Kas notiek ar TV “Rain” apraides atļaujas anulēšanu Latvijā?

Tihons Dzjadko, Ivars Āboliņš, Ritvars Jansons, Gunta Sloga, Aļona Borisova, Liāna Langa. Diskusiju varēs noskatīties gan latviešu, gan krievu valodā.

Jānis Domburs 7.decembris, trešdiena 21:15

Kādas reformas jaunajai valdībai jāveic? «Pirmo reizi dzirdu» – Ašeradens atbild Smiltēnam par premjera varas vertikāli

Partiju sarunās par nākamās valdības izveidi pagaidām ir iezīmētas tikai galvenās prioritātes, bet konkrētu priekšlikumu par reformām nav, ir tikai galvenās tēzes: izmaiņas enerģētikas politikā, klimata jautājumi, iekšējā un ārējā valsts drošība, ekonomikas izaugsme un izglītība, izriet no partiju pārstāvju paustā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Politologs Jānis Ikstens atzīmēja, ka partijām ir 4000 zīmju programmas, dažām arī kaut kas izvērstāks, taču normāli būtu, ja tās ietu uz vēlēšanām ar detalizētu sarakstu, kas patiešām dod pamatu diskusijām par reformu plusiem un mīnusiem.

"Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns pastāstīja, ka divu stundu sarunās uzdots jautājums, vai "Vienotība" ir gatava strādāt citādāk nekā vecā "Vienotības" valdība un vai krīzes menedžmenta kontekstā mēs varam izmainīt procesus, kas ļautu valdībai strādāt ātrāk un dinamiskāk, spēt savlaicīgi pieņemt lēmumus un neiebetonēt valdībā milzīgas  pretrunas un konfliktus, lai ātrāk virzītos uz priekšu. Pēc Smiltēna domām, to var panākt, īstenojot divas lietas – veidojot trīs partiju koalīciju un neradot garantētu konfliktu koalīcijā starp ideoloģiski diametrāli pretējām partijām, kā arī būvējot vertikālu krīzes menedžmentu, kas premjeram piešķir lielāku lomu un atbildību.

Ir jāizveido premjera padome, bet Ministru kabineta sēdes jārīko divas reizes nedēļā – viena no tām varētu būt par lēmumu projektiem, bet otra – stratēģiskā.

"Jaunās Vienotības" pārstāvis Arvils Ašeradens atzina, ka no Smiltēna šādu priekšlikumu dzirdot pirmo reizi, jo partiju sarunās nekas tāds līdz šim nebija izskanējis. Pēc viņa teiktā, lielie jautājumi, kas tika pārrunāti, bija izmaiņas enerģētikas politikā, apvienojot enerģētikas un klimata politiku. Par to būtu atbildīgs viens no valdības locekļiem, kas gan nenozīmē jaunas ministrijas veidošanu. Mērķis ir dažos gados izlīdzināt enerģijas deficītu un risināt lielos klimata jautājumus.

"Tas pamata bāzes rāmis, ar ko premjers Krišjānis Kariņš nāk, ir valsts iekšējā un ārējā drošība, ekonomikas izaugsme un izglītība," sacīja Ašeradens.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors, politikas zinātnes doktors Jānis Ikstens bilda, ka normāli būtu, ja partijas nāktu uz vēlēšanām ar izvērstu, detalizētu sarakstu, kurā patiešām būtu reāla diskusija par viena vai otra priekšlikuma vai reformas plusiem vai mīnusiem. Līdzīgi kā mēs esam dzirdējuši par Skultes termināli – no vienas puses, to mums vajag, bet, no otras puses, – gāzes patēriņš ar laiku, iespējams, samazināsies un ieguldījumi var neatmaksāties. Ar runāšanu virsrakstu līmenī, pēc viņa domām, ir par maz.

"Varbūt tas būs kādā otrajā, trešajā vai ceturtajā iterācijā, un tad notiks šī padziļinātā diskusija, bet varbūt saruna uzreiz aizies par portfeļiem," sprieda Jānis Ikstens.

Uz jautājumu, vai vispirms jāsadala nozares un tikai tad jāraksta izvērstāks plāns, Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava atzīmēja, ka katrā nozarē ir savi speciālisti, kuri kvalitatīvi var diskutēt par dažādiem jautājumiem, tāpat kā Saeimā deputāti sadalās pa komisijām atbilstoši savām zināšanām.

"Procedūru ir ļoti daudz, bet nedzen zirgus, tiešām, partijas pirmo reizi apsēdās kopā un izrunāja galvenos redzējumus galvenajiem jautājumiem," aicināja Arvils Ašeradens.

Krīze un ekonomiskā izaugsme, pēc Ašeradena teiktā, ir divi lielie jautājumi, kas ir uz galda, bet bāzes jautājums ir drošība. Vienīgais, kur "Jaunajai Vienotībai" bija garāka diskusija ar "Progresīvajiem", bija par sociāli atbildīgu politiku un fiskālo politiku.

"Tā ir vēl viena lieta, kas plašāk jāizdiskutē, vai mēs varam līdz galam vienoties, jo Šuvajeva kungam ir diezgan atšķirīgi viedokļi par to, kā būtu jādara viena vai otra lieta."

Savukārt publicists Māris Zanders, runājot par koalīcijas modeļiem un piesardzīgo attieksmi pret "Progresīvajiem", norādīja, ka tikpat pamatota būtu piesardzība pret atsevišķiem cilvēkiem "Apvienotajā sarakstā". Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka, piemēram, tādos jautājumos kā patvēruma meklētāji un imigrācija Nacionālajai apvienībai nekad nebūs vienota nostāja ar "Progresīvajiem". Cita lieta, ka šādus jautājumus varbūt uz kādu laiku var nolikt malā, nevis paslaucīt zem tepiķa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti