"Atpakaļceļa vairs nav – vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju". Tā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām intervijā izdevumam "Ventspilnieks.lv" solīja tobrīd jaunā politiskā spēka, partijas "Kam pieder valsts?" jeb "KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Toreiz viņš ne valdību izveidoja, ne valsti pameta. Gobzems no Latvijas aizbrauca šī gada pavasarī, bet jau drīz atgriezās, lai ar jaunu politisko partiju "Katram un katrai" startētu šajās Saeimas vēlēšanās.
Autora ziņas
Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņojusi, ka nolēmusi “kardināli samazināt” militārās operācijas Kijivas un Čerņihivas virzienā. Tā kā vairāk nekā mēneša laikā Krievijai nav izdevies ieņemt Ukrainas lielākās pilsētas, Krievijas spēki varētu pievērsties okupētās teritorijas noturēšanai un paplašināšanai Ukrainas austrumos.
Ukrainas militārie eksperti vēl mēnesi pirms kara prognozēja – ja Krievija spēj spriest racionāli, tad pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nebūs. Par Krievijas pārrēķināšanos un par to, kas sagaidāms tuvākajā laikā, intervijā Latvijas Televīzijai pastāstīja Ukrainas Aizsardzības stratēģiju centra eksperte, kādreizējā aizsardzības ministra vietniece Alina Frolova.
Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem vairākās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Ukrainā iebrukušo Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas līderim Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko. Tā liecina sociālo mediju māteskompānijas "Meta" iekšējās e-pasta vēstules. Krievijas Ģenerālprokuratūra jau vērsusies tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “Meta” par “ekstrēmistu organizāciju”, un Krievija savā teritorijā aizliegusi "Instagram" lietošanu.
Strauji noslēgumam tuvojas gadiem ieilgusī sāga, kur būvējama Nacionālā akustiskā koncertzāle. Plusiņu skaits strauji aug iepretim Kongresu nama vārdam, un, visticamāk, tieši šīs vietas piemērošanu Nacionālās akustiskās koncertzāles vajadzībām Kultūras ministrija ieteiks valdībai. Kongresu nams ir gan finansiāli izdevīgākā izvēle, gan politiski nesāpīgākais lēmums. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) gala izšķiršanos sola nākamā gada sākumā.
Jaunievēlētā pilsētas dome ar "Saskaņu" priekšgalā pārvilkusi svītru sešus gadus lolotajam Oskara Stroka vasaras koncertzāles projektam Daugavpils Centrālajā parkā. Šis lēmums var nopietni mazināt Daugavpils konkurētspēju cīņā par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, jo, pat pilsētai vēl solot vasaras koncertzāli, starptautiskā žūrija norādīja, ka Daugavpils vājais punkts ir nepietiekošā infrastruktūra augstvērtīgu kultūras pasākumu rīkošanai.
Epidemioloģisko ierobežojumu dēļ teātri un koncertzāles ievērojami samazinājuši savu piedāvājumu bērnu un pusaudžu auditorijai, jo “dzeltenā” režīma pasākumi nedod peļņu. Lai gan risinājums varētu būt Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas lēmums ļaut programmas “Skolas soma” atbalstītos pasākumus apmeklēt pēc “skolas burbuļa” principa, kultūras iestāžu vadītāji uz to raugās piesardzīgi, vienlaikus atzīstot, ka ilgstošs kultūras deficīts uz bērniem atstās sekas.
Šovasar uz koncertiem un brīvdabas pasākumiem pārdoto biļešu skaits nav sasniedzis pat piekto daļu no tām, kas iztirgotas 2019. gada vasarā pirms Covid-19 pandēmijas. Nozares eksperti atzīst, ka galvenie iemesli šim dramatiskajam kritumam ir daļas sabiedrības izslēgšana no potenciālo apmeklētāju loka, ieilgusī “mājsēde”, kas ietekmējusi sabiedrības paradumus, kā arī sarežģītie un dārgie noteikumi koncertdzīves organizatoriem. Valdība jebkādus atbalsta pasākumus nozarei apturējusi un aicina piemēroties situācijai.
Muzejiem atsākot strādāt, Kultūras ministrija aprēķinājusi, cik dārgi izmaksājusi to dīkstāve. Valsts pārraudzībā esošie muzeji šajā laikā guvuši tikai 4% no plānotajiem ieņēmumiem. Lai gan atsevišķiem muzejiem pie apvāršņa jau vīdēja bankrota draudi, Muzeju biedrībai nav datu, ka kāds no muzejiem dīkstāves laikā būtu slēgts vai atlaidis darbiniekus.
Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotāju optimisms par Latvijas novadu gatavību piedalīties nu vairs neaktuālajos B un C varianta svētkos, iespējams, ir bijis pārspīlēts. Starp lielākajām Latvijas pilsētām, kas bija teikušas “nē” abiem pandēmijas laika svētku modeļiem, bija ne tikai Rīga, Valmiera un Talsi. Šajā sarakstā ir arī Liepāja, Rēzekne, Balvi, Saldus un daudzi citi novadi. Arī jaunais e-svētku piedāvājums nav uzņemts ar vispārēju sajūsmu.
Veselu pusgadu nepubliskots kādā Kultūras ministrijas atvilktnē nogulējis arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, kuras vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) labprāt redzētu slejamies Nacionālo koncertzāli. Tajā teikts, ka ēka ir vērtīga un saglabājama. Koncertzāles jautājumā ir sašķobījusies arī kultūras ministra Naura Puntuļa politiskā aizmugure.
Ziņām par Tukumā notikušo traģēdiju internetā sekojošais agresīvo komentāru vilnis 3 reizes pārsniedzis iepriekšējā gada rekordu, kas tika uzstādīts pēc Satversmes tiesas sprieduma, ka valsts pamatlikums aizsargā visas, arī viendzimuma pāru ģimenes. Rīgas Stradiņa universitātes pētījumi apliecina, ka viendzimuma pāru un seksuālo minoritāšu jautājumi sabiedrībā uzjunda emocijas, kuras neraksturo atvērtu, iekļaujošu sabiedrību.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbildību par neveiksmīgu Mežotnes pils nomnieka izvēli un neprofesionālu Mežotnes pils apsaimniekošanu neuzņemas. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti secinājuši, ka Mežotnes pils nepilnu četru gadu laikā ir “izmantota, nevis apsaimniekota”. Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns atzīst, ka nomnieku SIA “CV-R” darbu pat nevar nosaukt par neveiksmīgu, jo “biznesa nebija vispār”.
No Ikšķiles ainavas viena pēc otras sākušas pazust pirms vairākiem gadiem uzstādītās koka skulptūras. Pēdējā – Ievas Saulītes darbs “Vieglums” – ar traktoru tika sadragāta un aizvākta vietējo iedzīvotāju acu priekšā. Kamēr Ikšķiles novada domes izpilddirektore Agnese Jankuna skaidro, ka skulptūras aizvestas, jo tām nepieciešama restaurācija, mākslinieki rausta plecus. Darbiem nekas neesot kaitējis, raisot jautājumus, kas slēpjas aiz šīs rīcības.
Pēc četriem vai pieciem gadiem Ogres vecā Tautas nama vietā vajadzētu vērties Muzikālā teātra durvīm. To paredz Ogres pašvaldības un Kultūras ministrijas parakstītais nodomu protokols. Bet izrādās, ka jauns teātris, kurš varētu iemitināties šobrīd vēl mākslas mecenātam Jānim Zuzānam piederošajā īpašumā, nenozīmē pastāvīgu trupu. Kultūras ministrs Nauris Puntulis savā vīzijā tādu neredz.
Laikā, kad pandēmijas ierobežojumu dēļ kultūras dzīve faktiski ir apstājusies, Valsts kultūrkapitāla fondu pārpludina radošo projektu pieteikumi. Tomēr, noslēdzoties šī gada 1. kārtas kultūras projektu konkursiem, divas trešdaļas no projektu iesniedzējiem palikuši tukšām rokām. Tas iezīmē drūmu nākotnes ainu, jo eksperti ir pārliecināti – visi kultūras darbinieki krīzi nepārdzīvos.
Spēja līdzfinansēt Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanu varētu izrādīties galvenais arguments, Saeimai lemjot, kam piešķirt īpašumtiesības uz 13. gadsimtā celto dievnamu. Tā kā Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums baznīcas tiesības nodot īpašam nodibinājumam, kurā būtu pārstāvētas valsts, Rīgas pilsēta un baznīca, nav izpelnījies vispārēju atbalstu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai steidzami jāmeklē cits risinājums, pirms 800 gadus vecais dievnams sāk brukt.