Kas un kāpēc jāzina par latviešu teātra piecdesmitgades svinībām 1918.gadā

1918. gada 1. jūnijā Latviešu pagaidu nacionālais teātris Valkā sāka divu dienu svinību programmu par godu latviešu teātra 50 gadiem. Latviešu teātra mākslas jubileju atzīmēja ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, uz kurieni daudzi latviešu aktieri bija devušies bēgļu gaitās.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Latviešu teātra dzimšana

Par latviešu teātra mākslas dzimšanas dienu parasti uzskata 1868. gada 2. jūniju, kad Rīgā Vingrotāju biedrības telpās tika demonstrēta pirmā izrāde latviešu valodā. Izrādi rīkoja "Latviskā palīdzības biedrība priekš trūkuma ciezdamiem igauņiem" (vēlākā Rīgas Latviešu biedrība).

Pirmā uzvestā luga bija Jaunā Stendera lokalizētā dāņu rakstnieka Ludviga Holberga komēdija “Kalnu Jepe”, kura latviskotajā versijā ir pazīstama kā “Žūpu Bērtulis jeb kā zemnieks par muižnieku celts”.

Izrādei bija lieli panākumi – zāle bijusi ļaužu pilna un skatītāji “pie tiem stiķiem” gardi smējušies. Tiesa gan, dažkārt par latviešu teātra pirmsākumiem tiek uzskatīts vēl pusgadsimtu senāks notikums – 1818. gadā dzimtzemnieka Jāņa Peitāna Dikļu muižas šķūnī sarīkotā Frīdriha Šillera “Laupītāju” izrāde.

Rīgas latviešu biedrības nams pirms 1908. gada ugunsgrēka. Biedrības telpās uzstājās Rīgas Latviešu teātris

Teātra jubilejas svinības

Latviešu pagaidu nacionālais teātris teātra dzimšanas dienu svinēja divas dienas. Pirmajā dienā, 1. jūnijā (tā bija sestdiena), pulksten astoņos vakarā Valkā notika priekšlasījums par latviešu teātra attīstību, kam sekoja “Žūpu Bērtuļa” izrāde. Galvenā varoņa lomu atveidoja aktieris Ludvigs Lau.

Svētdienas (2. jūnija) vakarā teātris izrādīja Annas Brigaderes drāmu “Raudupiete” (sarakstīta pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles motīviem). Arī otrs latviešu teātris, kas darbojās vācu okupētajā Latvijā – Rīgas latviešu teātris – atzīmēja teātra dzimšanas dienu, 2. jūnijā, līdzīgi kā Valkā iepriekšējā dienā, izrādot “Žūpu Bērtuli”. Teātra svētkus svinēja arī latviešu aktieru trupas Petrogradā un Maskavā.

Latviešu pagaidu nacionālais teātris

Latviešu teātra nozīmi vācu okupācijas laikā ir grūti pārvērtēt. Latviešu pagaidu nacionālo teātri izveidoja Latviešu pagaidu nacionālās padomes paspārnē Valkā. Teātra atklāšana notika 23. aprīlī ar Raiņa “Pūt, vējiņi” izrādīšanu. Sekoja Blaumaņa “Pazudušais dēls” un “Trīnes grēki”, A. Brigaderes “Raudupiete”, Aspazijas “Zeltīte” un citas izrādes.

Oto Nonācs vēlāk par teātra dibināšanu rakstīja: “Kā izcilus kulturela parādība vispāri un priekš tiem laikiem sevišķi ir atzīmējama Latviešu Nacionālā Teātra nodibināšana Valkā pie Nacionālās Padomes Kultūras Nodaļas. Ar to bija radīts vienojošs centrs priekš izklaidētiem latviešu skatuves māksliniekiem.”

Faktiski teātra izveidošana daudzus latviešu aktierus glāba no bada nāves.

Vācu okupācijas laikā Latviešu pagaidu nacionālais teātris darbojās kā tautas teātris, izrādot dažādas lugas lielākajos Vidzemes centros. Laikā, kad latviešu politiskā darbība bija ļoti stingri ierobežota, teātris kļuva par sabiedriskās un kultūras dzīves centru. Arī pats teātra nosaukums mudināja uz domu par Latvijas valsts izveidošanas iespējamību. Latviešu pagaidu nacionālais teātris Valkā darbojās līdz 16. decembrim, kad pilsētas pievārtē jau atradās Sarkanā armija. Vēlāk šī teātra trupa kļuva par vienu no 1919. gadā izveidotā Latvijas Nacionālā teātra pamatiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti