Kas un kāpēc jāzina par Raini un citiem sociāldemokrātiem 1918. gadā

Runājot par latviešu sociāldemokrātiem 1917. un 1918. gadā, visbiežāk tiek pieminēti lielinieki: Stučka, Roziņš, Daniševskis un citi. Viņi sludināja proletariāta diktatūru, aicināja uz bruņotu sacelšanos un noliedza demokrātijas principus. Mazāk zināms ir pretējais – mazinieku – virziens latviešu sociāldemokrātiskajā kustībā. Viņi bija daudz mērenāki par lieliniekiem un bija gatavi savus mērķus sasniegt miermīlīgā reformu ceļā.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Rainis

Rainis bija viens no latviešu sociālistiskās kustības pamatlicējiem. Viņš pats uzskatīja, ka kustība ir izaugusi no viņa no Šveices pārvestā čemodāna, kurā viņš bija paslēpis nelegālu sociālistisku literatūru. Visu Pirmā pasaules kara laiku ģeniālais latviešu rakstnieks pavadīja trimdā Šveicē. Politiskajā emigrācijā viņš bija devies pēc Piektā gada revolūcijas.

Šveicē viņš pamazām attālinājās no sava jaunības drauga un vienlaikus māsas vīra Pētera Stučkas vadītajiem lieliniekiem. Rainis, atšķirībā no lieliniekiem, atbalstīja latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas ideju un nespēja pieņemt lielinieku sludināto internacionālismu.

Kopā ar Fēliksu Cielēnu viņš Šveicē izveidoja Latviešu komiteju, kas iestājās par Latvijas politisku autonomiju un kategoriski iebilda pret Vācijas aneksijas un kolonizācijas plāniem Baltijā.

1917. gada rudenī viņš piekrita kandidēt Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās no mazinieku saraksta, tomēr sakaru trūkums ar Šveici ieceri liedza īstenot.

Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns

Voldemārs Bastjānis

Voldemārs Bastjānis bija viens no ievērojamākajiem divdesmito un trīsdesmito gadu sociāldemokrātiem. Viņu ievēlēja visos četros Latvijas Republikas Saeimas sasaukumos. Tāpat viņš bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Centrālās komitejas loceklis un arī Latvijas finanšu ministrs.

V. Bastjānis popularitāti ieguva 1917. gadā, darbojoties Vidzemes Zemes padomē.

Viņa kā pārliecināta demokrāta nespēja sadarboties ar lieliniekiem padarīja V. Bastjāni par pirmo ievērojamāko “pārbēdzēju” no lieliniekiem pie maziniekiem.

Lielinieki parūpējās par viņa demonstratīvu izslēgšanas no Latvijas Sociāldemokrātijas. 1917. gada beigās viņš ar pirmo numuru kandidēja no mazinieku partijas saraksta Krievijas Satversmes vēlēšanās. Partija gan saņēma visai maz balsu vēlēšanās, tomēr tā nebija V. Bastjāņa vaina.

Voldemārs Bastjānis (Brīvība, 1974. gada 1. septembris)

Fēlikss Cielēns

Vēl viens ievērojams mazinieks un nepiekāpīgs cīnītājs pret lieliniekiem bija vēlākais Satversmes sapulces un visu Saeimas sasaukumu deputāts un Latvijas ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns. 1. pasaules kara sākumposmu viņš pavadīja Šveicē.

Viņš izstrādāja vienu no pirmajiem Latvijas autonomijas projektiem.

1917. gadā F. Cielēns atgriezās Latvijā un sāka aktīvi cīnīties pret lielinieku propagandu. Kopā ar domubiedriem viņš izdeva demokrātiski noskaņoto “Strādnieku Avīzi” un pat sarīkoja protesta demonstrāciju Valkā pret Krievijas Satversmes sapulces padzīšanu. To gan ar spēku padzina latviešu strēlnieki, un pēc “Strādnieku Avīzes” slēgšanas Cielēns bija spiests doties uz Igauniju un tālāk uz Krieviju.

Mazinieku drosmei un aktivitātei bija liela loma tālākajā Latvijas vēsturē, jo tā veicināja lielinieku kontrolētās Latvijas Sociāldemokrātijas šķelšanos un alternatīva politiskā spēka izveidošanos. 1918. gada jūnijā, izveidojoties Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, visi pretlielinieciski noskaņotie sociāldemokrāti beidzot varēja apvienoties vienā organizācijā.

Fēlikss Cielēns
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti