Ārkārtas sēdi „Saskaņa” gan neprasīs, un, visticamāk, demisijas pieprasījums tiks skatīts nākamās parlamenta sēdes laikā.
Savukārt Rasnačs pauda, ka par šādu iespēju tikai priecājas, jo viņam Saeimas kārtības rullis ļaujot 5-6 stundas runāt, un viņš sagatavos plašas prezentācijas par to, kas darīts sistēmas sakārtošanai.
„Domāju, ka tās ir poliskās cīņas. Un jebkura iniciatīva, kas nāk no opozīcijas, nav tikai slikti vērtējama, bet arī pozitīvi. Un es te redzu lielisku iespēju informēt sabiedrību un deputātus par reformām, kas notikušas tieslietu sistēmā. Un es izmantošu šo iespēju. Tās visas prezentācijas, kuras līdz šim esmu sniedzis Nacionālajā attīstības padomē, Ārvalstu investoru padomē, Tieslietu padomē - izmantošu iespēju un visu šo informāciju izklāstīšu deputātiem. Tas varētu prasīt 5-6 stundas, bet ceru, ka pieprasītāji izturēs un klausīsies uzmanīgi," sacīja Rasnačs.
Tikmēr Juridiskā komisija otrdien, kad atkārtoti aicināja Tieslietu ministriju ziņot par Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem, atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos grozījumus Krimināllikumā.
Komisijā atbalstītie grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem, kas nereti ir pārāk īss termiņš, lai ar dzimumnoziedzniekiem īstenotu probācijas programmas sociālās uzvedības korekcijai. Tāpat paredzēts par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura vardarbību pret sevi persona nereti sāk apzināties tikai pieaugot un arī tad ne vienmēr izvēlas par to runāt.
Brīvības atņemšanas soda sankciju par pavešanu netiklībā paredzēts palielināt līdz pieciem gadiem (patlaban trīs gadi), tādējādi klasificējot to kā smagu noziegumu. Savukārt par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās maksimālo brīvības atņemšanas termiņu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Papildus paredzēts noteikt bargākus sodus, ja noziegums izdarīts pret mazgadīgu personu – bērnu līdz 14 gadu vecumam.
Deputāti atbalstīja arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā, paredzot prokuroram kā kriminālprocesa virzītājam pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta (VDP) dzimumnoziegumos apsūdzētā izvērtēšanas ziņojumu. Sagatavojot šādu ziņojumu, VPD veic apsūdzētā riska un vajadzību novērtējumu, kas ļauj prognozēt recidīva iespēju un identificēt faktorus, kas bijuši par iemeslu noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Patlaban prokuroriem un tiesnešiem ir tiesības pieprasīt šādu izvērtēšanas ziņojumu par dzimumnoziedznieku, taču lielākoties tas netiek darīts.
Šie ir jau vasaras laikā apriesti priekšlikumi, un deputāti par to ir dzirdējuši. Deputāti kritizēja ministriju par to, ka tā neesot izpildījusi komisijas doto uzdevumu – rast sistēmisku risinājumu seksuālā vardarbībā cietušo bērnu tiesību aizsardzības stiprināšanai.
Piemēram, Andrejs Judins („Vienotība”) paziņoja, ka likumu izmaiņas vien situāciju neatrisinās: „Atcerēsimies, par ko mēs runājam iepriekšējā sēdē jūlijā. Mēs runājām par to, ka mums ir problēma un mēs ļoti cerējām, ka tiek strādāts, lai problēmu risinātu. Saņemot šos divus likumprojektus, es sapratu, ka Tieslietu ministrijas ieskatā, problēma ir saistīta ara Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu un grozījumi būs nozīmīgs solis, lai risinātu problēmu. Un tam es piekrist nevaru, jo mums nav tik lielas problēmas ar Krimināllikumu. Arī šajā gadījumā pamatproblēma bija saistīta ar nepareizu likuma piemērošanu. (..) Sabiedrība gaida skaidrāku atbildi par to, ko mēs varam darīt. Bet redzot šos likuma projektus, es sapratu – atbilde sabiedrībai no Tieslietu ministrijas ir šāda: mēs vēlreiz izlasījām Krimināllikumu, piedāvājam piecus pantus palabot un tagad būs būtisks uzlabojums. Būtiska uzlabojumā nebūs, jo problēma ir citā laukumā.”
Tomēr tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norādīja, ka ministrija savu darbu esot paveikusi: „Sistēmiskais risinājums ir gan likuma grozījumi, gan tiesu varas amatpersonu apmācība, gan policistu apmācība, gan sadarbība ar žurnālistiem un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Jāpiekrīt, protams, ka varam attīstīt sadarbību ar Labklājības ministriju un piedāvāt jaunus priekšlikumus un inicitatīvas.”
Vēstīts, ka sabiedrībā sašutumu radīja, iespējams, pārāk maigs Liepājas tiesas spriedums lietā par seksuālu vardarbību pret bērnu. Tieslietu ministrija sāka šīs lietas pārbaudi, prokuratūra iesniedza apelāciju un veica prokurores Ligitas Arājas rīcības pārbaudi. Pēcāk apelāciju iesniedza arī cietušās meitenes pārstāvji.
Savukārt apsūdzētie pavēstīja, ka nav seksuāli izmantojuši meiteni un atzīties nebijušajā noziegumā viņus pamudinājusi advokāte.
Savukārt ekspertu darba grupai Tieslietu ministrijas vadībā bija jāizveido priekšlikumus krimināltiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
