VIDEO: Kā latviešu sarkanie strēlnieki 1918.gadā kļuva par Ļeņina gvardi

1918.gada 13.aprīlī Maskavā tika izveidota Latviešu strēlnieku padomju divīzija. Tobrīd latviešu strēlnieku pulki, kas bija atkāpušies no Latvijas, atradās Maskavā, Petrogradā, Bologojē un citās Krievijas pilsētās.

 

 

Pulkus bija pametusi liela daļa kaujās rūdīto strēlnieku, un vairākkārt tika apspriesta latviešu vienību likvidēšana. Tomēr Krievijas kara komisārs Trockis lēma citādāk - strēlnieku vienības jāapvieno Latviešu strēlnieku padomju divīzijā. Tā kļuva par Krievijas Sarkanās armijas pirmo divīziju. Par latviešu divīzijas komandieri iecēla Jukumu Vācieti.

Divīzijas sastāvu paplašināja no 8 līdz 9 pulkiem, tajā iekļāva arī artilēriju, kavalēriju, aviāciju un bruņumašīnas. Tomēr sākotnēji šī vienība nebija liela - tajā dienēja tikai 6000 cilvēku. Turklāt tā atradās dažādās Krievijas vietās un līdz 1918.gada beigām nekaroja vienkopus. Neskatoties uz to, pateicoties padomju propagandai, latviešu sarkanie strēlnieki ātri iemantoja Ļeņina gvardes apzīmējumu.

1 komentārs
Īra Alksne
1918.gadā latviešu strēlnieki nemaz nebija tā saucamie " sarkanie" latviešu strēlnieki. Mans vectēvs nodzīvoja 94 gadus un arī bija latviešu strēlnieks. Viņam pat bija apbalvojums "Georgija krusts" . Cik viņš stāstīja, tad daudzi tūkstoši latviešu strēlnieku bija nokļuvuši gūstā un aizdzīti kājām caur Poliju uz Vāciju strādāt _tai skaitā mans vectēvs. Kad beidzās pirmais pasaules karš, ap 1920.gadu viņi arī atgriezās uz Latviju. Bet par "sarkanajiem" tautā nodēvēja tos strēlniekus, kuri atgriezās uz Latviju jau pēc pilsoņu kara no Krievijas.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti