Kas un kāpēc jāzina par Gruzijas neatkarības dienu

1918. gada 26. maijā Gruzijas Nacionālā padome pasludināja neatkarīgas Gruzijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu. Divas dienas vēlāk valstisko neatkarību nolēma pasludināt arī armēņi un azerbaidžāņi.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Aizkaukāza Republika

Kaukāza tautas lielu soli pretī neatkarībai spēra 1918. gada aprīlī, kad pasludināja Aizkaukāza Demokrātiskās Federatīvās Republikas izveidošanu. Šī valsts bija neatkarīga no Krievijas, kurā pie varas atradās boļševiki.

Aizkaukāza Republika tomēr izrādījās militāri pārāk vāja, lai spētu pretoties Osmaņu impērijas ofensīvai un spētu vienoties par labākiem miera noteikumiem nekā Krievija Brestļitovskā. Turklāt Aizkaukāza Republiku plosīja nepārvarami konflikti starp armēņiem un azerbaidžāņiem. Rezultātā valstiskais veidojums pastāvēja tikai mēnesi.

Osmaņu ofensīva

Punktu Aizkaukāza Republikai pielika sekmīgā Osmaņu impērijas ofensīva Kaukāza frontē 1918. gada pavasarī. Armēņu un gruzīnu brīvprātīgo vienības cīnījās izmisīgi, taču nespēja apturēt osmaņu virzību uz priekšu. Miera sarunās Osmaņu impērija gruzīniem un armēņiem pieprasīja Aizkaukāza Republikas likvidēšanu.

Gruzīnu kavalērija 1918. gadā

Gruzīni glābiņu meklēja pie Vācijas, kura labprāt piekrita ņemt Gruziju savā aizsardzībā. Jau iepriekš vācieši bija slepeni vienojušies ar osmaņiem par ietekmes sfērām Kaukāzā, un Gruzija tik un tā būtu nonākusi vācu kontrolē. Arī vācieši gruzīniem pieprasīja Aizkaukāza Republikas likvidēšanu, pretī solot drošības garantijas un izdevīgākus miera noteikumus.

Neatkarības pasludināšana

Gruzijas Nacionālā padome 24.–25. maija sēdē vienojās par Vācijas prasību pieņemšanu. Gruzijai piederošajā Poti ostā osmaņiem negaidīti izsēdās prāvs vācu armijas desants, kurš šeit ieradās no Vācijas okupētās Krimas. 26. maijā Nacionālā padome oficiāli pasludināja par izstāšanos no Aizkaukāza Seima,

izveidoja savu parlamentu (par to kļuva Nacionālā padome) un pasludināja neatkarīgas Gruzijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu.

Gruzijas neatkarības deklarācija

Vācijas intervence

Vāciešu ekspedīcijas spēki Poti ostā bija spēcīgs militārs faktors, ar kuru bija jārēķinās gan gruzīniem, gan osmaņiem. Apmaiņā pret mieru un drošību no draudošā turku iebrukuma Vācija pieprasīja militārās bāzes Gruzijā, kontroli pār stratēģiski svarīgu dzelzceļa līniju un izdevīga saimnieciskās sadarbības līguma noslēgšanu.

Vācijai Gruzija bija nepieciešama lielā mērā resursu dēļ, kuru tik ļoti trūka vācu militārajam kompleksam. 1918. gada 10. jūnijā vācu karaspēks ģenerāļa Frīdiha Kresa fon Kresenšteina vadībā (viņš iepriekš bija komandējis osmaņu spēkus Tuvajos Austrumos) iesoļoja Tiflisā (Gruzijas galvaspilsēta, mūsdienu Tbilisi). Vācieši saglabāja kontroli pār Gruziju līdz pat 1. pasaules kara noslēgumam.

Vācijas ģenerālis Frīdrihs Kress fon Kresenšteins
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti