Panorāma

Kauņā prezidenti apspriež drošības situāciju

Panorāma

Panorāma

NATO palīdzēs Ukrainai “tik ilgi, cik nepieciešams”

Stoltenbergs: NATO palīdzēs Ukrainai tik ilgi, cik būs nepieciešams

NATO ir apņēmības pilna palīdzēt Ukrainai aizstāvēties pret Krieviju "tik ilgi, cik nepieciešams" un palīdzēs kara nomocītajai valstij pārveidot savus bruņotos spēkus par modernu armiju atbilstoši Rietumu standartiem. To apsolījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Četru valstu prezidentu tikšanās laikā Kauņā apspriesta arī pretgaisa aizsardzību sistēmu piegāde Ukrainai. Vācija piedāvāja Polijai savu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot", taču Polijas aizsardzības ministrs lūdza Vāciju labāk nosūtīt šo sistēmu uz Ukrainu. NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs norādījis, ka tas ir lēmums, kas jāpieņem Vācijai pašai.

NATO ārlietu ministri nākamnedēļ tiksies Bukarestē, un Stoltenbergs solīja mudināt valstis, kuras vēlas, individuāli vai grupās turpināt nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas un citus ieročus. Ilgtermiņā plāns ir palīdzēt Ukrainai pāriet no padomju laika aprīkojuma uz moderniem NATO standartiem, doktrīnu un apmācību. Bet svarīgas ir arī citas, ne tikai ieroču piegādes.

Alianse sola Ukrainai piegādāt vairāk elektroenerģijas ģeneratoru, kas pēc Krievijas veiktajiem uzbrukumiem un tuvojoties ziemai ir īpaši svarīgi.

Arī Eiropas Savienība paziņojusi, ka gatavojas nosūtīt uz Ukrainu 200 elektrības transformatoru un 40 smagos ģeneratorus, un risina sarunas ar privātiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu turpmākas piegādes. Plānots izveidot jaunu centru Polijā, lai koordinētu turpmākos sūtījumus.

NATO jau ir piegādājusi degvielu, medicīnas preces, ziemas inventāru, bet Stoltenbergs apsolīja aicināt piegādes palielināt.

"Nebūs ilgstoša miera, ja uzvarēs agresors – ja apspiešana un autokrātija ņem virsroku pār brīvību un demokrātiju. Lielākā daļa karu beidzas ar sarunām, bet tas, kas notiek pie sarunu galda, ir atkarīgs no tā, kas notiek kaujas laukā.

Tāpēc labākais veids, kā palielināt izredzes uz miermīlīgu risinājumu, ir atbalstīt Ukrainu. NATO turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Mēs neatkāpsimies," uzsvēra Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs neizdarīja spiedienu uz Ukrainu, lai tā sāktu miera sarunas ar Krieviju. Gan NATO, gan Eiropas diplomāti ir izteikušies, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, šķiet, nevēlas sēsties pie sarunu galda.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti