Dienas ziņas

Apstiprina ĀM ziņojumu

Dienas ziņas

Iebilst pret tuneli zem Āgenskalna

Aicina prezidentu iesaistīties

Straujuma: Valdība Latvijas pozīciju par bēgļu uzņemšanu pieņems pēc divām nedēļām

Otrdien noslēdzās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sarunas ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām par bēgļu jautājumu. Partiju paustais liecina, ka savas domas bēgļu uzņemšanas pretinieki vismaz šobrīd nav mainījuši. Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") paziņojusi, ka valdība Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā pieņems pēc divām nedēļām.

Valsts prezidents paziņojumā par sarunu uzsākšanu Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus aicināja rūpīgi izvērtēt lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vējonis norādīja, ka politiskajā diskusijā daudz lielāka uzmanība jāvelta Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritātes jautājumiem, jo Latvija nevarot norobežoties no pašreizējās humanitārās krīzes, ar ko saskaras daudzi mūsu valsts partneri.

Jau pirmdien kļuva skaidrs, ka no koalīcijas partijām tikai "Vienotība" ir gatava piekrist papildu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) joprojām uzskata, ka valdības iepriekš pieņemtais lēmums uzņemt 250 cilvēkus ir Latvijas solidaritātes izpausmes galējā robeža.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA) joprojām ir pret jelkādu brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, apstiprināja tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

"Tas, par ko mums ar prezidentu bija vienprātība, ir, ka Latvijas pozīcijai būtu jābūt proaktīvākai, ne tikai reaģējošai. Latvijai vajadzētu rīkoties aktīvāk. Protams, domstarpības pastāv par to, kādi argumenti Latvijai būtu jāizmanto – kā šai aktivitātei būtu jāizpaužas," klāstīja Dzintars.

No opozīcijas partijām kategoriski pret patvēruma meklētāju uzņemšanu iebilst "No sirds Latvijai" (NSL). Tās līdere Inguna Sudraba paziņoja, ka piekrist Eiropas Komisijas piedāvājumam uzņemt bēgļus būtu bezatbildīgi, jo tas ir tikai īstermiņa risinājums, kas nerisina problēmas cēloņus.

"Mēs arī piedāvājām prezidentam atgriezties pie risinājuma, ko viņš pats solīja tad, kad kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, izveidot Stratēģiskās analīzes komisiju," klāstīja Sudraba, paužot viedokli, ka pie varas esošie politiķi nedomā stratēģiski - par savu valsti un tās iedzīvotājiem.

Savukārt "Saskaņa" jau pirmdien un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) otrdien atzina, ka Latvijai būtu jāpiedalās bēgļu uzņemšanā, tomēr veltīja kritiskus vārdus valdībai, kurai neesot ne rīcības plāna, ne atbilžu uz sabiedrības jautājumiem.

LRA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars uzskata, ka prezidentam šobrīd ir būtiska loma. Bēgļu uzņemšanas jautājums ir sašķēlis valdošo koalīciju, radot konstitucionālo krīzi, kas Valsts prezidentam ir jāatrisina. 

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Pēc Bondara domām, Latvija zināmā mērā stāv krustcelēs starp izvēlēm – "vai nu pieņemt zināmo nezināmo vai pieņemt nezināmo nezināmo". Zināmais nezināmais, pēc Bondara sacītā, ir tad, kad Latvija apzinās bēgļu uzņemšanas riskus, bet nav zināms, kā šie riski "materializēsies". "Savukārt tas nezināmi nezināmais ir tad, ja Latvija nolemj vispār nepiedalīties atbalstā partneriem un zināmā mērā domāt un cerēt, ka partneru reakcija uz šādu notikumu attīstību būs pozitīva," akcentēja LRA līderis. 

Lai gan "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa piesaukusi konstitucionālo krīzi, jo valdība nespējot pieņemt lēmumus, NA uzskata, ka bēgļu dēļ valdība nekritīšot un arī koalīcija neesot apdraudēta.

"Mēs joprojām strādājam valdībā, ievērojot koalīcijas līgumu. Tas nav nekāds noslēpums, ka šajā jautājumā Nacionālās apvienības viedoklis atšķiras. Zaļo un Zemnieku savienības viedoklis, kā mēs redzam, ir mainīgs atkarībā no situācijas. Tā ir ZZS atbildība. Grūti prognozēt, kāda būs ZZS pozīcija pēc laika - vai tā ir principiāla pozīcija, vai tas ir taktisks gājiens, lai panāktu sev citus labvēlīgus jautājumus, to rādīs laiks," piebilda Dzintars. 

Prezidents Vējonis savus secinājumus par sarunu rezultātiem sola paziņot trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti. Pēc tam bēgļu jautājums būs centrālā diskusijas tēma arī Nacionālās drošības padomes sēdē.

Tikmēr premjerministre Straujuma otrdien paziņoja, ka valdība Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā pieņems pēc divām nedēļām. 29.septembra sēdes darba kārtībā šis jautājums tiks iekļauts neatkarīgi no tā, ko būs lēmušas partijas, jo gala lēmums tomēr ir jāpieņem valdībai, sacīja Straujuma.

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad divas koalīcijā esošās partijas - Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un Zemnieku savieniba (ZZS) - noraidīja bēgļu uzņemšanas iespēju, šī jautājuma risināšanā iesaistījās Valsts prezidents, kurš šonedēļ uz sarunām aicinājis visas Saeimā pārstāvētās partijas.

Atbilstoši jaunākajam Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir papildus jāuzņem 526 cilvēki. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti