajā procesā faktiski bija iesaistīti tikai uz brīvprātības principiem.
Vīrusa pētnieks Zrelovs: Ārkārtas situācijas atcelšana ir blefs
Vīrusa pētnieks Zrelovs: Ārkārtas situācijas atcelšana ir blefs
Latvija, visticamāk, nebūs nekāds izņēmums, un līdz ar Covid-19 vīrusa omikrona paveida  izplatību arī mūsu valstī iecerētā ierobežojumu atcelšana pēc 11. janvāra šķiet diezgan nereāla un pat neiespējama. To jau aizvadītās nedēļas valdības sēdē apliecināja veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš plašāk savu nostāju skaidroja 22. decembra raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Arī Biomedicīnas studiju un pētījumu centra zinātnieks Ņikita Zrelovs pauda pārliecību, ka nekāda ierobežojumu atcelšana janvāra vidū nenotiks, jo vīruss jau pēc svētkiem sāks izplatīties ar eksponenciālu pieaugumu.
Pašvaldību vadītāji: Ar grūtībām apmaksāt energoresursu rēķinus var saskarties 30% iedzīvotāju
Pašvaldību vadītāji: Ar grūtībām apmaksāt energoresursu rēķinus var saskarties 30% iedzīvotāju
Elektrības sadales tarifa samazināšana par 50%, kā arī mājokļa pabalsti salīdzinoši mazai, pašai trūcīgākajai sabiedrības daļai nekādā veidā neatrisinās energoresursu cenu krasā pieauguma problēmu, ko izjūt 99% ģimeņu. Cilvēki būs spiesti ievērojami ierobežot savus tēriņus, primāri apmaksājot elektrības un siltuma rēķinus, bet parādi par apkuri jau tuvākajos mēnešos var veidoties pat 20% līdz 30% mājsaimniecību, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. Viņi uzskata, ka valstij jādomā, kā cenu kāpumu energoresursiem iedzīvotājiem padarīt vismaz lēzenāku.
Vīksna un Bordāns par obligāto vakcināciju: «demokrātija kļūst vardarbīga» vai «vešana pie prāta»
Vīksna un Bordāns par obligāto vakcināciju: «demokrātija kļūst vardarbīga» vai «vešana pie prāta»
Latvijā demokrātija kļūst diezgan vardarbīga, tā, komentējot prasību pēc obligāta Covid-19 sertifikāta lielākajā daļā darba vietu, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna. Viņa uzsvēra, ka ir tikai divas sfēras, kurās vakcinācijai jābūt obligātai, un tās ir izglītība un veselības aprūpe. Turpretim tieslietu ministrs Jānis Bordāns likumdevēju vēlmi piespiest cilvēkus vakcinēties neuzskata par vardarbīgu. Viņš norāda, ka valdības uzdevums ir rūpēties par sabiedrības vairākumu.
Policijas priekšnieks Ruks: No atbildības neizvairos, bet lēmumus par Gobzema aizturēšanu neesmu iet...
Policijas priekšnieks Ruks: No atbildības neizvairos, bet lēmumus par Gobzema aizturēšanu neesmu ietekmējis
Jautājumā par Saeimas deputāta Alda Gobzema aizturēšanu policija ņēmusi vērā arī subjektīvo pusi – personas attieksmi pret situāciju un motīvus. Policijai ir pamats uzskatīt, ka Gobzems nemaz negrasījās pakļauties [policijas likumīgajām prasībām], to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Tukumā, Ventspilī un Liepājā lēmumus par Gobzema aizturēšanu pieņēma vietējo policijas iecirkņu amatpersonas – sākot ar vadību un beidzot ar iecirkņu inspektoriem. Arī Valsts policijas priekšnieks par to ir atbildīgs, taču viņš saviem padotajiem uzticas. Armands Ruks arī aicināja sabiedrību savas tiesības aizstāvēt ar likumdošanas iniciatīvām, nevis masu pasākumos, par kuru ierobežošanu viņam ir viedoklis.
Žurnālists Bojārs: Krāpšanās ar siekalu testiem neaprobežojas tikai ar gadījumiem Ventspilī
Žurnālists Bojārs: Krāpšanās ar siekalu testiem neaprobežojas tikai ar gadījumiem Ventspilī
Mahinācijas ar siekalu paraugiem laboratorijas “Bior” filiālē Ventspilī, kas ļāva iegūt Covid-19 pārslimošanas sertifikātus, izmantojot svešas siekalas un uzdodot tās par savām, ir uzskatāmas par sistēmisku problēmu, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina LTV “Aizliegtā paņēmiena” vadītājs Guntis Bojārs.  Ventspils, pēc viņa teiktā, ir tikai viena epizode no, iespējams, krietni lielākas daļas, taču atšifrēt krāpšanas epizodes ir tehniski iespējams, izmantojot DNS analīzes, kas ļautu noskaidrot, vai cilvēks patiešām nodevis savas un nevis kādas citas personas siekalas.
Nozares profesionāļi nepiekrīt Kaimiņa viedoklim par visatļautību medijos
Nozares profesionāļi nepiekrīt Kaimiņa viedoklim par visatļautību medijos
“Demokrātija nav visatļautība kontekstā ar to, kādā veidā, manuprāt, pēc slikta saimnieka principa tiek pārvaldīta Latvijas Televīzija”, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Kā piemēru viņš minēja raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kas vasarā apsprieda “AstraZeneca” vakcīnas, sacēla ažiotāžu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tam piemēroja 4000 eiro sodu, bet Latvijas Televīzija maksāja advokātiem, lai tiesātos pret to. Savukārt Vita Anda Tērauda aicināja neiejaukties sabiedriskā medija darbā un nemēģināt vispārināt kādu konkrētu sižetu, bet Sigita Roķe norādīja, ka tieši neuzticības sēšana pret medijiem ir viena no hibrīdkara pazīmēm.
Ministrs: Mūsu mērķis – stiprināt NATO klātbūtni Latvijā
Ministrs: Mūsu mērķis – stiprināt NATO klātbūtni Latvijā
Latvijai tuvākajā nākotnē būs jāsaskaras ar trim riska faktoriem, kas ietver gan globālo pasaules politikas spēlētāju attiecības ar Ķīnu, gan arī pašreizējo situāciju uz Baltkrievijas robežas un potenciālo migrācijas sprādzienu no Afganistānas, tādēļ mūsu valstij pastāvīgi jāstrādā pie NATO klātbūtnes pastiprināšanas, tā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Guntars Račs par koncertiem pēc mājsēdes: Nevajag radīt ilūziju, ka varēsim normāli strādāt
Guntars Račs par koncertiem pēc mājsēdes: Nevajag radīt ilūziju, ka varēsim normāli strādāt
Privātajiem pasākumu un it īpaši koncertu organizētājiem darbs pēc mājsēdes no 15. novembra būs ļoti apgrūtināts, un būtu labāk, ja ilūzija par iespēju strādāt netiktu radīta, bet gan būtu zināms, kurā mēnesī un kurā datumā būs iespējams atgriezties pie ierastā darba režīma. Taču ar šādu prognozēšanu līdz šim ir bijušas lielas problēmas, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norāda mūziķis un producents Guntars Račs.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd