“Kādai jābūt nākamajai valdībai?”: kas jādara ekonomikā un finansēs?

Arvils Ašeradens, Māris Kučinskis, Andris Bite, Jānis Taukačs, Ģirts Rungainis. NA pārstāvja vārds tiks precizēts.

Jānis Domburs 6.decembris, otrdiena 12:30

Domburs intervē «Jaunās Vienotības» līderi Ašeradenu: par mūsdienīgu latviskumu un produktivitātes ciklu

Latvija pašlaik atrodas uz ļoti plāna ledus – ekonomika attīstās lēni, produktivitāte ir zema un Rīgu gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskās izaugsmes ziņā ir sākusi apsteigt Viļņa, taču nevar teikt, ka situācijas uzlabošanas jomā nekas nav darīts. Divas lietas, kas vēl jādara, ir izglītības sistēmas sakārtošana, lai pārrautu zemās produktivitātes ciklu, kā arī galvaspilsētas attīstība, kas ir milzīgs, taču līdz šim novārtā atstāts potenciāls, intervijā Jānim Domburam ciklā "Izvēlies nākotni" uzsvēra "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens. Viņš arī centās attaisnot sava partijas biedra Krišjāņa Kariņa vairīšanos no dalības publiskās diskusijās, vienlaikus uzsverot, ka respektē valdības vadītāja izvēli.

"Jaunās Vienotības" Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš bieži atsaka dalību publiskās diskusijās un dažādu mediju raidījumos, par ko Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) septembra sākumā izplatīja paziņojumu, aicinot viņu neizvairīties no piedalīšanās priekšvēlēšanu debatēs un citos diskusiju raidījumos. Tomēr, neraugoties uz to, ka jau kopš augusta beigām viņam tika piedāvāta iespēja izvēlēties laiku un datumu, Kariņš neatrada iespēju piedalīties LTV interviju ciklā "Izvēlies nākotni", kurā tiek iztaujāti līderi no partijām, kuras SKDS augusta aptaujā pārsniedz 5% barjeru. Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes loceklis Arvils Ašeradens sarunā ar Jāni Domburu uzsvēra, ka premjers ļoti aktīvi sadarbojas ar medijiem un minēja arī vairākus piemērus, taču vienlaikus atzina, ka Ministru prezidentam ir sava darba kārtība un viņš izvēlas [kurus raidījumus apmeklēt]. Arvils Ašeradens respektējot premjera izvēli un viņa darba kārtību, tomēr viņš tieši neatbildēja uz jautājumu, vai šādai rīcībai piekrīt.

Atskatoties uz premjera darba kārtību augustā un viņa publiskajām aktivitātēm, ir redzams, ka Krišjānis Kariņš ļoti aktīvi apmeklēja dažādas vietas Latvijā, kāpa uz kombaina, viesojās kokapstrādes un karkasa māju ražošanas uzņēmumos, kā arī pie pārtikas ražotājiem un optikas speciālistiem. Līdz ar to rodas iespaids, ka premjers izmanto administratīvo resursu, lai vairotu savu publicitāti, taču vienlaikus izvairās skaidrot vēlētājiem valdības nostāju un atbildēt uz kritiskiem jautājumiem. Arvils Ašeradens teica, ka tā ir premjera izvēle un ar cilvēkiem viņš esot ticies visos Latvijas reģionos, to skaitā arī Latgalē rīkojot valdības sēdi. Uz Jāņa Dombura aizrādījumu, ka Kariņa braucieni notika augustā, kad pedagogi lēma par streiku, taču nebija manāms, ka viņš būtu izrādījis interesei par skolotāju problēmām, Ašeradens bilda, ka arī augustā bijušas tikšanās ar skolu vadītājiem.   

Jaunākie SKDS reitingi rāda, ka "Jaunajai Vienotībai" varētu būt nozīmīga loma arī nākamās valdības veidošanā. Ja šī prognoze piepildīsies vēlēšanu rezultātos, "Jaunās Vienotības" loma un līderība varētu būt krietni lielāka nekā 13. Saeimā, kur tā sākotnēji veidoja valdību ar astoņiem mandātiem parlamentā. Uz jautājumu – kas ir tās līdera ambīcijas, citādi veidojot varas koalīciju, Ašeradens atbildēja, ka tas būs atkarīgs no vēlētājiem. Saskaņā ar pašreizējām aptaujām arī nākamā Saeima varētu būt ļoti fragmentēta, tajā pārstāvniecību iegūstot lielam partiju skaitam, taču ar salīdzinoši nelielu vietu skaitu Saeimā. Pašlaik būtu ļoti muļķīgi vilkt sarkanās līnijas, taču trīs lietas ir iespējams pateikt.

"Jaunā Vienotība" noteikti negrasās sadarboties ar prokremliskiem spēkiem, "ir redzams, ka šādi attīstās arī jauni spēki", otra lieta ir ZZS, kas izdarīja liktenīgu kļūdu, uzaicinot Aivaru Lembergu par premjeru. "Ja mums ir premjera kandidāts, kurš 2014. gadā ir teicis, ka NATO karaspēka ierašanās Latvijā ir pielīdzināma PSRS okupācijai, un arī daudzi citi izteikumi… Skaidrs, ka ar Aivaru Lembergu nekāda sadarbība nav iespējama," sacīja Ašeradens. Savukārt trešā lieta ir populisms. Pašreizējā valdība ar to vairāk vai mazāk esot tikusi galā. Viņu [KPV LV] ieaicināšana valdība, pēc Ašeradena domām, bija pareiza rīcība, taču rezultātā mēs zaudējām daudz laika,  skaidrojoties par dažādām lietām.

"Sešas ministrijas, viena universitāte un vēl visādi debesu brīnumi, kas tik tur nenāca priekšā."

Latvijas iedzīvotājiem tas vismaz ļāvis saprast, ko populisms nozīmē.

Divi no šiem populistiem – Atis Zakatistovs un Iveta Benhena-Bēkena – tagad ir "Jaunās Vienotības" Saeimas deputātu kandidātu sarakstā. Arvils Ašeradens uz to atbildēja, ka Atis Zakatistovs jau pietiekami ātri pēc ''KPV LV'' sabrukšanas nolēma kopā ar četriem [frakcijas] deputātiem atbalstīt koalīciju, bet Benhena-Bēkena esot aktīvi iesaistījusies "Vienotības" darbā un "mēs viņu redzam kā jēdzīgu politiķi". Par to, kurš no koalīcijas partneriem – Nacionālā apvienība vai "Attīstībai/Par!" – varētu kopā ar "Jauno Vienotību" veidot nākamās valdības kodolu, pagaidām esot pāragri spriest, jo jaunie līdzsvari kļūs redzami tikai vēlēšanu naktī.

"Tas, ko es varu atbildēt, viennozīmīgi ir – mūsu partneri ir koalīcijas partneri," sacīja Ašeradens.

Ideoloģiski "Jaunā Vienotība" sevi redz centriskās pozīcijās, kurās, visticamāk, atrodas arī lielākā daļa iedzīvotāju. "Tas ir moderns latviskums, tā ir viena mūsdienīgi patriotiska partija, nacionāli patriotiska partija," "Vienotības" ideoloģisko pozīciju raksturoja tās līderis, norādot, ka uzsvars ir jāliek uz mūsdienīgumu.  

"Elektrības cenām aizejot uz trīs ciparu skaitļiem un apskatoties, kas šobrīd ir ar zaļo tehnoloģiju ražošanas cenām, kuras ir ar vienu ciparu rakstāmas par kilovatstundu, ir radies milzīgs pieprasījums uzstādīt energojaudas Latvijā. Mums notiek zemes pirkšanas darījumi. Taču ne vienmēr šie "uzstādītāji" taisās šo elektrību tirgot Latvijā. Viņi pa savām sistēmām aizdzīs to uz citiem tirgiem projām." Latvijas lielais izaicinājums ekonomikā ir radīt sistēmu, kas strauji samazina elektroenerģijas deficītu un "šeit, protams, būs liela skriešanās ar privāto sektoru, lai to veidotu". Savukārt nolūkā saglabāt konkurenci un neveidot nepamatotu valstiskā atbalsta sistēmu, uzņēmumiem jābūt pārstāvētiem biržā, kur caur akciju vērtību tie var pierādīt savas darbības pamatotību, tā Arvils Ašeradens atbildēja uz jautājumu par ieceri veidot "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežu" kopuzņēmumu vēja parku biznesā.

"Situācijā ar valsts kapitālsabiedrībām tas, ko mēs redzam – valsts ir aizgājusi par tālu. Ir milzīgs skaits kapitālsabiedrību, diezgan dīvainas bieži vien izvēles, kas viņas vadīs, un nav arī īsti nekādas atskaites sistēmas. Šobrīd mēs redzam, ka gan tādēļ, ka mums jāveido kapitāla tirgus, gan arī tādēļ, lai veidotu normālu atskaites sistēmu, mēs tomēr iesim uz to, lai līdzīgi kā Lietuvā līdz 20% [valsts kapitālsabiedrību] tiktu kotētas biržā."

Lai ekonomikā pārrautu zemās produktivitātes ciklu, ļoti svarīgi esot fokusēties uz augstskolām un profesionālo izglītību. To Ašeradens sapratis jau savulaik, vēl būdams ekonomikas ministrs.

"Es saprotu, ka tā lielā problēma ir izglītības sistēma, un es apzināti uzņēmos atbildību tieši par izglītības sistēmu, veicinot tajā pārmaiņas, šobrīd iecentrējot galveno fokusa punktu uz zinātnes universitātēm, mainot viņu pieeju zinātniskai pētniecībai un citiem resursiem, lai mēs pārrautu ļoti svarīgo neproduktivitātes ciklu, kas ir sistēmā." 

"Ja mēs skatāmies uz vienu paaudzes soli izglītības sistēmā – vienu 9. klasi, 60% no tās beidzējiem ir mazkvalificēts darbaspēks. Jaunieši, kas nav pabeiguši 9. klasi, kas ir pabeiguši, bet izkrituši no vidusskolas, pabeiguši vidusskolu, bet nav aizgājuši tālāk. Puse izkrīt no profesionālās izglītības, puse no augstskolām," situāciju izglītības jomā raksturoja Ašeradens. "Ar šādām prasmēm mēs ekonomiku nepagriezīsim." Taču vienlaikus Latvijas augstskolās ir ļoti dziļas pārmaiņas – uz Stradiņa universitāti brauc studenti no Zviedrijas, Vācijas un ASV, kas parāda, ka tur ir pienācīga izglītības kvalitāte. Notiek ļoti dziļas pārmaiņas, taču tās prasa laiku.

Arī jautājums par jaunuzņēmumu vai tā dēvēto startapu attīstību, kur Latvija "The Global startup ecosystem index report 2022" novērtēta ar 43. vietu , lielā mērā ir saistāms ar izglītību. Arvils Ašeradens gan netic, ka Rumānija un Bulgārija šajā jomā apsteidz Latviju (indeksā Latvija ierindota 43. vietā pasaulē, kamēr Rumānija un Bulgārija ieņem attiecīgi 39. un 36. vietu - red.)

"Mums ir mērogošanas un izglītības problēmas, skaidrs, ka starplaikā, kad mēs ņēmāmies, divi jaunuzņēmumi [Printful un Printify] ir izrāvušies un operē starptautiskos tirgos. Problēma ir 300 startapi, bet laiks ir pagājis, kapitalizēties par 40–50 miljoniem – nekādu problēmu! Tur gan iziešanas stratēģijas notiek, gan jaunas investīcijas. Skaidrs, ka es vēlētos daudz vairāk, tiem pašiem somiem – 3000, mums trīs simti, bet tam ir vajadzīgs laiks,"

uzskata Ašeradens.

Uz jautājumu, ka dabūt sistēmā naudu, lai "plāno ledu" padarītu biezāku, Arvils Ašeradens atbildēja, ka mazkvalificētā darbaspēka problēma visos līmeņos tiekot risināta un "tajā virzienā mēs ejam, tur pamats ir ielikts". Vēl viena ļoti svarīga lieta ir Rīga, kas visos "Saskaņas" valdīšanas laikos bijusi pamesta novārtā.

"Jau laikā, kad biju ekonomikas ministrs, OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) brauca un teica – atvainojiet, jūs sēžat uz zelta āderes, tā ir Rīgas pilsēta! Tajā brīdī, kad saliek galvaspilsētas attīstību kopā ar valsts plānošanu, ar akadēmijas attīstību un inovāciju politiku, tas dara brīnumus.

Tas, ko mēs redzam, ir Viļņa, kura tūlīt apsteigs Rīgu gan iedzīvotāju, gan ekonomikas izaugsmes jomā. Tās ir divas svarīgas lietas – universitāšu un Rīgas pilsētas attīstība."      

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti