NA līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar prezidentu norādīja, ka saruna jautājumā par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā bijusi pragmatiska. Vienprātība ar prezidentu bijusi jautājumā, ka Latvijas pozīcijai jābūt proaktīvākai, "ne tikai reaģējošai".
"Latvijai vajadzētu rīkoties aktīvāk. Protams, domstarpības pastāv par to, kādi argumenti Latvijai būtu jāizmanto – kā šai aktivitātei būtu jāizpaužas,” klāstīja Dzintars.
NA Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš piebilda, ka Latvijai savā pozīcijā aktīvāk jāuzstāj uz vairākiem būtiskiem punktiem, tostarp cīņu ar cēloņiem, arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas stiprināšanu.
Pēc Dzintara teiktā, Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera jaunajā plānā netiek runāts par bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, bet par „obligātu mehānismu”.
"NA neredz argumentus, kāpēc mums vajadzētu būt pirmrindniekiem, piekrītot un uzņemot brīvprātīgi papildu patvēruma meklētājus, ņemot vērā apstākļus, ka šāds solis nenovērstu obligātās kārtības ieviešanu. Ja ir kvotas un ir spiediens, lai tās izpildītu, tad par brīvprātību varam runāt tikai pēdiņās,” teica Dzintars.
Pēc viņa teiktā, NA ir par solidaritāti ar tām ES dalībvalstīm, kam radušās problēmas šos cilvēkus integrēt. Šādām valstīm ir jāpalīdz un tas jādara valstīm, kas ar šo patvēruma meklētājiem ir mazāk saskārušās.
Taču Latvijai sarunās jāuzsver, ka mūsu spējas integrēt patvēruma meklētājus krietni atšķiras no to valstu spējām, kas vairāk saskaras ar bēgļu krīzi.
„Tas ir saistīts ne tikai ar vēsturiskiem apstākļiem, bet arī ar pašreizējo drošības situāciju – Krievijas valsts apzināti īsteno kaimiņu tā saukto savu tautiešu politiku (..), lai sasniegtu savus stratēģiskos, ģeopolitiskos mērķus. Šis ceļš Latvijai ir ģeopolitiski bīstams – tas apdraud Latvijas drošību un tas mums kā ES dalībvalstij ir jāskaidro.
Jāmeklē citi solidaritātes mehānismi – mēs varam sūtīt ierēdņus, mēs varam sūtīt speciālistus krīzes skartajās zonās. Mums noteikti ir jāizrāda iniciatīva,” klāstīja NA līderis.
Pēc Dzintara teiktā, „ir neprātīgi pieņemt lēmumus par bēgļu uzņemšanu”, jo tas problēmu neatrisinās. Sākotnēji bija nodoms brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet tagad jau tiek runāts par vairāk nekā 700 cilvēku uzņemšanu. „Nav runa par skaitļiem, bet par to, ka, iesaistoties šajā spēlē, ir jārēķinās ar šīs spēles iznākumu,” teica NA pārstāvis, brīdinot par eiroskepses pieaugumu.
Dzintars pieļāva, ka koalīcijas partneru pretruna nostāja par bēgļu uzņemšanu var izmantot kā ieganstu valdības nomaiņai, taču tas diezin vai atrisinātu situāciju. Opozīcijā esošā „No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienība paužot līdzīgu nostāju bēgļu jautājumā. „Ja valdība kritīs, tad šis nebūs patiesais iemesls, tie būs citi,” norādīja NA līderis.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Tiesa, nav skaidrs, vai Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pieturēsies pie savas pašreizējās – noraidošās pozīcijas bēgļu uzņemšanas jautājumā.
„ZZS viedoklis ir mainīgs atkarībā no situācijas. Tā ir viņu atbildība. Vai tā ir principiāla pozīcija vai taktisks gājiens, lai panāktu sev citus labvēlīgus jautājumus, to rādīs laiks,” piebilda Dzintars.
Jau vēstīts, ka pēc tam, kad divas koalīcijā esošās partijas - NA un ZZS - noraidīja bēgļu uzņemšanas iespēju, šī jautājuma risināšanā iesaistījās Valsts prezidents, kurš šonedēļ uz sarunām aicinājis visas Saeimā pārstāvētās partijas.
Pirmdien prezidents tikās ar lielāko opozīcijas partiju "Saskaņa", kas neiebilst pret bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču norādīja uz informācijas trūkumu par šo procesu. ZZS savu noraidošo nostāju nav mainījusi.
"Vienotība" arvien piekrīt Junkera idejai par teju 160 000 bēgļu sadali starp visām ES dalībvalstīm.
Tāpat vēstīts, ka EK prezidents Junkers 9.septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Viņš arī oficiāli rosina dalībvalstīm uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju, to skaitā ir iepriekš plānotie 40 000 cilvēki, kurus bija plānots uzņemt brīvprātīgā kārtā. ES dalībvalstu iekšlietu ministri vienojās par šo cilvēku uzņemšanu, taču ne par obligāto kvotu sistēmu.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir papildus jāuzņem 526 cilvēki, pēc tam preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
