Pirmdiena, 17. jūnijs

Vārda dienas: Artis, Artūrs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +19 °C, A vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba
Jānis Šiliņš

Jānis Šiliņš

Vēstures doktors

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieks, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis.

 

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kas un kāpēc jāzina par Sarkano teroru Krievijas pilsoņu kara laikā
Kas un kāpēc jāzina par Sarkano teroru Krievijas pilsoņu kara laikā
1918. gada 5. septembrī Krievijā oficiāli izsludināja "Sarkano teroru" pret šķiras ienaidniekiem un kontrrevolucionāriem. Tā bija atbilde uz atentātu pret Ļeņinu, kura rezultātā boļševiku līderis tika smagi ievainots. Pirmajos divos mēnešos Sarkanā terora upuru skaits pārsniedza desmit tūkstošus.
Kas un kāpēc jāzina par atentātu pret Ļeņinu
Kas un kāpēc jāzina par atentātu pret Ļeņinu
1918. gada 30. augustā Mihelsona rūpnīcā Maskavā notika atentāts pret Krievijas boļševiku līderi Vladimiru Ļeņinu. Neskatoties uz nopietno ievainojumu, Ļeņins izdzīvoja. Tomēr atentātam bija tālejošas sekas, tai skaitā "sarkanā terora" sākums Krievijā.
VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par pulkveža Brieža nogalināšanu
VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par pulkveža Brieža nogalināšanu
Naktī no 28. uz 29. augustu 1918.gadā Maskavā boļševiki nošāva vienu no populārākajiem un talantīgākajiem latviešu strēlnieku komandieriem – pulkvedi Frīdrihu Briedi. Vairāki viņa atbrīvošanas plāni izgāzās, un ziņa par leģendārā virsnieka nogalināšanu satrieca laikabiedrus.
Kas un kāpēc jāzina par Simts dienu ofensīvu un 1. pasaules kara izšķirošajām kaujām
Kas un kāpēc jāzina par Simts dienu ofensīvu un 1. pasaules kara izšķirošajām kaujām
1918. gada 8. augusts kļuva par Vācijas armijas "melnāko dienu" 1. pasaules kara laikā. Antantes valstu spēkiem pēkšņā triecienā izdevās pārraut vācu fronti, sagrābt tūkstošiem gūstekņu un pilnībā mainīt kara gaitu. 8. augustam sekoja simts dienu nepārtraukti Lielbritānijas, Francijas un ASV spēku uzbrukumi Rietumu frontē, kas noslēdzās ar Vācijas padošanos 1918. gada 11. novembrī.
Kas un kāpēc jāzina par latviešu strēlnieku cīņām Kazaņā
Kas un kāpēc jāzina par latviešu strēlnieku cīņām Kazaņā
1918. gada 6. augustā čehoslovāku leģiona vienības straujā triecienā ieņēma Kazaņu, kurā atradās Jukuma Vācieša vadītais Sarkanās armijas Austrumu frontes štābs un 5. latviešu strēlnieku padomju pulks. Čehoslovākiem izdevās ātri ieņemt pilsētu ar tur novietotajām Krievijas zelta rezervēm un sagūstīt vairāk nekā simt latviešu strēlniekus. Jukumam Vācietim brīnumainā kārtā izdevās izglābties no sagūstīšanas vai nogalināšanas.
Kas un kāpēc jāzina par «spāņu gripas» epidēmiju Latvijā pirms 100 gadiem
Kas un kāpēc jāzina par «spāņu gripas» epidēmiju Latvijā pirms 100 gadiem
1918. gada vasarā Eiropā izplatījās nāvējošas slimības epidēmija, kura ieguva apzīmējumu "spāņu gripa". Līdz 1920. gadam tā Amerikā, Eirāzijā, Āfrikā un Okeānijā nogalināja aptuveni 50-100 miljonus cilvēku. Upuru skaita ziņā gripa izrādījās nāvējošāka nekā 1. pasaules karš.
Kas un kāpēc jāzina par cara Nikolaja II nāvi pirms 100 gadiem
Kas un kāpēc jāzina par cara Nikolaja II nāvi pirms 100 gadiem
1918. gada 17. jūlijā Jekaterinburgā Ipatjeva namā boļševiki noslepkavoja agrāko Krievijas impērijas caru Nikolaju II ar viņa ģimeni (tai skaitā pieciem bērniem) un kalpotājiem. Krievijas Pareizticīgo baznīca visus nogalinātos ir kanonizējusi. Cara slepkavība ir radījusi daudzas leģendas, nostāstus un sazvērestības teorijas.
VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par kreiso eseru dumpi Krievijā pirms 100 gadiem
VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par kreiso eseru dumpi Krievijā pirms 100 gadiem
Tā dēvētais kreiso eseru dumpis 1918. gada 6. jūlija bija viens no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Krievijas pilsoņu kara laikā. Dumpja apspiešana ļāva boļševikiem atbrīvoties no pēdējās legālās opozīcijas un nostiprināt varu pār nozīmīgākajām institūcijām Maskavā un Petrogradā.
Kas un kāpēc jāzina par Raini un citiem sociāldemokrātiem 1918. gadā
Kas un kāpēc jāzina par Raini un citiem sociāldemokrātiem 1918. gadā
Runājot par latviešu sociāldemokrātiem 1917. un 1918. gadā, visbiežāk tiek pieminēti lielinieki: Stučka, Roziņš, Daniševskis un citi. Viņi sludināja proletariāta diktatūru, aicināja uz bruņotu sacelšanos un noliedza demokrātijas principus. Mazāk zināms ir pretējais – mazinieku – virziens latviešu sociāldemokrātiskajā kustībā. Viņi bija daudz mērenāki par lieliniekiem un bija gatavi savus mērķus sasniegt miermīlīgā reformu ceļā.
Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Sociāldemokrātijas šķelšanos
Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Sociāldemokrātijas šķelšanos
1918. gada maija beigās paslepus no vācu okupācijas varas iestāžu acīm Rīgā notika Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) 16. konference. Tās rezultātā sociāldemokrātu partija sašķēlās divās daļās. Viena viņu daļa (tā sauktie “mazinieki”) izveidoja Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partija, bet otra (lielinieki) turpināja darboties kā LSD un pēc nepilna gada pārdēvēja sevi par Latvijas Komunistisko partiju.
Kas un kāpēc jāzina par Gruzijas neatkarības dienu
Kas un kāpēc jāzina par Gruzijas neatkarības dienu
1918. gada 26. maijā Gruzijas Nacionālā padome pasludināja neatkarīgas Gruzijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu. Divas dienas vēlāk valstisko neatkarību nolēma pasludināt arī armēņi un azerbaidžāņi.
Kas un kāpēc jāzina par pilsoņu kara sākumu Krievijā (papildināts)
Kas un kāpēc jāzina par pilsoņu kara sākumu Krievijā (papildināts)
1918. gada 17. maijā čehoslovāku leģiona (dažkārt to dēvē arī par čehoslovāku brīvprātīgo korpusu) karavīri ieņēma Čeļabinskas pilsētu Krievijā, lai atbrīvotu lielinieku apcietinātos biedrus. Šim notikumam sekoja leģiona cīņa pret padomju varu, kas aptvēra Urālus un Sibīriju. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka čehu dumpis bija Krievijas pilsoņu kara sākums.
Kas un kāpēc jāzina par latviešu demokrātiem 1. pasaules kara izskaņā
Kas un kāpēc jāzina par latviešu demokrātiem 1. pasaules kara izskaņā
Pirms simts gadiem līdzās Latvijas Sociāldemokrātijai un Latviešu zemnieku savienībai darbojās vēl vesela virkne salīdzinoši nelielu latviešu politisko partiju. Šoreiz stāstīsim par salīdzinoši nelielo Latvijas Demokrātisko partiju, kura pastāvēja līdz 1919. gadam, bet kurai bija svarīga loma Latvijas neatkarības pasludināšanā.
VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par Aizkaukāza republikas dibināšanu
VIDEO: Kas un kāpēc jāzina par Aizkaukāza republikas dibināšanu
1918. gada 22. aprīlī tika proklamēta neatkarīga Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika. Jaunās republikas sastāvā ietilpa vēlākās Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas valstis. Aizkaukāza Republika pastāvēja tikai mēnesi – jau 26. maijā to likvidēja iekšēju nesaskaņu un Osmaņu impērijas militārā spiediena rezultātā.
Kaukāza neatkarība
Kaukāza neatkarība
1918. gada 22. aprīlī Tiflisā, mūsdienu Gruzijā tika proklamēta Aizkaukāza Republikas izveidošana. Tā apvienoja mūsdienu Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas teritoriju. Kādēļ Dienvidkaukāza tautas nolēma atdalīties no Krievijas?
Kas un kāpēc jāzina par Baltijas valsts dibināšanu
Kas un kāpēc jāzina par Baltijas valsts dibināšanu
1918. gada 12. aprīlī Rīgas pilī sanākusī Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas Zemes padome paziņoja par atdalīšanos no Krievijas un patstāvīgas valsts ar konstitucionāli monarhisku uzbūves formu izveidošanu. Zemes padome izveidoja delegāciju, kura Berlīnē centās panākt jaunpasludinātās valsts atzīšanu.
Kas un kāpēc jāzina par Somijas pilsoņu karu
Kas un kāpēc jāzina par Somijas pilsoņu karu
1918. gada 3. aprīlī Somijas dienvidos izcēlās vācu karaspēka desants, lai pieliktu punktu Somijas pilsoņu karam, kas valstī plosījās jau vairāk nekā divus mēnešus. Karadarbībā un abu pušu īstenotajā terorā bojā gāja gandrīz 40 tūkstoši cilvēku.
Kas un kāpēc jāzina par latviešu konservatīvajiem politiķiem 1918. gadā
Kas un kāpēc jāzina par latviešu konservatīvajiem politiķiem 1918. gadā
Mūsdienās zināmākie 20. gadsimta sākuma latviešu politiķi nāk no lielinieku (Pēteris Stučka, Jūlijs Daniševskis), sociāldemokrātu (Rainis, Fricis Menders, Pauls Kalniņš) un nacionāli noskaņoto (Kārlis Ulmanis, Jānis Čakste, Miķelis Valters) vidus. Mazāk pazīstamas ir latviešu konservatīvo politiķu aprindas. Tieši viņi 1918. gada pavasarī pēkšņi bija nonākuši uzmanības centrā, jo visi pārējie darbojās vai nu pagrīdē, vai bija aizbēguši uz Krieviju.
Kas un kāpēc jāzina par Kurzemes hercogistes atjaunošanu
Kas un kāpēc jāzina par Kurzemes hercogistes atjaunošanu
1918. gada 8. martā Kurzemes paplašinātais landtāgs Jelgavā pasludināja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu. Kopš hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā bija pagājuši 123 gadi. Provāciski noskaņotās aprindas nu mēģināja reanimēt valstisku veidojumu, kurš būtu cieši saistīts ar Vācijas impēriju.
Kas un kāpēc jāzina par Brestļitovskas miera līgumu
Kas un kāpēc jāzina par Brestļitovskas miera līgumu
1918. gada 3. martā Brestļitovskas (mūsdienās Brestas pilsēta Baltkrievijā) cietoksnī Krievija parakstīja miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm: Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Osmaņu impēriju. Līdz ar to karadarbība 1. pasaules kara austrumu frontē bija noslēgusies un Krievija kļuva par pirmo valsti, kas izstājās no kara kā zaudētāja.
Kas un kāpēc jāzina par to, kā Vācija okupēja visu Vidzemi
Kas un kāpēc jāzina par to, kā Vācija okupēja visu Vidzemi
1918. gada 28. februārī vācu karaspēks ieņēma Gulbeni, kurā pirms tam atradās Krievijas 1. armijas štābs. Līdz ar to vācieši bija ieņēmuši visu Latvijas teritoriju. Turpmākos deviņus mēnešus visa Latvijas teritorija atradās vācu okupācijas varā.
Kas un kāpēc jāzina par vācu okupāciju un Iskolata ķīlniekiem
Kas un kāpēc jāzina par vācu okupāciju un Iskolata ķīlniekiem
1918. gada 18. februārī Vācijas armija pēc trīs mēnešu pārtraukuma atsāka karadarbību austrumu frontē. Krievijas sabrukusī armija nespēja izrādīt nopietnu pretestību un desmit dienu laikā Vācija okupēja visu Latvijas teritoriju. Vācu uzbrukums sagrāva tā saukto “Iskolata republiku” un Latvija piedzīvoja lielinieku terora pirmo vilni.
VIDEO 92 sekundēs par 1918.gada 30. janvāra Latvijas neatkarības deklarāciju
VIDEO 92 sekundēs par 1918.gada 30. janvāra Latvijas neatkarības deklarāciju
1918. gada 28. janvārī Petrogradā uz savu otro sesiju pulcējās Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP). Sapulces galvenais uzdevums bija pieņemt noteiktu pozīciju laikā, kad Brestļitovskā turpinājās Vācijas un Krievijas miera sarunas, bet lielinieki bija padzinuši demokrātiski ievēlēto Krievijas Satversmes sapulci. Šajā sesijā padome pieņēma vienu no vēsturiski nozīmīgākajiem dokumentiem savas pastāvēšanas vēsturē.
Kas un kāpēc jāzina par Vācijas «piespiedu» Baltijas anektēšanu 1918.gadā
Kas un kāpēc jāzina par Vācijas «piespiedu» Baltijas anektēšanu 1918.gadā
1918. gada 18. janvārī Vācijas delegācija Krievijai darīja zināmas savas teritoriālās prasības, pieprasot plašus apgabalus austrumos, tai skaitā Krievijas Baltijas provinces. Pēc nepilnām divām nedēļām 1918. gada 28. janvārī Stokholmā dzīvojošais vācbaltiešu muižnieks Heinrihs fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873–1938) iesniedza Padomju Krievijas pārstāvim Zviedrijā Vaclavam Vorovskim (1871–1923) Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes bruņniecības neatkarības deklarāciju. Vācbaltu muižniecība pārmeta Krievijai 1721. gadā noslēgtā Nīštates miera līguma noteikumu pārkāpšanu.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti