"Katra prezidenta darbības laikā ir pirmās krustugunis. Vairai Vīķei-Freibergai tas bija Valsts valodas likums, prezidentam Vējonim tas ir bēgļu jautājums. Latvija zināmā mērā stāv tādās krustcelēs starp izvēli – vai nu pieņemt zināmo nezināmo vai pieņemt nezināmo nezināmo,” sprieda Bondars.
Pēc viņa teiktā, zināmais nezināmais ir tad, kad Latvija apzinās bēgļu uzņemšanas riskus, bet nav zināms, kā šie riski "materializēsies". "Savukārt tas nezināmi nezināmais ir tad, ja Latvija nolemj vispār nepiedalīties atbalstā partneriem un zināmā mērā domāt un cerēt, ka partneru reakcija uz šādu notikumu attīstību būs pozitīva," akcentēja LRA līderis.
Tāpēc LRA pārstāvji tikšanās laikā Vējonim norādījuši, ka Valsts prezidentam ir jārod risinājums no tās bezizejas, kas bēgļu uzņemšanas jautājumā radusies starp koalīcijas partneriem.
"Šo bezizeju, šo konstitucionālo krīzi 61 deputāta starpā var palīdzēt un vajag palīdzēt atrisināt Raimondam Vējonim," teica Bondars.
Savukārt opozīcijā esošās "No sirds Latvijai” (NSL) pārstāvji tikšanās laikā ar Valsts prezidentu norādīja uz nepieciešamību Latvijai veidot stingru pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā, kā arī vajadzību prezidenta paspārnē izveidot Stratēģiskas analīzes komisiju, pēc tikšanas ar Vējoni atzina NSL līdere Ingūna Sudraba.
"Mūsu redzējums bēgļu jautājuma risināšanā ir tāds, ka tas ir bezatbildīgi piekrist šādam Eiropas Komisijas piedāvājumam. Piedāvājums, kas nerisina problēmu pēc būtības, virzīts tikai uz tādu īstermiņa problēmas risinājuma imitāciju, nav tā pozīcija, kam Latvijai būtu jāpievienojas," teica Sudraba.
Pēc viņas teiktā, Latvijai būtu jāiet ar savu stingru pozīciju un uzstādījumu EK, ka problēmu jārisina pēc būtības. Tas nozīmē, ka jācīnās ar šīs problēmas cēloņiem – aktīvāk jāvēršas pret kontrabandistiem, vairāk jāsargā ES ārējā robeža un cits. "Latvijai nav jābaidās atbalstīt šādus risinājumus ne ar finanšu, ne cilvēkresursiem, ne materiāli," piebilda Sudraba.
Tāpat, pēc NSL līderes sacītā, Valsts prezidentam būtu jāizveido Stratēģiskās analīzes komisija (SAK), kas palīdzēs stratēģiski risināt valsts attīstībai būtiskos problēmu jautājumus un formulēt valsts pozīciju.
Vējonis pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā jau izteica gatavību veidot Stratēģiskās analīzes komisiju, atgādināja Sudraba, norādot, ka šajā jautājumā Valsts prezidents var rēķināties ar NSL atbalstu Saeimā.
"Neesot valsts pozīcijai, ar ko iziet sarunās arī jautājumā par bēgļiem, tā ir mūsu valsts vājā vieta. Vienkārši neaizbraukt uz sarunām vai pateikt, ka mums nav pozīcijas – tā ir absolūta izgāšanās un politiskais bankrots tā vietā, lai pateiktu, kas mums ir svarīgi," teica Sudraba.
Jau vēstīts, ka pēc tam, kad divas koalīcijā esošās partijas - Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un Zemnieku savieniba (ZZS) - noraidīja bēgļu uzņemšanas iespēju, šī jautājuma risināšanā iesaistījās Valsts prezidents, kurš šonedēļ uz sarunām aicinājis visas Saeimā pārstāvētās partijas.
Pirmdien prezidents tikās ar lielāko opozīcijas partiju "Saskaņa", kas neiebilda pret bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču norādīja uz informācijas trūkumu par šo procesu. ZZS savu noraidojošo nostāju nav mainījusi. "Vienotība" arvien piekrīt Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera idejai par teju 160 000 bēgļu sadali starp visām ES dalībvalstīm.
Savukārt NA joprojām pastāv uz to, ka Latvijai bēgļi vispār nav jāuzņem - ne brīvprātīgā, ne obligātā kārtā.
Atbilstoši jaunākajam Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir papildus jāuzņem 526 cilvēki. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
