Briseles attiecības ar Ungāriju šobrīd ir vēl sarežģītākas nekā iepriekš. Ungārija vēl joprojām nav tikusi pie 5,8 miljardiem eiro no ekonomikas atveseļošanas fonda.
Eiropas Komisija (EK) tagad lēmusi tomēr apstiprināt Ungārijas iesniegto reformu plānu, bet naudu dot tikai tad, kad šīs reformas būs ieviestas. EK ilgi vilcinājās ar šo lēmumu, bet tagad – dažiem pat negaidīti – tas ir pieņemts.
Ungārijai ir ne tikai jārisina tiesiskuma jautājumi, lai piekļūtu šim finansējumam, bet EK iesaka apturēt arī 7,5 miljardu eiro izmaksu no kohēzijas fondu naudas tieši korupcijas problēmu dēļ. Pēc šī EK negatīvā vērtējuma Ungārijas situācijai gala lēmums vēl jāpieņem ES Padomei – vai iesaldēt šos 7,5 miljardus eiro, kas atbilst 65% no Ungārijai paredzētajiem kohēzijas fondiem šajā plānošanas periodā.
Tādējādi šobrīd Budapešta netiek kopumā pie 13,3 miljardiem eiro no ES fondiem.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns mēģinājis šantažēt ES, bloķējot nesaistītus balsojumus Padomē par teju visu, sākot no minimālā nodokļa daudznacionāliem uzņēmumiem līdz sankcijām pret Krieviju.
Viņš draudējis neatbalstīt 18 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai nākamgad. Taču, kā redzams, arī Briseles rokās ir spēcīgas kārtis. Ja Budapešta spēs izpildīt nosacījumus, ko tā apņēmusies, tostarp korupcijas apkarošanas un tiesiskuma reformas, tad tā tiks pie ES naudas.
Orbāns ceturtdien arī pavēstīja, ka Ungārijas parlaments par atbalstu Zviedrijas un Somijas uzņemšanai NATO lems tikai nākamgad. Tas varētu notikt Ungārijas parlamenta pirmajā sesijā, kas plānota februārī.
Ungārija un Turcija ir vienīgās no 30 pašreizējām NATO dalībvalstīm, kas vēl nav ratificējušas lēmumu par Zviedrijas un Somijas pievienošanos aliansei.
