Ceturtdien, 10.septembrī, Saeima izskatīs grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu amatpersonas darbībā, kas paredz no nākamā gada noteikt zvērinātiem advokātiem, kas praktizē kā maksātnespējas procesa administratori, pienākumu amatpersonas deklarācijā norādīt ne tikai informāciju par maksātnespējas procesiem, bet arī ziņas par visiem advokātu darījuma partneriem.
No aptuveni 300 Latvijas maksātnespējas administratoriem aptuveni 150 ir zvērinātie advokāti, kas ir aptuveni 10% no visiem advokātiem. Šiem cilvēkiem, pēc Zvērinātu advokātu padomes paustā, būs jāizvēlas, vai turpināt darbu kā maksātnespējas administratoriem vai kā advokātiem, jo advokātus nevar pielīdzināt valsts amatpersonām – tas būtu pretrunā ar Advokatūras likumā noteikto, ka advokāts ievēro konfidenciālitāti par saviem klientiem.
Plānotās izmaiņas skars pusi maksātnespējas administratoru un aptuveni desmito daļu advokātu, kuriem būs jāizvēlas, kurā no jomām turpināt darbu, jo apvienot tās nevarēšot, skaidroja Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.
Viņš uzsvēra, ka situācija, kurā izmaiņas nostādīs advokātus, nav brīva izvēle – strādāt par advokātu vai apturēt advokāta darbību un strādāt par maksātnespējas administratoru, “tā ir piespiedu kārtā radīta situācija”.
Rukmanis arī norādīja, ka valsts negrib uzņemties atbildību un saka, ka advokāti var apvienot savus pienākumus ar maksātnespējas administratora pienākumiem, bet īstenībā tas nav iespējams, ņemot vērā advokātu pienākumus, kas deklarēt ne tikai Latvijas aktos, bet visā pasaulē, “tas nozīmē , kā tā ir piespiedu izvēle”.
Iecerētie grozījumi paredz, ka advokātiem, sniedzot amatpersonas deklarācijas, būs jāuzrāda visi darījuma partneri, un tādā gadījumā būtu jāatklāj visi, kas maksā honorārus par klientu aizstāvību vai pārstāvību. Šobrīd advokātiem vien jānorāda honorāru summas un jānomaksā nodokļi, bet nav jāuzrāda darījuma partneri.
Advokāti noraizējušies, ka, piemēram, kriminālprocesos šī informācija var nonākt tiesībsargājošajās iestādēs, un tas traucē advokātu un klientu savstarpējai uzticamībai.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vadītāja vietniece Guna Kaminska trešdien pauda, ka “pret advokātiem vērsta valstiskā kampaņa”.
Advokātu padome meklēs iespējas šādu situāciju nepieļaut. Padome lūgusi arī starptautiskās organizācijas - Advokatūru un juristu biedrību padomes viedokli, kuru gan, visticamāk, līdz ceturtdienas Saeimas sēdei iegūt neizdosies.
Tāpat advokāti norāda, ka normas pieņemšanas gadījumā varētu to apstrīdēt Satversmes tiesā un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Galvenie iebildumi tiek pamatoti ar iespējamo klientu konfidencialitātes pārkāpšanu, jo advokātam-administratoram valsts amatpersonas deklarācijā būs jādeklarē ne tikai informācija, kas saistīta ar maksātnespējas procesiem, bet jānorāda arī visa informācija par personām, kuras pie advokāta vērsušās pēc juridiskās palīdzības un aizsardzības. Arī par advokāta pakalpojumu tiešajiem apmaksātājiem. Deklarācijās publiskajā daļā šīs ziņas gan neparādīsies, taču advokāti negrib, lai tā būtu zināma arī valsts iestādēm, piemēram, ieņēmumu dienestam.
Pēc Latvijas advokātu padomes iniciatīvas pagājušajā nedēļā pieņemtajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu advokatūru vadītāju rezolūcijā paziņots, ka personas, kura veic advokāta profesionālo darbību, pielīdzināšana valsts amatpersonai ir rupjš starptautisko cilvēktiesību, konstitucionālo tiesību un Eiropas Savienības advokāta profesijas pamatprincipu hartas pārkāpums, jo šis statuss nav savienojams ar advokāta profesijas neatkarību un konfidencialitāti.
Advokātu padome jau vairākkārt ir norādījusi, ka zvērināta advokāta darbības pamatprincipi izslēdz iespēju tikt pielīdzinātiem valsts amatpersonām, līdz ar to valsts, pieņemot šādu lēmumu, izslēdz zvērinātus advokātus no maksātnespējas procesa administratoru rindām.
Saeimas galīgais balsojums par likumprojektu ir paredzēts jau ceturtdien. Atbildīgā komisija iepriekš neatbalstīja priekšlikumu, ka norma par administratoru pielīdzināšanu amatpersonām stātos spēkā ar īpašu likumu, kas faktiski nozīmētu šī procesa atlikšanu. Savukārt Satversmes tiesa novembrī rakstveida procesā skatīs lietu, kurā vairāki administratori apstrīdējuši jaunā regulējuma atbilstību Satversmē paredzētajam principam, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Jau vēstīts, ka likumdevēji turpina nostiprināt maksātnespējas administratoru atbildību, lai novērstu viņu iespējas izmantot savu stāvokli dažādām afērām. Ar nākamo gadu administratorus pielīdzinās valsts amatpersonām, kas liks viņiem vairāk atskaitīties par savu darbību, un pārkāpumu gadījumā sodi būs smagāki. Šādas izredzes nozares pārstāvjus neapmierina, un tiek meklēti veidi, kā jauno kārtību attālināt.
Problēmas maksātnespējas administratoru darbībā pēdējos gados ir valdības un tieslietu nozares uzmanības lokā. To lielā mērā veicināja bankas, kas saskārās ar parādnieku afērām. Parādnieki caur sarunātiem maksātnespējas procesiem tika atbrīvoti no saistībām, bet vienlaikus saglabāja īpašumus.
Tagad paredzēts, ka maksātnespējas administratori no nākama gada tiks pielīdzināti valsts amatpersonām. Viņiem būs jāiesniedz ienākumu deklarācijas un par nelikumīgiem darījumiem draudēs bargāki sodi. Administratori, kuru vidū ir arī advokāti, mēģina novilcināt šis normas spēkā stāšanos.
