#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Noslēpumainā slimība
Mūsdienās vēl arvien nav skaidra "spāņu gripas" rašanās vieta un izplatības maršruti. Par bīstamiem gripas paveidiem tika ziņots jau 1917. gadā, un jaunās mutācijas izcelsmi lokalizē gan Āzijā, gan Francijā un Lielbritānijā, gan ASV. Pirmo šīs bīstamās slimības upuri oficiāli reģistrēja ASV Kanzasas štatā kādā armijas bāzē. Tūkstošiem amerikāņu karavīru dodoties karot uz Eiropu, 1918. gada vasarā gripa sāka strauji izplatīties Eiropā.
Neapturamā epidēmija
"Spāņu gripa", visticamāk, savu nosaukumu ieguva tādēļ, ka pirmā par nāvējošo epidēmiju pavēstīja Spānijas prese. Spānija ieturēja neitralitāti 1. pasaules karā, un tās laikraksti nebija pakļauti kara cenzūrai. Rudenī slimība plosījās lielākajās Eiropas pilsētās, katru dienu nogalinot tūkstošiem cilvēku.
Cilvēki mira dažu dienu laikā no pašas gripas vai arī no plaušu karsoņa un citām slimībām, kas uzbruka slimnieka novājinātajam organismam.
Ārsti izrādījās bezspēcīgi slimības priekšā. Satraucošākais fakts bija tas, ka "spāņu gripa" galvenokārt nogalināja cilvēkus spēka gados (20-40 gadu vecumā). Jo cilvēkam bija spēcīgāka imūnsistēma, jo lielāka viņam bija iespēja iet bojā.
"Spāņu gripa" Latvijā
Avīžu fragmenti ar gripas epidēmijas aprakstiem
"Umurgas draudzē spāniešu slimība prasot ārkārtīgi lielus upurus. Daudz mājās pa 2-3 cilvēki miruši; Vainīšu Peru mājās pat 7 cilvēki miruši." (Baltijas Vēstnesis, 1918. gada 22. novembris)
"Vienā dienā un kapā apglabāja Ozolkalnu tēvu ar dēlu un bērinieki mājās pārbraukdami atraduši arī māti jau nomirušu." (Baltijas Vēstnesis, 1918. gada 11. decembris)
Slimības izplatība lika mainīt teātra un koncertu programmas un slēgt skolas.
Dažu mēnešu laikā Rīgā reģistrēja vairāk nekā trīs tūkstošus "spāņu gripas" slimnieku. Liepājā mēneša laikā no gripas mira 82 cilvēki. Paniskas ziņas pienāca no laukiem, kur nebija pieejama kvalitatīva medicīniskā palīdzība un slimniekiem bija labāka imunitāte nekā pilsētniekiem. Rezultātā daudzviet laukos gripa iznīcināja veselas ģimenes.
Gripa nogalināja arī vairākus pazīstamus Latvijas kultūras un sabiedriskos darbiniekus.1919. gada martā no gripas izraisītajām komplikācijām mira rakstnieks Fricis Bārda, bet 1920. gada februārī Parīzē - viens no talantīgākajiem latviešu māksliniekiem Jāzeps Grosvalds.No gripas mira arī viena no lielākajiem Latvijas laikrakstiem "Rigasche Zeitung" redaktors Gregors Brucers, aktieris Jānis Staliņš, žurnālisti Fricis Vītoliņš un Ādolfs Dobelis un daudzi citi.