Eksperti pieklusumu frontē skaidroja ar abu karojošo pušu resursu izsīkumu un nepieciešamību atjaunot tehniku, munīciju, apgādi.
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš teica: "Apsīkums, jā. Kā teica [Ukrainas prezidents] Zelenskis, tas, ko spēj piegādāt sabiedrotie, tiek iztērēts 20 stundu laikā. Jāsaprot, ja patiesi vēlamies palīdzēt Ukrainas pusei šo karu turpināt ar rezultātu, kas mums visiem svarīgs, jo viņi cīnās arī par mums, tad šīs piegādes jāintensificē, tām jābūt regulārām."
Eksperti norādīja, ka tuvākajās dienās nav sagaidāms uzbrukums galvaspilsētai Kijivai.
"Jā, pie Kijivas bija sadursmes, bet tās ir vairāk lokālas. Pašreiz tuvākajā laikā Kijivas šturmēšana nav gaidāma, jo pilsēta nav bloķēta, nav aplenkta, un Krievijas armijai nav izdevies sakoncentrēt pietiekamu spēku, lai varētu cerēt uz kādu panākumu," teica NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Šobrīd Krievijas armijas mērķis numur viens ir Mariupole.
Pilsēta jau vairākas dienas ir pilnībā aplenkta, notiek nepārtraukta artilērijas un aviācijas apšaude.
Rajevs teica: "Ja tas viss turpināsies, ja Ukrainas spēkiem neizdosies piegādāt palīdzību Mariupoles aizsargiem, tad agrāk vai vēlāk beigsies resursi, munīcija, tad krievi ieņems šo pilsētu."
Militārie eksperti uzskata, ka tuvākajā laikā būtiski pavērsieni karadarbībā ir maz ticami.
Viņi arī brīdināja – Krievijai nespējot gūt militārus panākumus, aizvien plašumā vērsīsies nežēlīgas, ar kara noziegumiem saistītas civiliedzīvotāju iznīcināšanas operācijas.
"Līdz brīdim, kamēr panāks uguns pārtraukšanu, Krievijas puse izmantos visu savā rīcībā esošo militāro arsenālu, lai sagrautu Ukrainas ekonomiku pēc iespējas plašāk. Jāsaprot, jo ātrāk dosim iespēju Ukrainai noslēgt šo militāru konfliktu, jo drošāk varēsim justies nākotnē," teica Dalbiņš.
Saistībā ar "sarežģītu un bīstamu brīdi" Ukrainas galvaspilsētā Kijivā šovakar spēkā stāsies 35 stundas ilga komandantstunda.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
