"Tā nav vienkārši runāšana, tur ir daži pētījumi apakšā par to, kā Latvijā top valdības. Ka patiesībā līdztekus visiem šiem skaistajiem uzstādījumiem tur ir ļoti skaidra izpratne par to, ka ir dažāda ranga ministrijas, dažādas pievilcības pakāpes ministrijas, ir tā saucamās naudas ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrija, Finanšu ministrija ir īpašā statusā, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un tā tālāk," sacīja Jānis Ikstens. Viņš atgādināja, ka Nacionālā apvienība šajā jomā tika īpaši apcelta vienā no Valda Dombrovska valdībām un tad pārējie saprata, ka tā darīt nevajag.
"Ir proporcionalitāte, dažādi rangi, svaru kategorijas un tradīcijas, piemēram, ZZS ilgstoši vadīja Zemkopības ministriju." Rodas jautājums, vai šajā jomā šoreiz būs kāds pārrāvums.
"Jautājums ir, vai būs ļoti skaidri šie te principi. Stratēģiskie uzstādījumi un tā tālāk, un vai būs publisks pamatojums tam, kāpēc viens vai otrs cilvēks nonāk konkrētajā amatā, un kāpēc viena vai cita politiskā partija uzņemas attiecīgās jomas politisko vadību. Nevis vienkārši mēs sanācām kopā, divas stundas parunājām un…"
"Jaunā Vienotība" iepriekš bija apliecinājusi, ka uz amatiem valdībā nevirzīs cilvēkus, kas Saeimā nav ievēlēti, bet no vēlēšanu rezultātiem izriet, ka tas pirmām kārtām attieksies uz pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru. Uz jautājumu, vai jums vispār būs kandidāts finanšu ministra amatam, Arvils Ašeradens atbildēja, ka "Jaunā Vienotība" apzināti izvairās no atbildību pārdales, vispirms notiks sarunas par valdības rīcības prioritātēm un tikai pēc tam par atbildību sadali.
"Patiesībā no stratēģijas plānošanas tas ir pilnīgi pareizi. Tu novienojies par lielajām lietām un pēc tam attiecīgi ej uz leju. Atkarībā no uzdevumiem, vai tur ir galvas jāglauda vai jāgriež, tu izvēlies attiecīgo personāžu", situāciju komentēja Jānis Ikstens.
Tomēr viņš arī atzīmēja, ka partiju finansēšanā ik gadu pēdējo trīs gadu laikā tiekot tērēti 4,5 miljoni eiro, tādēļ jautājums ir,
"cik pētījumu par rīcībpolitiku jūs esat pasūtījuši?"
Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") atbildēja, ka "es neteikšu par rīcībpolitiku, bet mums ir divi jautājumi, ko esam pētījuši. Viens ir tā saucamās reģionālās reformas kļūdu labojums, pareizā metode, kā Latvijā veidot reģionu politiku, un otrs, ko mēs arī "Jaunajai Vienotībai" likām galdā – mums ir ļoti detalizēti izstrādāta reforma, kas ir jauktā vēlēšanu sistēma, atbilstoši Vācijas vai Lietuvas modelim, kas risina virkni problēmu saistībā ar sabiedrības demokrātijas līdzdalību".
"Progresīvo" pārstāvis Kaspars Briškens turpretim skaidroja, ka partija veikusi pētījumu par to, cik liela sabiedrības daļa militāra konflikta gadījumā iesaistītos valsts aizsardzībā. "Tur mēs redzējām, ka bruņotā veidā tie ir apmēram 13%, bet ne bruņotā veidā – apmēram 49%". Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības aizrādīja, ka šādus pētījumus var pasūtīt pēc vajadzības, lai iegūtu apstiprinājumu savām nostādnēm.
Runājot par politisko kultūru, publicists Māris Zanders atzīmēja, ka tas ir stāsts gan par savstarpējo uzticēšanos, gan arī par ambīcijām.
"Nezinu, mēs jau ļoti ilgi turam aizvainojumu viens uz otru. Ko tik politiķi nesarunā priekšvēlēšanu laikā!
Skaidrs, ka tāpat kā Nacionālās apvienības gadījumā, kaut kas, ko viņu cilvēki ir teikuši, ir izrauts no konteksta vai pārspēlēts, bet tagad ir pienākusi "Progresīvo" kārta, tagad viņi vēl divus gadus par to "atrausies".
Bet tas jautājums, ka mēs aizmirstam un ejam tālāk, tādā nozīmē jautājums, vai tas ir iespējams?" sacīja Māris Zanders. Otrs faktors, pēc viņa domām, ir partiju sponsori vai "draugi".
"Jaunās Vienotības" pārstāvis Arvils Ašeradens gan iebilda, ka partiju finansēšana tam ir pielikusi treknu punktu. Jānis Ikstens tam nepiekrita un pauda, ka "Attīstībai/Par!" darbība par to neliecina. Šī ietekme, pēc viņa pārliecības, ir redzama arī attiecībā uz dabaszinātņu eksāmenu. "Pietiek Bergam nobrēkties tviterī, un visi uzreiz uz pakaļkājām." Arvils Ašeradens turpretim norādīja, ka par šo jautājumu ministrija vienojusies pati, pirms tam ilgi spriežot gan komisijā, gan arī ar universitātēm un uzņēmējiem.
Māris Zanders savukārt pauda uzskatu, ka "mīcīšanās turpināsies un tur neko novērst nevar".
