Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,82 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,38 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,7% līdz 43,3%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Tas nozīmē, ka Latvijas ārvalstīs iegādāto preču un pakalpojumu summa ir arvien lielāka par ieņēmumiem, ko Latvija iegūst no tirdzniecības ar citām valstīm. Šo negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci veicina augstās energoresursu cenas. Kopumā ekonomikai tā nav laba ziņa.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja: “Protams, tā ir tā nauda, kas no ekonomikas iet ārā. Pagaidām mēs viņu daļēji kompensējam – iedzīvotāji maksā lielākus rēķinus, arī kaut kādus uzkrājumus izmanto. Valsts no savas puses ar lielāku budžeta deficītu palīdz segt, sniedzot daļēju atbalstu. Bet, protams, ka tā ir nauda, kas iet ārā no ekonomikas. Vienlaikus, kas mums [rada] papildus saistības īpaši valsts budžeta pusē, tas ir valsts parāds, kas palīdz šo tirdzniecības bilanci apmaksāt. Bet kā tendence, protams, nav pārāk iepriecinoša. Un, ja mēs skatāmies eksporta pusē, tur ir daļēji tā pati gāze, kuru mēs sākumā importējam un pēc tam reeksportējam.”
Šā gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 39,19 miljardus eiro – par 9,78 miljardiem eiro jeb 33,3% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 17,34 miljardus eiro (pieaugums par 4,08 miljardiem eiro jeb 30,7%), bet importa – 21,85 miljardus eiro (pieaugums par 5,7 miljardiem eiro jeb 35,3%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 16,4% lielāka, bet importa – par 25,5%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 11%, bet importa pieauga par 1,1%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri:
- minerālproduktu eksports lielāks par 130,7 miljoniem eiro jeb 2,3 reizes;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 45,2 miljoniem eiro jeb 39,4%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 28,5 miljoniem eiro jeb 11,2%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 59,6 miljoniem eiro jeb 36%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 11,6 miljoniem eiro jeb 3,8%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri:
- minerālproduktu imports lielāks par 435,5 miljoniem eiro jeb 3,2 reizes;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 84,6 miljoniem eiro jeb 24,7%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 43,9 miljoniem eiro jeb 32,8%;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 105,4 miljoniem eiro jeb 42,6%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 38,9 miljoniem eiro jeb 17,9%.
Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (6,7%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (29,2% no importa kopapjoma), Igaunija (9,9%), Vācija (8,9%) un Polija (8,7%).
2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 3,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 13,2 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palika nemainīgs, bet importā samazinājās par 9 procentpunktiem.
Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2022. gada oktobrī
(faktiskajās cenās)
|
Eksports |
Imports |
||||
|
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2021. g. oktobri |
milj. eiro |
% no kopapjoma |
pārmaiņas % pret 2021. g. oktobri |
Pavisam |
1 815,5 |
100 |
15,7 |
2 380,6 |
100 |
27,6 |
Eiropas Savienības valstis |
1 267,3 |
69,8 |
21,7 |
1 942,1 |
81,6 |
52,2 |
eirozonas valstis |
959,3 |
52,8 |
22,5 |
1 571,0 |
66,0 |
62,6 |
NVS valstis |
172,6 |
9,5 |
15,3 |
152,9 |
6,4 |
-46,7 |
pārējās valstis |
375,6 |
20,7 |
-0,7 |
285,6 |
12,0 |
-5,7 |
2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 6 miljoniem eiro jeb 20,1%. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt medikamentu) un pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums attiecīgi par 2,5 miljoniem eiro un 2,2 miljoniem eiro. Eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 16,2 miljoniem eiro jeb 15,4%, savukārt uz Baltkrieviju – par 842,5 tūkstoši eiro jeb 5%. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 15,6 miljoniem eiro jeb 36,4%, savukārt uz Baltkrieviju – optisko ierīču un aparatūras par 1,2 miljoniem eiro jeb 37,2%.
2022. gada oktobrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 7,6 miljoniem eiro jeb 29,3%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģentu uz pamatnes) importa pieaugums par 2,8 miljoniem eiro jeb 42,1%. Imports no Krievijas Federācijas samazinājās par 12,9 miljoniem eiro jeb 8,9%, ko galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 7,4 miljoniem eiro jeb 52,6%. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 2,6 miljoniem eiro jeb 16,7%, to ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 3,7 miljoniem eiro jeb 51,5%.
2022. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 48 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksporta pieaugums attiecīgi par 72,1 miljoniem eiro un 24,6 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 64 miljoniem eiro jeb 50,6%.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2022. gada oktobrī
(faktiskajās cenās)
|
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
||
2021. g. oktobri |
2022. g. septembri |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
Pavisam |
1 815 493 |
100 |
15,7 |
-15,1 |
7,4 |
289 486 |
15,9 |
-3,8 |
-11,0 |
-5,0 |
|
224 027 |
12,3 |
2,3 reizes |
-19,4 |
23,7 |
|
193 471 |
10,7 |
18,8 |
7,0 |
28,5 |
|
89 753 |
4,9 |
-2,2 |
-13,8 |
-3,1 |
|
84 150 |
4,6 |
47,8 |
27,1 |
76,1 |
|
73 758 |
4,1 |
23,4 |
-5,2 |
8,1 |
|
59 937 |
3,3 |
46,4 |
-75,2 |
-16,2 |
|
57 058 |
3,1 |
1,7 |
-7,5 |
1,1 |
|
56 695 |
3,1 |
12,4 |
-7,7 |
8,3 |
|
48 845 |
2,7 |
64,7 |
-5,3 |
19,6 |
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 301,5 miljoniem eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 96,1 miljonu eiro jeb 84,1%.
Svarīgākās preces Latvijas importā 2022. gada oktobrī
(faktiskajās cenās)
|
Tūkst. eiro |
% no kopapjoma |
Pārmaiņas % pret |
||
2021. g. oktobri |
2022. g. septembri |
iepriekšējo 12 mēnešu vidējo |
|||
Pavisam |
2 380 634 |
100 |
27,6 |
-3,6 |
15,6 |
619 967 |
26,0 |
3,2 reizes |
-9,5 |
67,5 |
|
230 234 |
9,7 |
20,3 |
1,0 |
15,6 |
|
197 377 |
8,3 |
30,1 |
14,4 |
18,0 |
|
162 049 |
6,8 |
52,2 |
2,6 |
18,8 |
|
77 952 |
3,3 |
19,4 |
-9,0 |
5,1 |
|
77 305 |
3,2 |
-0,4 |
-8,4 |
-7,2 |
|
65 478 |
2,8 |
30,5 |
7,9 |
34,7 |
|
63 263 |
2,7 |
-23,0 |
9,3 |
-19,4 |
|
52 161 |
2,2 |
-66,3 |
8,2 |
-26,9 |
|
49 021 |
2,1 |
-10,2 |
-4,8 |
-1,7 |
CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu megavatstundās. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" norādītā mēneša vidējā cena.