Kas un kāpēc jāzina par latviešu demokrātiem 1. pasaules kara izskaņā

Pirms simts gadiem līdzās Latvijas Sociāldemokrātijai un Latviešu zemnieku savienībai darbojās vēl vesela virkne salīdzinoši nelielu latviešu politisko partiju. Šoreiz stāstīsim par salīdzinoši nelielo Latvijas Demokrātisko partiju, kura pastāvēja līdz 1919. gadam, bet kurai bija svarīga loma Latvijas neatkarības pasludināšanā.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Latvijas Demokrātiskā partija

Partiju izveidoja 1917. gada aprīlī Petrogradā, formāli atjaunojot 1905. gada revolūcijas laikā radīto Latviešu demokrātisko partiju.

Partijā darbojās tādi pazīstami politiski un sabiedriski darbinieki kā rakstnieks Augusts Deglavs, filozofs un publicists Pēteris Zālīte,  Jānis Bergsons, Erasts Bite, Dāvids Golts, Miķelis Bružis, Augusts Raņķis.

Sākotnēji partijā darbojās arī Jānis Goldmanis, bet vēlāk iestājās Latviešu zemnieku savienībā. Partijas biedri aktīvi piedalījās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes izveidošanā un darbībā. Tās locekļi piedalījās Latvijas neatkarības pasludināšanas svinīgajā aktā 1918. gada 18. novembrī. Partijas biedrs Erasts Bite kļuva par Latvijas Tautas padomes sekretāru. 1919. gada augustā partija apvienojās ar Latvijas Neatkarības partiju un izveidoja Latvijas Demokrātu savienību.

Erasts Bite

Viens no pazīstamākajiem Latvijas Demokrātiskās partijas biedriem bija Erasts Bite (1880–1942). Viņš bija dzimis Vidzemē, Nītaures pagastā. Īsi pirms 1. pasaules kara sākuma Erasts Bite kļuva par advokātu.

Kara laikā viņš darbojās bēgļu apgādāšanas organizācijās un pēc Rīgas krišanas vācu rokās kļuva par vienu no latviešu politisko partiju centra – Demokrātiskā bloka – izveidošanas iniciatoriem. Erasts Bite aktīvi piedalījās Latvijas valsts izveidošanā, darbojoties Latvijas Tautas padomē. Divdesmitajos gados viņš ieņēma tieslietu ministra (1926–1927) amatu un strādāja kā Latvijas Senāta prokurors.

Zelma Bite

Savu nākamo sievu Zelmu (pilnā vārdā Zelma Alise Doroteja Garoza) Bite pirmo reizi sastapa 1915. gadā, kad viņa kā bēgle no Jelgavas kopā ar vecākiem ieradās Rīgā. Viņa 14 gadu vecumā atrada darbu Baltijas latviešu bēgļu palīdzības komitejas kancelejā.

Mazā auguma ņiprā zemgaliete katru dienu uz darbu gājusi latviešu tautastērpā.

Kancelejā viņa iepazinās ar Erastu Biti, bet drīz vien aizbrauca uz Petrogradu, lai turpinātu mācības. Rīgā viņa atgriezās 1917. gada pavasarī. Pēc tam, kad vācieši septembrī ieņēma Latvijas galvaspilsētu, Bites dzīvoklī notika Demokrātiskā bloka slepenās sapulces. Sapulču laikā Zelma kopā ar Erasta māsu stāvēja uz ielas un vēroja, vai mājai netuvojas kāda vācu patruļa.

1918. gadā Zelma strādāja Jelgavā kā skolotāja, mācot latviešu bērnus. Gada beigās viņa saderinājās ar Erastu. Lielinieku okupācijas laikā viņa tika arestēta un gandrīz nošauta. Pēc atbrīvošanas viņa tiek ievēlēta par Latvijas Tautas padomes locekli. Bet seko jauna varas maiņa – Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdību vācieši gāž un izveido sev paklausīgu varu ar Andrievu Niedru priekšgalā.

Šoreiz, īsi pirms paredzētajām kāzām, arestēja līgavaini. Pēc Erasta atbrīvošanas kāzas varēja notikt, bet drīz pēc tām sekoja jauns arests. Pēc Cēsu kaujām, kurās vāciešus sakāva apvienotais latviešu un igauņu karaspēks, Niedras valdība pašlikvidējās, un no ieslodzījuma tika atbrīvoti politiskie ieslodzītie.

Liepājā varu pārņēma Latvijas Pagaidu valdībai lojālās firsta Līvena komandētās krievu vienības, un pēc divarpus mēnešu pavadīšanas uz kuģa “Saratov” krastā izkāpa Kārlis Ulmanis ar savu valdību. 1919. gada 8. jūlijā sekoja Ulmaņa triumfālā atgriešanās Rīgā un

kopā ar valdību uz “Saratov” klāja uz Latvijas galvaspilsētu ceļoja arī Erasts un Zelma Bites.

Īsi pirms bermontiādes sākuma Rīgā izveidoja Latviešu sieviešu palīdzības korpusu un Zelma kļuva par vienu no pirmajām tās loceklēm. Šai organizācijai vajadzēja atbalstīt armijas darbību aizmugurē, organizējot karavīru ēdināšanu, drēbju un veļas izgatavošanu, ievainoto apkopšanu u.c. Bermontiādes laikā Zelma piedzīvo arī ienaidnieka apšaudi. Latvijas Neatkarības kara noslēgumā Zelma Bite darbojās arī Amerikāņu Palīdzības komitejā, kas apgādāja Latvijas iedzīvotājus ar pārtiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt