Jānis Šiliņš

Jānis Šiliņš

Vēstures doktors

Vēstures doktors, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieks, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis.

 


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
VIDEO: 99 sekundēs par to, kas jāzina par Krievijas demokrātijas 13 stundām
VIDEO: 99 sekundēs par to, kas jāzina par Krievijas demokrātijas 13 stundām
1918.gada janvārī kļūst skaidrs, ka Krievija nebūs ne brīva, ne demokrātiska. 18.janvārī uz savu pirmo un vienīgo sēdi Taurijas pilī Petrogradā pulcējās Krievijas Satversmes sapulce. Tai bija jāizlemj visi svarīgākie valsts nākotnes uzbūves jautājumi. Tomēr jau nākamajā rītā, 19.janvārī, lielinieki to padzina un izklīdināja tās atbalstītājus. 
Trīs nozīmīgākie lielinieku politiķi 1918. gadā
Trīs nozīmīgākie lielinieku politiķi 1918. gadā
1917. gada spēcīgākā latviešu politiskā partija bija Latvijas Sociāldemokrātija. Līdz 1. pasaules karam tā bija arī skaitliski lielākā organizācija Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kurai latviešu sociāldemokrāti pievienojās pēc Piektā gada revolūcijas. Latviešu partijas priekšgalā bija spējīgi oratori, ideologi un organizatori, kuriem bija svarīga loma gan Latvijas, gan Krievijas vēsturē. 1. pasaules kara priekšvakarā noteicošo lomu latviešu partijā ieguva radikālākais sociāldemokrātijas novirziens – lielinieki jeb boļševiki.
VIDEO: Ko Latvijai nesa 1917.gads?
VIDEO: Ko Latvijai nesa 1917.gads?
1917. gads Latvijai nesa daudzus pārbaudījumus - cerību sabrukumu un lielus zaudējumus, revolūcijas, jaunus saukļus un solījumus, jaunus vadoņus, cara gāšanu un jaunus pretendentus uz troni, Rīgas un visu cerību zaudēšanu.
Trīs nozīmīgākās personas Latvijas politikā pirms neatkarības pasludināšanas
(papildināts)
Trīs nozīmīgākās personas Latvijas politikā pirms neatkarības pasludināšanas (papildināts)
1917. gada divās revolūcijās un demokrātijas uzplūdos dzima jauna latviešu politiķu paaudze, kura pēc nepilna gada proklamēja Latvijas neatkarību. Cariskajā Krievijā iespējas piedalīties valsts politiskajā dzīvē bija ļoti ierobežotas. Par pilnvērtīgiem politiķiem varēja uzskatīt Krievijas parlamenta – Valsts domes – deputātus, bet to bija gaužām maz. Viss mainījās pēc Februāra revolūcijas, kad viena pēc otras radās vesela virkne latviešu partiju, un tūkstošiem cilvēku kļuva par to biedriem, bet vairāki simti par aktīviem politiķiem. Šeit minēsim tikai trīs no viņiem.
Trīs lietas, kas un kāpēc jāzina par to, kā Latgali atdalīja no Vitebskas guberņas
Trīs lietas, kas un kāpēc jāzina par to, kā Latgali atdalīja no Vitebskas guberņas
1917. gada 27. decembrī Padomju Krievijas valdība (Tautas komisāru padome) izdeva rīkojumu par trīs Latgales apriņķu (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes) atdalīšanu no Vitebskas guberņas. Vairāk nekā divsimt gadus Latgale bija administratīvi atradusies Iekškrievijas sastāvā un trīssimt gadus atrauta no pārējiem Latvijas novadiem. Līdz ar to noslēdzās latgaliešu cīņa par atdalīšanos no Vitebskas guberņas, par kuru viņi bija cīnījušies jau kopš 1917. gada pavasara.
Trīs lietas, kas un kāpēc jāzina par čekas dibināšanu
Trīs lietas, kas un kāpēc jāzina par čekas dibināšanu
1917. gada 20. decembrī Krievijas padomju valdība (Tautas Komisāru padome) izdeva dekrētu par Viskrievijas ārkārtas komisijas cīņai pret kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu izveidošanu. Ar šādu visai garu nosaukumu apzīmēja lielinieku režīma slepenpoliciju. Drīz vien šo baiso organizāciju, kura Krievijā īstenoja masu teroru, sāka dēvēt par “čeku” (no saīsinājuma krievu valodā - чрезвычайная комиссия – ЧК).
Trīs lietas, kas un kāpēc jāzina par to, kā Vācija un Krievija noslēdza pamieru
Trīs lietas, kas un kāpēc jāzina par to, kā Vācija un Krievija noslēdza pamieru
1917. gada 15. decembrī Padomju Krievija parakstīja pamieru ar Vāciju, Austroungāriju un Bulgāriju. Uguns pārtraukšana stājās spēkā pēc divām dienām. Līdz ar to 1. pasaules karš Austrumu frontē bija noslēdzies. Karojošās puses vairāk nekā trīs gadu laikā bija zaudējušas aptuveni 4 miljonus kritušos, bojā bija gājuši arī 2 miljoni civiliedzīvotāju. Nedēļu pēc pamiera noslēgšanas sākās miera sarunas starp Krieviju un tās agrākajām pretiniecēm Brestļitovskā (mūsdienu Baltkrievijā).
VIDEO 79 sekundēs: Latviešu strēlnieki ieņem Petrogradu
VIDEO 79 sekundēs: Latviešu strēlnieki ieņem Petrogradu
1917. gada 8. decembrī Krievijas galvaspilsētā Petrogradā no Vidzemes iebrauca militārie ešeloni ar 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Pulkam bija jāuztur kārtība lielinieku kontrolētajā Krievijas galvaspilsētā. No lieliniekiem lojālākajiem strēlniekiem saformēja atsevišķu rotu, kurai uzticēja padomju valdības apsargāšanu. Cik no strēlniekiem kļuva par Ļeņina partijas biedriem? Vai strēlnieki vēlējās doties uz Krieviju? 
3 lietas, kas un kāpēc jāzina par to, kā latvieši ieņēma Petrogradu
3 lietas, kas un kāpēc jāzina par to, kā latvieši ieņēma Petrogradu
1917. gada 8. decembrī Krievijas galvaspilsētā Petrogradā no Vidzemes iebrauca militārie ešeloni ar 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Pulkam bija jāuztur kārtība lielinieku kontrolētajā Krievijas galvaspilsētā. No lieliniekiem lojālākajiem strēlniekiem saformēja atsevišķu rotu, kurai uzticēja padomju valdības apsargāšanu.
3 fakti, kas un kāpēc jāzina par pirmo soli ceļā uz neatkarīgu Latviju
3 fakti, kas un kāpēc jāzina par pirmo soli ceļā uz neatkarīgu Latviju

1917. gada 29. novembrī–2. decembrī Valkas pilsētas valdes telpās risinājās Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pirmā sesija. Tas bija nozīmīgs solis pretī Latvijas neatkarības idejas īstenošanai. Delegāti pieņēma vairākas deklarācijas un rezolūcijas, apzīmējot Latviju par "autonomu valstsvienību".

4 fakti, kas un kāpēc ir jāzina par Iskolatu jeb padomisko Vidzemi
4 fakti, kas un kāpēc ir jāzina par Iskolatu jeb padomisko Vidzemi

1917. gada 21. novembrī 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks Kara revolucionārās komitejas uzdevumā ieņēma Valku. Līdz ar to visa Vidzeme nonāca lielinieku rokās. Tūdaļ Kara revolucionārā komiteja nodeva varu Latvijas strādnieku zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejai (saīsināti Iskolatam), kas paziņoja par padomju varas izveidošanu.

Jānis Šiliņš: Gandrīz simts — 99 plus. Vēsture, ko raksta ļaudis
Jānis Šiliņš: Gandrīz simts — 99 plus. Vēsture, ko raksta ļaudis

Vēsture nav tikai lieli un grandiozi pagātnes notikumi vai globāli procesi. Pagātne nepieder izciliem karavadoņiem vai ģeniāliem līderiem. Latvijas neatkarības stāsts ir arī tā laika cilvēku ikdienas vēsture, viņu sadzīviskās rūpes, pārdzīvojumi, cerības, ikdienas varonība lielu pārmaiņu laikos. Latvijas neatkarība nav tikai latviešu tautas vai pilsonisko politiķu stāsts. Lielie pagātnes notikumi nav iedomājami bez "ierindas" cilvēka dalības. Tādēļ projektā #LV99plus mēs vēlamies atspoguļot arī šo vēstures pusi un vienlaikus parādīt Latvijas tā laika sabiedrības daudzveidību – gan etnisko, gan sociālo, gan arī reģionālo.

VIDEO: 90 sekundēs par lielinieku apvērsumu Petrogradā 1917.gadā
VIDEO: 90 sekundēs par lielinieku apvērsumu Petrogradā 1917.gadā
1917. gada 7. novembris ir viens no svarīgākajiem datumiem 20. gadsimta pasaules vēsturē. Šajā dienā Petrogradā notiek lielinieku apvērsums, kura rezultātā tiek izveidota padomju valdība ar Ļeņinu priekšgalā. Turpmākos 70 gadus komunistiskās idejas plaši izplatīsies visos kontinentos.
3 lietas, kas un kāpēc jāzina par lielinieku apvērsumu Petrogradā
3 lietas, kas un kāpēc jāzina par lielinieku apvērsumu Petrogradā

1917. gada 7. novembris ir viens no svarīgākajiem datumiem 20. gadsimta pasaules vēsturē. Šajā dienā Petrogradā notiek lielinieku apvērsums, kura rezultātā tiek izveidota padomju valdība ar Ļeņinu priekšgalā. Turpmākos 70 gadus komunistiskās idejas plaši izplatīsies visos kontinentos.

Kas un kāpēc jāzina par Latviju 1917.gada 1.novembrī?
Kas un kāpēc jāzina par Latviju 1917.gada 1.novembrī?

1917. gads ir viens no dramatiskākajiem Latvijas un Krievijas vēsturē. Tas ir revolūciju un jaunu ideju dzimšanas laiks. Pirmā pasaules kara grūtību mocītās sabiedrības meklē izeju no strupceļa. Latvijai tā ir izšķiršanās starp pakļaušanos Vācijas okupācijai, iešanu kopā ar Ļeņinu un lieliniekiem vai neatkarību.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd