Pulkus bija pametusi liela daļa kaujās rūdīto strēlnieku, un vairākkārt tika apspriesta latviešu vienību likvidēšana. Tomēr Krievijas kara komisārs Trockis lēma citādāk - strēlnieku vienības jāapvieno Latviešu strēlnieku padomju divīzijā. Tā kļuva par Krievijas Sarkanās armijas pirmo divīziju. Par latviešu divīzijas komandieri iecēla Jukumu Vācieti.
Divīzijas sastāvu paplašināja no 8 līdz 9 pulkiem, tajā iekļāva arī artilēriju, kavalēriju, aviāciju un bruņumašīnas. Tomēr sākotnēji šī vienība nebija liela - tajā dienēja tikai 6000 cilvēku. Turklāt tā atradās dažādās Krievijas vietās un līdz 1918.gada beigām nekaroja vienkopus. Neskatoties uz to, pateicoties padomju propagandai, latviešu sarkanie strēlnieki ātri iemantoja Ļeņina gvardes apzīmējumu.
