Patlaban Latvijā ir straujākā inflācija salīdzinājuma ar visam pārējām eirozonas valstīm. Taču iemesli ir pavisam citi nekā 2008. gada pasaules finanšu krīzes priekšvakarā. Patlaban straujo inflācija tempu lielā mēra nosaka energoresursu cenas. Taču labā ziņa ir tāda, ka tās sāk nedaudz samazināties.
Tas, piemēram, notiek ar gāzes cenām. Un atkarība no līgumiem, šis cenu samazinājums atspoguļosies arī tarifos, pateicoties jaunajam regulējumam.
"Mainoties gāzes cenai, kas ir ikmēneša pārskatītā līgumā noteikta, komersants informē katru mēnesi regulatoru, ka cena ir mainījusies, un, ja tā ir gājusi uz leju, attiecīgi iesniedz samazinātu tarifu. Tā ka mums ir vairākas apdzīvotas vietas, kur tarifi ir kritušies par 5–10%, dažos gadījumos 15% atkarībā no tā, kāda ir bijusi iepriekš piefiksētā gāzes vērtībā," stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons.
Strauja ir arī pārtikas inflācija, jo īpaši Baltijas valstīs. Agroresursu un ekonomikas institūta vadoša pētniece Ingūna Gulbe to skaidroja ar salīdzinoši zemam pārtikas cenām Latvijā nekā citās, pārtikušajās Eiropas valstīs. Tāpēc mēs šo cenu lēcienu jūtam vairāk. Būtisks faktors pārtikas preču cenā ir arī Latvijas augstais PVN pārtikai. Polijā, kaut arī uz laiku, PVN likme pārtikai ir nulle.
"Ja mēs aizejam Latvijā uz veikalu, tad par 10 eiro mēs varam nopirkt kaut kādu vienu lietu, bet, ja mēs to pašu lietu, kas maksātu no ražotāja iznākusi, tikpat nopērkam Polija, tad mums paliek vairāk nekā divi eiro pāri. Un uz katru tādu darījumu mēs varam nopirkt vēl kaut ko. Piemēram, sviesta paciņu. Un tas ir ļoti būtiski, un cilvēki to jūt," sacīja Gulbe.
Līdz šim pēdējos desmit gadus Latvijas darba devēji bijuši ļoti kūtri ar inflācijas kompensēšanas mehānismiem, taču viss mainījās šovasar jūlijā.
Darba devēji sākuši nedaudz palielināt algas, lai kompensētu straujo cenu pieaugumu, taču atšķirībā no 2008. gada tas tiek darīts daudz apzinātāk.
"Daudzi cilvēki – gan darba devēji, gan darba ņēmēji – centās izvairīties no situācijas, ka tagad pieliek pie algas un pēc tam vienīgais ceļš ir atlaist. Līdz ar to tā uzmanība tirgū ir nedaudz saasināta uz to, lai mēs neizdarītu un neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem," teica "Fontes" pētījumu grupas vadītāja un valdes locekle Anta Praņēviča.
Saskaņā ar optimistisko scenāriju, straujais cenu pieaugums varētu ievērojami pierimt nākamā gada trešajā ceturksnī, sasniedzot 3% slieksni, liecina Latvijas Bankas prognoze. Vienlaikus banka piedāvā pesimistisko scenāriju. Saskaņā ar to, ja inflācija ir sasniegusi līmeni virs 8%, tikt atpakaļ pie 3% inflācijas varētu prasīt daudzus gadus.
