Kas un kāpēc jāzina par «spāņu gripas» epidēmiju Latvijā pirms 100 gadiem

1918. gada vasarā Eiropā izplatījās nāvējošas slimības epidēmija, kura ieguva apzīmējumu "spāņu gripa". Līdz 1920. gadam tā Amerikā, Eirāzijā, Āfrikā un Okeānijā nogalināja aptuveni 50-100 miljonus cilvēku. Upuru skaita ziņā gripa izrādījās nāvējošāka nekā 1. pasaules karš.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Noslēpumainā slimība

Mūsdienās vēl arvien nav skaidra "spāņu gripas" rašanās vieta un izplatības maršruti. Par bīstamiem gripas paveidiem tika ziņots jau 1917. gadā, un jaunās mutācijas izcelsmi lokalizē gan Āzijā, gan Francijā un Lielbritānijā, gan ASV. Pirmo šīs bīstamās slimības upuri oficiāli reģistrēja ASV Kanzasas štatā kādā armijas bāzē. Tūkstošiem amerikāņu karavīru dodoties karot uz Eiropu, 1918. gada vasarā gripa sāka strauji izplatīties Eiropā.

Neapturamā epidēmija

"Spāņu gripa", visticamāk, savu nosaukumu ieguva tādēļ, ka pirmā par nāvējošo epidēmiju pavēstīja Spānijas prese. Spānija ieturēja neitralitāti 1. pasaules karā, un tās laikraksti nebija pakļauti kara cenzūrai. Rudenī slimība plosījās lielākajās Eiropas pilsētās, katru dienu nogalinot tūkstošiem cilvēku.

Cilvēki mira dažu dienu laikā no pašas gripas vai arī no plaušu karsoņa un citām slimībām, kas uzbruka slimnieka novājinātajam organismam.

Ārsti izrādījās bezspēcīgi slimības priekšā. Satraucošākais fakts bija tas, ka "spāņu gripa" galvenokārt nogalināja cilvēkus spēka gados (20-40 gadu vecumā). Jo cilvēkam bija spēcīgāka imūnsistēma, jo lielāka viņam bija iespēja iet bojā.

Gripas slimnieki Oklendā (ASV) 1918. gadā

"Spāņu gripa" Latvijā

Avīžu fragmenti ar gripas epidēmijas aprakstiem

"Umurgas draudzē spāniešu slimība prasot ārkārtīgi lielus upurus. Daudz mājās pa 2-3 cilvēki miruši; Vainīšu Peru mājās pat 7 cilvēki miruši." (Baltijas Vēstnesis, 1918. gada 22. novembris)

"Vienā dienā un kapā apglabāja Ozolkalnu tēvu ar dēlu un bērinieki mājās pārbraukdami atraduši arī māti jau nomirušu." (Baltijas Vēstnesis, 1918. gada 11. decembris)

"Spāņu gripa" (to sauca arī par "influenci" un "spāņu iesnām") Latviju sasniedza 1918. gada septembrī-oktobrī. Līdzīgi kā citur Eiropā, arī Latvijā gripas epidēmija kulmināciju sasniedza novembrī-decembrī.

Slimības izplatība lika mainīt teātra un koncertu programmas un slēgt skolas.

Dažu mēnešu laikā Rīgā reģistrēja vairāk nekā trīs tūkstošus "spāņu gripas" slimnieku. Liepājā mēneša laikā no gripas mira 82 cilvēki. Paniskas ziņas pienāca no laukiem, kur nebija pieejama kvalitatīva medicīniskā palīdzība un slimniekiem bija labāka imunitāte nekā pilsētniekiem. Rezultātā daudzviet laukos gripa iznīcināja veselas ģimenes.

Gripa nogalināja arī vairākus pazīstamus Latvijas kultūras un sabiedriskos darbiniekus.1919. gada martā no gripas izraisītajām komplikācijām mira rakstnieks Fricis Bārda, bet 1920. gada februārī Parīzē - viens no talantīgākajiem latviešu māksliniekiem Jāzeps Grosvalds.No gripas mira arī viena no lielākajiem Latvijas laikrakstiem "Rigasche Zeitung" redaktors Gregors Brucers, aktieris Jānis Staliņš, žurnālisti Fricis Vītoliņš un Ādolfs Dobelis un daudzi citi.

Fricis Bārda (1880-1919), miris 1919. gada 13. martā Rīgā pēc gripas izraisītām komplikācijām
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti