ĪSUMĀ:
- "Baltic International Bank" pēdējos gados bija FKTK pastiprinātā uzraudzībā.
- Bankai bija noteikti dažādi instrumenti un tiesiskie pienākumi ar mērķi stabilizēt darbību.
- Tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.
- Tā lēmumu par bankas darbības apturēšanu skaidroja FKTK vadītāja.
- Tagad FKTK vērsīsies pie ECB, lai anulētu bankas licenci.
- Naudas garantēto noguldījumu izmaksai pietiekot. Pirms izmaksāšanas veiks pārbaudes.
- Tikmēr policija izmeklē iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.
Sekojoši lēmumam par "Baltic International Bank" darbības apturēšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisija lūgusi Eiropas Centrālajai bankai anulēt "Baltic International Bank" licenci. Purgaile skaidroja, ka bankas likvidācija var tikt sākta pēc tam, kad ECB anulēs bankas licenci. Tad tiks izvēlēts likvidators.
Banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, taču banka nav spējusi stabilizēt darbību.
Purgaile skaidroja, ka pēdējos gados "Baltic International Bank" bija pastiprinātā uzraudzības režīmā, un FKTK piemēroja dažādus uzraudzības pasākumus un tiesiskos pienākumus bankai ar mērķi stabilizēt un nodrošināt sekmīgu tās darbību. "Tomēr līdz pat šim brīdim banka nav spējusi šos tiesiskos pienākumus izpildīt," sacīja Purgaile.
Turklāt banka ilgstoši neesot spējusi nodrošināt dzīvotspējīgu un pelnītspējīgu biznesa modeli. Arī bankas iekšējā pārvaldībā ir konstatētas nepilnības, un iekšējās kontroles sistēmas nav bijušas likumam atbilstošas. Banka nav savā darbībā ievērojusi Kredītiestāžu likumā paredzētās prasības, tostarp efektīvu cīņu ar finanšu noziegumiem.
"Uz šo balstoties, vakar FKTK atzina, ka "Baltic International Bank" ir tāda finanšu iestāde, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās," sacīja Purgaile.
FKTK arī lēma par noguldījumu nepieejamību. Tāpēc pašlaik tiek strādāts pie tā, lai noguldītāji saņemtu garantēto atlīdzību par noguldījumiem šajā bankā.
"Mēs esam ļoti cītīgi strādājuši ar banku, lai tā varētu strādāt. Bet mēs neesam redzējuši ne vēlmi, ne spēju šos pasākumus īstenot," sacīja Purgaile.
Viņa arī skaidroja, ka banka vēlējās strādāt tādā biznesa modelī, kura īstenošanai tai nebija piemērotu iekšējās darbības procedūru.
Klienti un garantētās izmaksas
Bankai ir aptuveni 1580 klientu, bet 280 klientiem bankas konta atlikums ir nulle. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.
Aptuveni 700 klientu ir vietējie rezidenti, bet pārējie – nerezidenti. Lielākā daļa klientu saņems pilnībā visu garantēto atlīdzību, sacīja Purgaile.
Vienlaikus FKTK sola pārbaudes pirms garantētās atlīdzības izmaksas.
FKTK vadītāja apliecināja, ka Noguldījumu garantiju fondā ir pietiekoši līdzekļu, lai veiktu visu garantēto atlīdzību izmaksu. Tāpat, pēc operatīvām aplēsēm, bankas aktīvi ir pietiekoši, lai pēc tam atmaksātu Noguldījumu garantiju fonda veiktās izmaksas.
Tā kā klientu skaits nav liels, FKTK, visticamāk, nepiesaistīs citas kredītiestādes, lai izmaksātu garantētās atlīdzības bankas klientiem.
Atlīdzības sāks izmaksāt septiņu darbdienu laikā.
FKTK preses konference par lēmumiem saistībā ar "Baltic International Bank SE":
Policijas izmeklēšana
Vienlaikus pirmdienas vakarā policisti, izsitot ieejas durvis, bija iekļuvuši bankas ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā. Neoficiāla informācija liecināja, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās. Zināms, ka policija izmeklē iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.
Uz jautājumu par Valsts policijas izmeklēšanu Purgaile pauda, ka FKTK ir informēta par policijas darbībām, bet komisijas lēmumi nav saistīti ar tām. To, ka FKTK un policijas darbības notika vienā dienā, Purgaile sauca par sakritību.
"Banka ilgstoši nespēja nodrošināt pelnītspēju, kā arī redzējām, ka banka neīsteno uzliktos pienākumus. Par kriminālprocesu un procesuālajām darbībām nevaru komentēt, taču bankā nebija sakārtotas iekšējās kontroles sistēmas, tajā skaitā jomā, kas saistīta ar finanšu noziegumu novēršanu," sacīja FKTK vadītāja.
Neļāva darījumu ar šeihu
Lai risinātu bankas grūtības, tās vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs šogad bija vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Tomēr šis darījums neguva Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājumu.
Finanšu regulatora vadītāja skaidroja, ka tas notika, jo investors nebija izpildījis vairākus mājasdarbus. Vai šim darījumam ir kāda saikne ar bankas birojā notikušo kratīšanu, Purgaile nekomentēja.
Ar bankas lielākajiem akcionāriem – Valēriju Belokoņu un Viloriju Belokoņu – Latvijas Televīzijai neizdevās sazināties.
KONTEKSTS:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu šajā bankā. FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.
FKTK lēmums paredz, ka 12. decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.
Vienlaikus pirmdienas vakarā ziņu aģentūra LETA bija novērojusi, ka policisti, izsitot ieejas durvis, bija iekļuvuši bankas ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā. Neoficiāla informācija liecināja, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās. Zināms, ka policija izmeklē iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.
Bankas lielākie akcionāri 2022. gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021. gada beigās bija devītā lielākā banka Latvijā.
Šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas. Tie netika saņemti.
Jāatgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumiem Latvijā apturēta arī "AB LV", "PNB Bank" un "Trasta komercbankas" darbība.
