Individuālais terors
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Uzbrukums Ļeņinam
1918. gada 30. augustā notika divi atentāti - Petrogradā dzejnieks Leonīds Kanegisers nošāva vietējās "čekas" priekšnieku Moiseju Uricki, bet Maskavā notika uzbrukums Ļeņinam. Boļševiku līderis 30. augustā uzstājās strādnieku mītiņā Mihelsona rūpnīcā. Kad viņš kāpa savā automašīnā, lai dotos prom, atskanēja trīs šāvieni. Ļeņinu trāpīja divas lodes, bet pūlī sākās panika. Tuvējā pieturā tika aizturēta iespējamā uzbrucēja - Fanija Kaplāne.
Fanija Kaplāne
Fanija kaplāne teroristes gaitas, tiesa gan, nesekmīgi, bija uzsākusi Piektā gada revolūcijas laikā. Gatavojot uzbrukumu ģenerālgubernatoram Vladimiram Suhomļinovam, jaunizceptās anarhistes paštaisītā bumba eksplodēja. Rezultātā Fanija Kaplāne gandrīz pilnībā zaudēja redzi un ilgus gadus pavadīja cietumos un katorgā. 1918. gadā viņa jau bija pievienojusies eseriem. Pēc neveiksmīgā uzbrukuma Ļeņinam Kaplāni arestēja un 3. septembrī bez tiesas nošāva. Viņas līķi turpat pie Kremļa sienas mucā sadedzināja. Steidzīgā izrēķināšanās ar Kaplāni un viņas ārkārtīgi sliktā redze daudziem līdz pat mūsdienām liek šaubīties par patieso atentāta īstenotāju.
Sarkanais terors un Vācietis
Kaut arī Ļeņins izdzīvoja atentātā, gūtais ievainojums atstāja smagas sekas uz viņa veselību. Parasti tiek uzskatīts, ka ievainojums vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem boļševiku vadoņa nāves iemesliem 1924. gadā. Atentātam bija arī tālejošas politiskas sekas. Dažas dienas pēc uzbrukuma boļševiki izsludināja Krievijā "sarkano teroru" jeb masu represijas pret potenciālajiem režīma pretiniekiem. Boļševiki pretēji eseriem atbalstīja nevis individuālo, bet gan masu teroru - nevis atsevišķu ievērojamu personu, bet gan veselu sabiedrības grupu (virsnieki, muižnieki, garīdzniecība u.c.) iznīcināšanu. Dažu mēnešu laikā pēc "sarkanā terora" izsludināšanas Krievijā tika nogalināti vairāki tūkstoši reālu un iedomātu boļševiku pretinieku.
Atentātu pret Ļeņinu boļševiki izmantoja arī, lai nostiprinātu un centralizētu savu varu un koncentrētu lielākus spēkus cīņai pret saviem ienaidniekiem Krievijas Pilsoņu kara frontēs. Dažas dienas pēc atentāta tika izveidota jauna militāri-politiska institūcija, kurai vajadzēja vadīt Padomju Krievijas bruņotos spēkus. Tā bija Republikas kara revolucionārā komiteja. Tika izveidots arī bruņoto spēku virspavēlnieka postenis, kuru uzticēja Austrumu frontes komandierim latvietim Jukumam Vācietim.
