KNAB aģentūrai LETA ne apstiprina, ne noliedz minētās darbības.
Dienesta pārstāve Ilze Bukša Latvijas Radio apstiprināja, ka šodien dienestā bija KNAB darbinieki, kasi viesojušies arī dienesta direktora Armanda Ploriņa kabinetā, „lai iegūtu nepieciešamo informāciju”. Tomēr plašāku informāciju dienests nesniedz, lai netraucētu procesa virzību.
Bukše arī norādīja, ka Ploriņš šobrīd neesot uz vietas, tomēr viņš netika arī aizturēts. Ar Ploriņu Latvijas Radio sazināties neizdevās, jo viņa mobilais tālrunis bija izslēgts.
Tikmēr aģentūra LETA pārliecinājās, ka pie NMPD ēkas neparasta rosība nav novērojama.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) žurnālistiem pavēstīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, kāpēc NMPD veikta kratīšana.
Viņš vien zina, ka Veselības ministrijā bija ieradušies KNAB pārstāvji, aicinot sev līdzi piecus ministrijas darbiniekus.
Ministrs atgādināja par Valsts kontroles savulaik veikto revīziju NMPD, kurā atklājusies labvēlīga attieksme pret uzņēmējiem un nepamatota valsts līdzekļu tērēšana.
LTV ziņo, ka kratīšana saistīta ar dienesta pirms pieciem gadiem noslēgto līgumu ar “Rīgas sanitāro transporta bāzi” par ātrās palīdzības auto nomu. Valsts kontroles ziņojumā bija konstatēts, ka līgums nav bijis valstij izdevīgs un par auto nomu pārmaksāti gandrīz 800 tūkstoši eiro.
Vēstīts, ka KNAB maijā apmeklēja NMPD, lai iepazītos ar dienesta pirms pieciem gadiem noslēgto līgumu ar "Rīgas Sanitāro transporta autobāzi". Kā toreiz pastāstīja Bukša, KNAB dienestam iepriekš nosūtījis vēstuli ar lūgumu sagatavot noslēgto līgumu, lai biroja darbinieki ar to varētu iepazīties. Bukša skaidroja, ka vizīte nebija negaidīta.
Tāpat vēstīts, ka 29.aprīlī beidzās NMPD noslēgtais līgums ar "Rīgas sanitāro transporta autobāzi" par ātrās palīdzības mašīnu un to vadītāju nodrošināšanu dienesta Rīgas reģiona brigādēm. Uzņēmums šo pakalpojumu nodrošināja kopš 2010.gada.
Jautājums par to, kā valstij nodrošināt operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus Rīgas reģionā, bija asu diskusiju objekts. Ilgus gadus valsts šos pakalpojumus pirka ārpakalpojumā no "Rīgas Sanitārās transporta autobāzes", taču Valsts kontrole un atsevišķi politiķi norādīja, ka valsts šādi ievērojami pārmaksā.
Šā gada janvārī Valsts kontrole paziņoja, ka, izmantojot NMPD automašīnu ārpakalpojumu, ir pārmaksāti gandrīz 12 miljoni eiro. Kā aģentūru LETA toreiz informēja Valsts kontroles pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja, revīzijā secināts, ka NMPD ir nelietderīgi izlietojis valsts budžeta līdzekļus vairākās pozīcijās.
Piemēram, sākotnēji līgumā ar uzņēmumu "Rīgas Sanitārā transporta autobāze" bija noteikts, ka uzņēmumam līdz 2011.gada vidum ir jāsniedz pakalpojums ar automašīnām, ne vecākām par septiņiem gadiem, taču revīzijā konstatēts, ka vēl līdz 2014.gada 30.jūnijam puse ātrās palīdzības automašīnu bija vecākas. Saskaņā ar līgumu par laikus neatjaunotu autoparku bija jāpiemēro 20% samazinājums nostrādāto stundu tarifam, tomēr tas netika izdarīts. Tādējādi NMPD par pakalpojuma saņemšanu ir pārmaksājis vismaz 784 988 eiro.
Tikmēr NMPD nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā.
