Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka Krievijas mērķis esot “pilnīga Donbasa atbrīvošana”. Viņš pavēstīja, ka pašlaik Krievijas spēki kontrolē 54% no Doneckas apgabala un 93% no Luhanskas apgabala teritorijas.
Kremļa "minimālā programma"
Šādi paziņojumi varētu liecināt, ka Kremlis nolēmis koncentrēties uz “minimālās programmas” izpildīšanu: Mariupoles ieņemšanu un Azovas jūras piekrastes pārņemšanu savā kontrolē, lai pa sauszemi savienotu okupēto Krimas pussalu ar Doneckas un Luhanskas “tautas republikām” Ukrainas austrumos.
Amerikāņu analītiķis Maikls Kofmans spriež, ka Mariupoles ieņemšana arī ļautu Kremlim pasludināt, ka ir sasniegts mērķis par Ukrainas "denacifikāciju", jo Mariupole ir Ukrainas nacionālistu bataljona "Azov" galvenā bāze. Krievija attēlo "Azov" kā "fašistisku grupējumu".
I would add if they take Mariupol they can also claim to have achieved 'denazification,' since this is the base of Azov - often trotted out as proof of nazi influence etc. At least one can imagine how this story might be spun into a success narrative for domestic audiences.
— Michael Kofman (@KofmanMichael)
March 25, 2022
Tas arī liecina, ka Krievijai nav izdevies sasniegt savus sākotnējos mērķus, kas paredzēja jau pirmo dienu laikā ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un citas lielākās pilsētas.
Ukrainas aizstāvjiem ir izdevies atkarot vairākas apdzīvotas vietas galvaspilsētas Kijivas tuvumā un atspiest Krievijas karaspēku, kam joprojām ir nopietnas apgādes problēmas. Vienlaikus Krievija veic savu spēku pārgrupēšanu, lai mēģinātu uzsākt jaunu ofensīvu Kijivai.
Lukašenko vilcinās tieši iesaistīt Baltkrievijas karaspēku
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka Krievija pārvieto jaunus spēkus uz Baltkrieviju, ko izmanto kā placdarmu uzbrukuma operācijām pret Ukrainu. Ukraiņi apgalvo, ka papildspēki tiekot nosūtīti pat no Krievijas Tālajiem Austrumiem.
Joprojām esot augsta iespēja, ka karā pret Ukrainu tiek iesaistīts arī Baltkrievijas karaspēks, kas varētu palīdzēt Krievijai risināt kaujasspējīgu karavīru trūkumu.
Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko piektdien paziņoja, ka viņa valsts varētu iesaistīties Krievijas karā pret Ukrainu tikai tādā gadījumā, ja pret to sāktos militāra agresija. Lukašenko arī apgalvoja, ka Baltkrievijas opozīcija veidojot brīvprātīgo vienības, kuras došoties karot uz Ukrainu.
Mariupoles pašvaldība ziņo par simtiem upuru
Pašlaik intensīvākā karadarbība novērojama Ukrainas dienvidaustrumos, kur Krievijas karaspēks cenšas izveidot sauszemes koridoru no Donbasa uz okupēto Krimas pussalu. Krievijas spēku aplenktās un apšaudēs nopostītās Mariupoles pilsētas vadība paziņojusi, ka pagājušajā nedēļā notikušajā uzbrukumā vietējā teātra ēkai varētu būt nogalināti vairāki simti civiliedzīvotāju. Tikmēr turpinās centieni izvest no Mariupoles tur vēl palikušos iedzīvotājus. To ir sarežģīti paveikt, jo pilsētā notiek regulāras bruņotas cīņas.
Mariupoles pilsētas padome lēš, ka 16. martā notikušajā Krievijas aviācijas triecienā Drāmas teātrim dzīvību zaudējuši gandrīz 300 cilvēku. Uzbrukuma rezultātā teātra ēka tika pilnībā nopostīta.
Krievijas kara aviācija bombardēja teātri, lai gan teātra priekšā uz asfalta bija izveidots liels, no putna lidojuma augstuma redzams uzraksts “Bērni”.
Ēkas pagrabā slēpās aptuveni tūkstotis Mariupoles iedzīvotāju, kuri bija zaudējuši mājas. Intensīvās karadarbības dēļ ārkārtas dienestiem nebija iespēja piekļūt ēkai, lai veiktu glābšanas un meklēšanas darbus, tāpēc daudzi cilvēki palika zem teātra drupām.
Turpinās civiliedzīvotāju evakuācija
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nedēļas sākumā apgalvoja, ka Mariupolē joprojām atrodas ap 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem trūkst pārtikas, dzeramā ūdens un medikamentu.
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka šodien paziņoja, ka turpināsies civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles uz valdības kontrolēto Zaporižjes pilsētu. Vakar uz turieni nogādāja 717 Mariupoles iedzīvotājus. Uz Zaporižji šodien bija atvērts arī evakuācijas ceļš no Melitopoles.
Tikmēr Mariupoles pievārtē pamestā tirdzniecības centrā iebrucēji atklājuši Krievijā valdošās partijas "Vienotā Krievija" štābu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.