LTV korespondente Ilze Nagla pirms Metsolas došanās uz Latviju aicināja viņu uz sarunu par to, kādas varētu būt kara beigas Krievijai, kā arī to, cik Eiropa ir gatava ziemai bez Krievijas gāzes.

Ilze Nagla: Baltijas valstīs un arī Polijā ir bažas, ka Eiropas atbalsts Ukrainai varētu izsīkt, it īpaši Dienvideiropā. Kāds ir noskaņojums, un cik ilgi varam noturēt šo vienotību?

Roberta Metsola: Es nāku no Dienvideiropas valsts [Metsola ir ievēlēta no Vidusjūras valsts Maltas], un es arī biju mazliet par to uztraukusies. Kā jau ar visiem izaicinājumiem – jo tālāk jūs atrodaties, jo mazāka interese. Un arī tāpēc, ka mēs saskaramies ar milzīgiem izaicinājumiem pašu mājās, pieaugot dzīves dārdzībai, inflācijai un procentu likmēm. Taču, runājot par atbalsta mazināšanos, es redzu, ka notiek pretējais.

Mums gan jāatzīst, ka mēs nepievērsām uzmanību mūsu Baltijas un Polijas kolēģiem, kas gadiem teica, ka ir problēma, ka Krievija iet šādā virzienā.

Putins neapstājās ne 2008., ne 2014. un 2015. gadā. Tagad redzam, ka viņš atkal neapstāsies.

Kad mēs redzējām eskalāciju – ar daļējo mobilizāciju, Ukrainas lielāko pilsētu un visas valsts bombardēšanu – jebkurš nogurums, kas varēja rasties, ir pilnīgi izgaisis.

Eiropā šī ziema būs grūta, kāps enerģijas un apkures cenas. Mēs varam sagaidīt sociālos nemierus, pieaugs spiediens uz valdībām. Vai Eiropai būs grūti palikt vienotai savā atbalstā Ukrainai?

Manuprāt ir bijusi bezprecedenta vienotība. Ja kāds no mums 24. februārī būtu domājis, ka pieņemsim astoņas sankciju kārtas...

Bet tās nenāca viegli, it īpaši pēdējās...

Nē, tomēr tās tika pieņemtas, jo nav jau citas izvēles. Mums ir nepieciešams pieņemt lēmumus, lai mazinātu sociālo neapmierinātību. Kad enerģijas rēķini pieaug, kāds ir mūsu risinājums? Jau šodien mums ir tikai 9% atkarība no Krievijas gāzes, bet kara sākumā bija pāri 80%. Mēs baidījāmies, ka neatradīsim citas piegādes, lai uzpildītu krātuves, bet dažas nedēļas pirms termiņa esam sasnieguši 85% no šī mērķa.

Cik daudz pats Eiropas Parlaments ir gatavs darīt šajā enerģijas taupīšanas laikā? Mēs redzam, ka joprojām tiek izmantotas un apkurinātas abas parlamenta ēkas – Strasbūrā un Briselē. Daudzi teiktu, tā ir enerģijas izšķērdēšana.

Jā, visiem ir jāuzņemas atbildība. Uzreiz varu jums pateikt, ka elektrība un apkure tiek pilnībā atslēgta, kad ēka netiek izmantota – Briselē, Strasbūrā vai Luksemburgā. Bet ilgtermiņā mēs lūkojamies uz saules paneļiem un siltumsūkņiem.

Atgriežoties pie situācijas Ukrainā, mēs visi sakām, ka Ukrainai šis karš ir jāuzvar, bet kā šī uzvara izskatīsies? Ja Krievija izvedīs armiju no Ukrainas, vai Eiropa tūlīt atcels sankcijas?

Es uz šo jautājumu tagad nevaru atbildēt un paskaidrošu kāpēc. Vispirms mums jāredz, vai sankcijas ir ieviestas, kur ir robi un vai tie ir likvidēti. Iepriekšējās sankciju kārtas, kas pasaulē tikušas pieņemtas, – mēs redzam to ietekmi un kā tās ir ieviestas. Tāda pati analīze būs jāveic atkal.

Kas Krievijai būtu jāizdara, lai tiktu atceltas visas sankcijas?

Mēs vēlamies, lai Krievija pārtrauc iebrukumu un civiliedzīvotāju bombardēšanu.

Un, ja tas izdarīts, armija izvesta, vai sankcijas tiks atceltas?

Vispirms es gribu redzēt, ka tas notiek, – Krievija izved armiju un pārtrauc bombardēšanu.