"Es gribētu teikt, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai mēs nenoplicinām sistēmas operatorus, jo tas, lai sistēma ir stabila, lai tai var pieslēgties atjaunojamo resursu izmantotāji, kas ražo elektroenerģiju, ir būtiski. Lietuvā absolūtais vairākums mājsaimniecību sēž bez viedajiem skaitītājiem, tirgotāji nevar attīstīt jaunus produktus un nevar sekot līdzi mājsaimniecību patēriņam," sacīja Bethers. Viņš uzskata, ka Latvijā tūkst enerģētikas stratēģijas un lielais jautājums ir par izmaksu kopumu – kā to sadala starp dažādām patērētāju grupām un kā to attiecina uz fiksēto vai mainīgo tarifu, jo šajā ziņā, veicot pat nelielas izmaiņas, varot iegūst diezgan lielu efektu.
Asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis norādīja, ka saules paneļi reāli izmanto 10–11% no gada pieslēguma jaudas, vēja ģeneratoru gadījumā tie ir 30–40%, bet, piemēram, biogāzes stacija var stabili strādāt visu gadu. Līdz ar to, uzliekot lielāku tarifu fiksētajai daļai par to, ka pieslēgums vispār tiek nodrošināts, proporcionāli lielākas izmaksas veidojas saules, pēc tam vēja un tad pārējām stacijām. Tādējādi fiksētā un mainīgā tarifu daļa ietekmē to, vai cilvēks ir ieinteresēts nodarboties ar energoefektivitāti vai ne, jo, ja ir liela fiksētā maksa, bet kilovatstunda maksā salīdzinoši maz, motivācija ražot elektroenerģiju ir diezgan niecīga, skaidroja Bethers.
Tas, kā šīs izmaksas pārdalīt starp, piemēram, mājsaimniecībām un komersantiem, lielā mērā ir atkarīgs no enerģētikas politikas, taču pašreizējā tarifu politika, pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena teiktā, "drusku iet krustā ar to, kas mums ir nepieciešams". Pēc viņa vārdiem, energoietilpīgajiem uzņēmumiem Latvijā ir radīta kaut cik jēdzīga tarifu struktūra, bet pašlaik mums ir jauni izaicinājumi.
"Nu, šobrīd tas, kas ir, tā ir ļoti jauna politika, un visu mūsu interesēs ir radīt zaļās enerģijas jaudas vai vispār jebkādas jaudas, lai drusku samazinātu tarifus. Un tagad mēs uzliekam šādu tarifu. Nu skaidrs, ka ar šādu tarifu struktūru tur nevienam neko īsti negribēsies darīt,"'atzina Ašeradens.
Uz jautājumu – kādēļ šāda tarifu struktūra, kur lielākais no pieaugumiem veido 570% –, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Sandis Jansons atbildēja:
"Tas ir stāsts par to, ka droši vien pēc šiem skaitļiem mēs vienosimies par izmaiņām likumdošanā, lai arī turpmāk uz "Sadales tīklu" tiktu attiecināta "zaļā komponente", un, lai visi ražotāji, kas slēdzas klāt pie "Sadales tīkla", var tikt "kaskadēti" ar tādu pašu "zaļo komponenti" kā tas ir "Augstsprieguma tīkla" klientiem. Nomierināšu, – nebūs 570%. Mēs jau skatāmies uz kompromisiem, droši vien, ka būs, visticamākais, nulle [procentu]!"
Tikmēr "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, taujāts, kādu loģiku viņš saskata AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" piedāvātajos tarifu projektos, atbildēja, ka "vienīgais mērķis, ko šobrīd var nolasīt no šiem abiem tarifu projektiem, ir attīstīt elektroenerģijas ražošanu pie "Augstsprieguma tīkla". Jo tas ir vienīgais, kam ir samazinājies tarifs [par 11%]. Un attiecīgi te mēs varam konspirācijas teorijas veidot, ka varbūt tas ir par labu plānotajam "Latvenergo" vēja parkam ar "Latvijas Valsts mežiem"?"
