1917. gada 29. novembrī–2. decembrī Valkas pilsētas valdes telpās risinājās Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pirmā sesija. Tas bija nozīmīgs solis pretī Latvijas neatkarības idejas īstenošanai. Delegāti pieņēma vairākas deklarācijas un rezolūcijas, apzīmējot Latviju par "autonomu valstsvienību".
1917. gada 21. novembrī 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks Kara revolucionārās komitejas uzdevumā ieņēma Valku. Līdz ar to visa Vidzeme nonāca lielinieku rokās. Tūdaļ Kara revolucionārā komiteja nodeva varu Latvijas strādnieku zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejai (saīsināti Iskolatam), kas paziņoja par padomju varas izveidošanu.
Vēsture nav tikai lieli un grandiozi pagātnes notikumi vai globāli procesi. Pagātne nepieder izciliem karavadoņiem vai ģeniāliem līderiem. Latvijas neatkarības stāsts ir arī tā laika cilvēku ikdienas vēsture, viņu sadzīviskās rūpes, pārdzīvojumi, cerības, ikdienas varonība lielu pārmaiņu laikos. Latvijas neatkarība nav tikai latviešu tautas vai pilsonisko politiķu stāsts. Lielie pagātnes notikumi nav iedomājami bez "ierindas" cilvēka dalības. Tādēļ projektā #LV99plus mēs vēlamies atspoguļot arī šo vēstures pusi un vienlaikus parādīt Latvijas tā laika sabiedrības daudzveidību – gan etnisko, gan sociālo, gan arī reģionālo.
Pēc apvērsuma Petrogradā lielinieki 1917. gada 9.-21. novembrī pārņem varu Latvijas neokupētajā daļā (Vidzemē un Latgalē). Varas sagrābšanu vada Kara revolucionārā komiteja un to īsteno latviešu strēlnieku pulki. 9. novembrī strēlnieki ieņem Cēsis, pēc tam Valmieru un 21. novembrī Valku.
1917. gads ir viens no dramatiskākajiem Latvijas un Krievijas vēsturē. Tas ir revolūciju un jaunu ideju dzimšanas laiks. Pirmā pasaules kara grūtību mocītās sabiedrības meklē izeju no strupceļa. Latvijai tā ir izšķiršanās starp pakļaušanos Vācijas okupācijai, iešanu kopā ar Ļeņinu un lieliniekiem vai neatkarību.