Kas un kāpēc jāzina par Meierovica vadīto LPNP ārzemju misiju 1918. gadā

1918. gada 29. jūlijā Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) devās diplomātiskajā misijā uz Stokholmu. Viņš bija pirmais Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pārstāvis, kurš devās popularizēt Latvijas neatkarības ideju uz ārzemēm.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

LPNP ārzemju misija

LPNP trešās sesijas laikā 26.-28. jūnijā Ārlietu nodaļas vadītājam J. Goldmanim bija jāuzklausa pārmetumi par to, ka uz ārzemēm vēl nav nosūtīts neviens Latvijas pārstāvis. Par to jau bija runāts otrajā sesijā janvārī, bet bija vajadzīgs vesels pusgads, lai to paveiktu. Tiesa gan, diplomātisko pārstāvju nosūtīšana uz ārzemēm tā laika apstākļos nebija viegla.

Jau pirmais posms - dokumentu saņemšana izbraukšanai no Padomju Krievijas - šķita gluži vai neiespējama misija.

Petrogradā valdošie boļševiki rūpīgi kontrolēja visus, kas vēlējās pamest padomju valsti. Z.A. Meirovics bija pirmais, kuram izdevās iegūt izbraukšanas dokumentus. Viņš gan nevienam nestāstīja, kā viņš to paveicis. Iespējams, ka to viņam izdevies iegūt (tā vismaz raksta LPNP loceklis Jānis Seskis) vai nu ar laipniem vārdiem un uzmanības izrādīšanu komisāra Lucka sekretārei, vai vienkārši ar piekukuļošanu.

LPNP valde 1917. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Kristaps Bahmanis (sekretārs), Jānis Rubulis (priekšsēdētāja biedrs), Voldemārs Zāmuels (priekšsēdētājs), Jānis Palcmanis (priekšsēdētāja biedrs), Kārlis Pauļuks (priekšsēdētāja biedrs), otrajā rindā no kreisās Vilis Siliņš, Oto Nonācs, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Eduards Laursons.

Meierovics

1. pasaules kara sākumā Zigfrīds Anna Meierovics bija Rīgas Lauksaimniecības centrābiedrības savstarpējās kredītbiedrības direktors un pasniedza Rīgas komercskolā. Viņš bija arī sabiedriski ļoti aktīvs, darbojoties dažādās biedrībās, iesaistoties latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanā un bēgļu palīdzības darbā.

1917. gadā viņš iesaistījās politikā, piedaloties Latviešu zemnieku savienības dibināšanā un Pirmā Latgales kongresa norisē, kas iestājās par Latgales pievienošanu pārējai Latvijai.

1918. gada rudenī viņš kļuva par vienu no LPNP dibinātājiem un Finanšu nodaļas vadītāju. Z.A. Meierovics lieliski pārzināja vairākas svešvalodas, bija inteliģents un ar lielām darba spējām apveltīts, turklāt viņa raksturs liecināja, ka viņš ir dzimis diplomāts. Šīs īpašības ļāva viņam kļūt par pirmo un sekmīgāko Latvijas diplomātu.

Attēlā Zigfrīds Anna Meierovics

Pavadīšana

28. jūlijā Jāņa Goldmaņa Petrogradas dzīvoklī par godu Z.A. Meierovica aizbraukšanai sarīkoja svinības. J. Goldmanis nolasīja LPNP Ārlietu nodaļas sagatavotās un paša parakstītās pilnvaras tekstu: "Latviešu Nacionālā padome, kura pagaidām ir Latvijas augstākā valsts iestāde un apvieno sevī visas latviešu naconālās partijas un centrālās sabiedriskās iestādes, sūta uz Angliju kā savu pilnvaroto priekšstāvi šī raksta uzrādītāju, Latviešu Nacionālās padomes locekli cand.rer.merc. Zigfrīdu Meierovicu.

Meierovica kungam ir tiesības Latviešu Nacionālās padomes vārdā stāties sakarā ar Anglijas valdību un valsts vīriem, piedalīties un runāt Latviešu Nacionālās padomes vārdā konferencēs un apspriedēs.

Pie tam Meierovica kungs strādās tādā garā, ka visur aprādīs suverēnās un nedalītās Latvijas vajadzību ar viņas patstāvības internacionālo garantiju. Šādas Latvijas valsts nodibināšanu Latviešu Nacionālā padome var panākt, balstoties uz Angliju un tās sabiedroto palīdzību un aizstāvniecību starptautiskās konferencēs un pie nākošā miera līguma. (..)

Latviešu Nacionālā padome cer, ka viņas pilnvarotais priekšstāvis pie Anglijas valsts vīriem un sabiedrības atradīs piekrišanu un palīdzību, jo viņa jūt, ka viņas centieni saskan ar angļu tautas centieniem, kuri prasa tiesas un taisnības uzvaru un nodrošinātu nākotni mazajām tautām." Pilnvaras tekstu sanākušie sveica ar aplausiem.

Jānis Goldmanis

Misijas panākumi

Z.A. Meierovics ar LPNP pilnvaru un 500 angļu mārciņām kabatā devās vispirms uz Stokholmu, kur augusta sākumā izveidoja LPNP Informācijas biroju, bet pēc tam uz Londonu.

1918. gada 23. oktobrī mutiski un 11. novembrī rakstiski Lielbritānijas ārlietu ministrs Artūrs Balfūrs atzina LPNP par Latvijas "de facto" valdību.

Šo notikumu parasti uzskata par Latvijas pirmo "de facto" atzīšanas aktu, neskatoties uz to, ka Latvijas neatkarību pasludināja tikai pēc nedēļas, 1918. gada 18. novembrī. Vēlāk Z.A. Meierovics aktīvi darbojās Parīzes Miera konferences delegācijā un panāca Latvijas ''de iure'' atzīšanu. Viņš bija pirmais Latvijas ārlietu ministrs un vēlāk arī Ministru prezidents. Visi šie panākumi Z.A. Meirovicu padarīja par slavenāko sava laika Latvijas diplomātu un populāru politiķi.

Lielbritānijas ārlietu ministrs lords Artūrs Džeimss Balfūrs
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti