Panorāma

Pareizticīgie Ukrainā Ziemassvētkus svin kopā ar rietumu kristiešiem

Panorāma

Panorāma

Krievijas un Baltkrievijas koksni uzdod par citu valstu kravām

«Re:Baltica» pētījums: Krievijas un Baltkrievijas koksni uzdod par citu valstu kravām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šovasar Kazahstāna un Kirgizstāna strauji un lielā daudzumā sāka eksportēt koksni uz Eiropas Savienību, tostarp uz Latviju. Tas nebūtu nekas dīvains, ja vien šajās Vidusāzijas valstīs nebūtu tikai 5–6% mežu no kopējās teritorijas. Kā izpētījis  pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:baltica", tas ir skaidrojams ar Eiropas Savienības sankciju apiešanu, ievedot dalībvalstīs Krievijas un Baltkrievijas koksni ar viltotiem kirgīzu un kazahu sertifikātiem.

Kazahstānā vai Kirgizstānā mežu nav daudz. Un tieši šis apstāklis radīja aizdomas "Re:baltica" žurnālistiem. Viņi ar izbrīnu atklāja, ka koksnes eksports no šīm valstīm uz Eiropas Savienību par 445 tūkstošiem eiro 2020. un 2021. gadā pārlēcis pāri par 30 miljoniem eiro šogad.

"Importa dati vienkārši skrien debesīs. Un tas ir kaut kas nebijis šeit, un tas nav tikai pie mums. Otrs ir tas, ka Lietuvas muita pateica – visdrīzāk šādi tiek apietas sankcijas. Un, kad mēs vērsāmies pie Latvijas muitas, arī Latvijas muita norādīja, ka šādi gadījumi eksistē," pastāstīja  "Re:baltica" žurnāliste Inese Liepiņa.

"Re:baltica" žurnālistiem izdevās iegūt informāciju no uzņēmumiem, kas palīdz Krievijas un Baltkrievijas koksni uzdot par citu valstu resursiem. Piemēram, Kirgizstānas koksni sajauc ar Baltkrievijas koksni un pārdod tālāk Eiropas valstīm kā Kirgizstānas koksni. Tāpat ir komersanti, kas piedāvā viltotus kirgīzu vai kazahu koksnes sertifikātus.

Sankciju pārkāpumu atklāšana kļūst problemātiskāka, ja runa ir par tādiem koksnes produktiem kā profilēti dēļi vai sanaglotas paletes, jo formāli sankcijas netiek pārkāptas.  

"Ja tu izmanto Krievijas vai Baltkrievijas dēli un sanaglo Kazahstānā gatavu produktu, tad izcelsmes valsts ir Kazahstāna. Bet tur ir pārkāpta Eiropas koksnes regula. Tāpat šis produkts ir nelegāls, bet muitai to aizturēt īsti pamata nav," sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Turklāt ir arī tādi produkti, ko Kazahstāna vai Kirgizstāna teorētiski varētu eksportēt, jo nelielā daudzumā nepieciešamie resursi šīm valstīm ir. Piemēram, Kazahstānā ražo bērza saplāksni. 

"Kazahstānas saplāksnis īstenībā ļoti atšķiras ar savu slikto kvalitāti. Ja tas pēkšņi izrādās Baltkrievijas kvalitātē, tad ir skaidrs, ka tas ir šmugulēts," norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Kā norādīja Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, veicot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju kontroli, no 2022. gada marta līdz decembra vidum kopumā ir bijuši vairāk nekā 3000 gadījumu, kad tika konstatēti šo sankciju pārkāpumi. Daļa no šiem gadījumiem bija saistīta ar koka izstrādājumiem, mēbelēm, koksnes granulām un briketēm. 

Risks par iespējamu sankciju apiešanu ar kokmateriālu kravām no Kazahstānas un Kirgizstānas Valsts ieņēmumu dienestam ir zināms. Dienestā atzīmēja, ka kokmateriālu un citu sankcijām pakļauto preču muitas kontrole tiek veikta pastiprinātā režīmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti