Kas un kāpēc jāzina par Somijas pilsoņu karu

1918. gada 3. aprīlī Somijas dienvidos izcēlās vācu karaspēka desants, lai pieliktu punktu Somijas pilsoņu karam, kas valstī plosījās jau vairāk nekā divus mēnešus. Karadarbībā un abu pušu īstenotajā terorā bojā gāja gandrīz 40 tūkstoši cilvēku.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Somijas neatkarība

Somija izmantoja lielinieku nākšanu pie varas Krievijā, lai, izmantojot Ļeņina sludināto tautu pašnoteikšanās principu, zibenīgi pasludinātu savu valstisko neatkarību. Somijas parlaments šo vēsturisko soli spēra 1917. gada 6. decembrī. Janvāra sākumā Somijas neatkarību jau bija atzinušas astoņas valstis, starp tām arī Krievija, Vācija un Francija.

Somijas Padomju Strādnieku Republika

Neskatoties uz neatkarības atzīšanu, Somijas iekšpolitiskā situācija bija ļoti nestabila. Viens no spēcīgākajiem Somijas politiskajiem spēkiem bija Somijas Sociāldemokrātiskā partija, kurā liela ietekme bija lieliniekiem. Situāciju valstī vēl vairāk destabilizēja Krievijas lielinieku mēģinājumi iejaukties valsts iekšējā dzīvē.

27. janvārī Helsinkos notika valsts apvērsums. Nemiernieki izveidoja jaunu varas centru – Somijas Tautas pilnvaroto padomi, kas pasludināja visas varas pāreju tās rokās.

Tamperes sarkano gvardu vienība 1918. gadā

Somijas pilsoņu karš

Pēc valsts apvērsuma Somijā sākās nežēlīgs un asiņains pilsoņu karš, kurā abu pušu īstenotajā vardarbībā cieta tūkstošiem nevainīgu civiliedzīvotāju. Padomju vara kontrolēja rūpnieciski attīstīto valsts dienvidu daļu, bet somu nacionālie spēki – valsts centrālo un ziemeļu daļu.

“Sarkano” pusē jau no paša kara sākuma piedalījās arī vairāki tūkstoši Krievijas sarkangvardu. Kaujās Somijā piedalījās arī latviešu strēlnieki. 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka vienības karoja Somijā līdz pat 1918. gada maija vidum.

Pilsoņu karš noslēdzās ar Ino forta ieņemšanu 1918. gada 15. maijā, kura aizstāvēšanā arī piedalījās latviešu strēlnieki.

Tamperes sarkano gvardu vienība 1918. gadā

Ģenerālis Golcs

Izšķirošais lūzums Somijas pilsoņu karā notika 1918. gada 3. aprīlī, kad Helsinku pievārtē izsēdās Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca komandētais vācu ekspedīcijas korpuss. Somijas valdība bija lūgusi Vācijas iejaukšanos. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Somija bija nonākusi vācu ietekmes sfērā.

Ģenerālis Golcs un ģenerālis Mannerheims Helsinkos 1918. gadā

11.-13. aprīlī pēc niknām kaujām Golcs ieņēma Helsinkus, sagūstot 7000 “sarkanos”. Vācieši turpināja operācijas pret padomju spēkiem Dienvidsomijā līdz aprīļa beigām. Kaujas Somijā kļuva par ģenerāļa Golca “zvaigžņu stundu”.

Pēc nepilna gada kaujās rūdīto Somijas varoni nosūtīs uz Liepāju, lai uzņemtos vadīt kaujas pret lieliniekiem Latvijā un Ziemeļlietuvā.

1919. gada februārī Golcs kļuva par Liepājas gubernatoru, sekmīgi vadīja kaujas pret Sarkano armiju. Tomēr viņa mēģinājumi kļūt par “politisko ģenerāli”, iejaucoties Baltijas valstu iekšējās lietās, izrādījās neveiksmīgi. Acīmredzot situācija Baltijā bija daudz sarežģītāka nekā Somijā. Rezultātā Latvijas vēsturē ģenerālis Golcs ir palicis kā viens no negatīvākajiem tēliem un tiek vainots gan 1919. gada 16. aprīlī notikušajā apvērsumā pret Latvijas Pagaidu valdību, gan Cēsu kaujās, gan Bermontiādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti